Nedēļu ilgs solo pārgājiens pa Zviedrijas ziemeļu mežonīgo dabu cauri purviem, pāri upēm un gar ezeriem. Daba cilvēka rokas neskarta.
Pārgājiena laikā bija tā retā iespēja redzēt kā vienā naktī pēc salnas visi bērzi ir palikuši daudzkrāsaini dzelteni līdz pat sārti.
Zivis bija ne visur, daži posmi bija pilnīgi bez zivīm, bet citur ārēji līdzīgā to bija kā biezs. Izskatās ka šeit nav nekāda sakara starp līdaku un alatu izmēru/skaitu. Kur bija mazas līdakas, tur arī mazas alatas un otrādi.
alatu upe, ūdeni tur parasti padod divas reizes gadā- kad kūst sniegs un kad tas sāk krist
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu