Nedēļu ilgs solo pārgājiens pa Zviedrijas ziemeļu mežonīgo dabu cauri purviem, pāri upēm un gar ezeriem. Daba cilvēka rokas neskarta.
Pārgājiena laikā bija tā retā iespēja redzēt kā vienā naktī pēc salnas visi bērzi ir palikuši daudzkrāsaini dzelteni līdz pat sārti.
Zivis bija ne visur, daži posmi bija pilnīgi bez zivīm, bet citur ārēji līdzīgā to bija kā biezs. Izskatās ka šeit nav nekāda sakara starp līdaku un alatu izmēru/skaitu. Kur bija mazas līdakas, tur arī mazas alatas un otrādi.
upmala no malas izskatās izejama viegli, patiesībā tur ir ciņi līdz viduklim un tu nezini kurā virzienā spersi nākošo soli :)
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
riktīgs "challenge", bitīt matos!!