Nedēļu ilgs solo pārgājiens pa Zviedrijas ziemeļu mežonīgo dabu cauri purviem, pāri upēm un gar ezeriem. Daba cilvēka rokas neskarta.
Pārgājiena laikā bija tā retā iespēja redzēt kā vienā naktī pēc salnas visi bērzi ir palikuši daudzkrāsaini dzelteni līdz pat sārti.
Zivis bija ne visur, daži posmi bija pilnīgi bez zivīm, bet citur ārēji līdzīgā to bija kā biezs. Izskatās ka šeit nav nekāda sakara starp līdaku un alatu izmēru/skaitu. Kur bija mazas līdakas, tur arī mazas alatas un otrādi.
daļa pārgājiena gāja caur purviem, tur bija vieglāk iziet kā pa pirmatnējo mežu, garākajā purva gājienā sasniedzu pārgājiena ātruma rekordu ar lielo mugursomu-2,8 km/h, pa mežu vietām varēja paiet ap 1-1.5 km/h
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Forši!)