Vai ne? :) Bet attieksme viennozīmīgi skaidra.
Mani šitā bilde šokēja ļoti.
Bet tad blakus jāliek bilde, cik daudz ūdens bija kanālā, kurš iet apkārt. Un varbūt tā nemaz nebija visa upe šādi nosegta, šis jau ir tikai mazs fragments.
Hercoga Jēkaba laikos tikušas izmantotas vēl nopietnākas ietaises--aptuveni 3*3 m kvadrātveida tīkli rāmjos,ko ar sviras palīdzību cilāja pa vaiākiem vīriem.
Zivis jau lielākoties pazūd ne jau maliķu vai zvejnieku dēļ, bet pirmā vietā ar lielu atrāvienu ir lauksaimniecība ar savu ķīmiju, jo visi pesticīdi un citi ekoloģiskie brīnumi iedarbojas ūdens radībām un posmkājiem, kas ir pamatā barībai zivij.
Bravo. Un ne vienmēr ietekme ir ķīmiska, pietiek ar ūdens dzidrības izmaiņām.
Vienīgais - tas neatrisina (neatvieglo) zvejnieku pārkāpumu problēmu un maliķu problēmu.
Vakarnakt arī spriedām par Misas vēdzelēm. Ķīmija pie vainas vai slavenā posmā 14 ugunskuri regulārie? :)
Nevar tomēr teikt, redz kā senāk bija grozi, un zivju netrūka - jo arī klimats izmainījās... bet nārsta vietas nomainīja bebri un dūņas.
Bet citus nārsta strautus sekmīgi piebeidza meliorācija.
Kur izeja šajā bēdu lejā?
Iemācīties nečakarēt vismaz tur, kur ir palicis kaut kas.
Audzināt pašvaldības rūpēties par upēm.
Skatīties, kas mainās un reaģēt tālāk.
Ir viens šāds bēdīgs citāts pielipis - pasaulē ir atlicis arī visai maz balto lāču mednieku.
Nekļūsim par tādiem.
Un zivis bija :)