Ak ezeriņ, ak ezeriņ, tu manu sirdi priecīg' dar'!

Lai braucot ar veļļuku kur nenosistos Rīgas ielās uz pusplikajiem dāmu liemeņiem lūrot, nolēmu aizdoties klusumā papeldināt vīķes. Lāb, stulbs iemesls un moš nepatiess, bet kaz'zi'. Bija forša pievakare pēc pērkoņlietiem, ūdens silts & pelde forša. Tā arī pa pliko īros savu točku virzienā. Priekšā jau viena laiva siro. Pļac, bedre nosēta ar peldošām pudelēm, kā izrādās ūdām. Tā arī pliks normāli paplēsos ar brakariem, kuri burkšķēdami kur notinās. Mauļas!!!! Nervozi uzvilku apenes un izmetu enkurus uz vienas tikai man zināmas platformiņas. Vīķes ķērās baigi labi, tikai stulbi, ka deļ siltā ūdens ātri sprāgst nostī. Pirmā cope kad saule jau norietējusi. Tā tāda nervozi gara un izbeidzās ātri. Tad pauzīte. Īsi pirms kadvairsnekoneredz tumsas akan cope. Liekas, ka verņaks, bet shods. Uzreiz nostrādā otra copene. Galā pirmais spulgacis. Nav neko liels, bet patīkami skaists. Tad iestājas tumsa. Velku 4,5mm spīguļus, bet tur izrādās man iesmērētas spicītes spīdīgās uzmavas. Pats a tā steidzos, ka nepārbaudīju. Nē nu ka šitā mani šodien gadījumi ņems priekšā. Labi, ka spolēm ir kod-skrien sistēma. Tā arī forši tumsā sēdu un gaidu tirkšķīti. Viens notikās, bet tikai kompostrieris. Pamainu vietu uz bedrītes vidu. Vīķes jau sen apsprāgušas, tāpē uz vienas copenes salieku normālu pušķi ar filejām un uz otras vis pusdzīvīgāko pēdējo vīķi. Ap 3jiem uz rīta pusi foršs vilciens uz filejām, neilga cīņa un makans laivā. Sveru - zašebiss svars! Pēc 30 min. uz tās pat un akal uz filejām foršs trrrr, un galā akal kas labs. Cīnās jau pamatīgāk, bet tāpat nonāk laivā. Uauu, liekas vel apaļāks. Sveru - vel svarīgāks par iepriekšējo. Tā sagaidu rītu un izbaudījis vel vienu vecpuiša tukšo pludiņa deju, iros uz māju pusi. Lai teiktu, ka šādi man iet katru reizi, ta melotu. Ā, par pliko stastiku: Copēts 21:00-06:00 / 7 copes / 3 realizētas / 1.2 & 4.48 & 4.79 latviešu kilogrami. Zivs tukšas un iznārstojušas. Jāmauc akan!! @o.