Nedēļu ilgs solo pārgājiens pa Zviedrijas ziemeļu mežonīgo dabu cauri purviem, pāri upēm un gar ezeriem. Daba cilvēka rokas neskarta.
Pārgājiena laikā bija tā retā iespēja redzēt kā vienā naktī pēc salnas visi bērzi ir palikuši daudzkrāsaini dzelteni līdz pat sārti.
Zivis bija ne visur, daži posmi bija pilnīgi bez zivīm, bet citur ārēji līdzīgā to bija kā biezs. Izskatās ka šeit nav nekāda sakara starp līdaku un alatu izmēru/skaitu. Kur bija mazas līdakas, tur arī mazas alatas un otrādi.
Trofeja mērķa zivs - alata, eksemplāri ap 50 cm nebija retums, pūlā parasti noķēras vairāk par vienu alatu, zīmīgi ka pirmās nāk lielākās ...
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Skaists eksemplārs! Noteikti vareni cīnījās, spieda pie grunts? Man lielākā bija 43cm un to varēju pacelt tikai, kad pievilku pavisam klāt pie kājām.