Ak ezeriņ, ak ezeriņ, tu manu sirdi priecīg' dar'!

Jūnijs kaukā nebeidz sajūsmināt. Ja ir tik labi, značit ne uz labu, prāto cilvāks. :) tpu tpu tpu. Te trīs vārdos par neseno vēsturi, hehzz. Esot uz iepriekšējas copes viļņa, aizmočīju akan uz copi un akan z lūkoties. Pirms tam dabūju normālu spērienu pakrūtē. Ielaidāmies ar 4gadīgo atvasi vīķes saķert un pie reizes arī papļāpāt par dzīvi. Šitik daudz jātajumu par enkuriem, par to kāpēc makšķere izvelkās garumā, kāpēc mazās zivis apēd lielās utt utjpr. Vispābā paliku uz pauzes un viss tur bū labi. :) Pats tārpu mauca uz āķa un pie ļeidaksa divcīša tika. Aš vairāk gandrīz uz nakti i negribējās maukt. Gandrīz... :) Nē nu labi iemaucu ar. Paķēru barokli: vienu breku copeni, divas zandartam uzštellētas un skaistā pievakarē īros uz nozīmīgo bedrīti. Kautrīgi iesakņojos bedres maliņā, sabarojos un taustu zandartus. Līdz tumsai nikā. Breku pluds ar pa laikam padejo, bet tur tik plinderi. Daudz. Nakts jauna un tik plinderi un plinderi. Z-copene veljoprojām klusē. Ezuisms saplok. Nedaudz mieru iztraucē apkilo breks, bet tas vienīgais. Ap kādiem 2iem manam zb un brekiem metu mieru un uz barotās vietas lieku vīķēnu. Otru copeni izmetu no bedres un nolieku uz plaukta. Tur divas copes – pirmā izspļauj, otra aptinās ap laivas enkuru, jo par skaisto bērnību sapoņpoju un copi nemanu. Jauki! Tad es izštukoju atlaisties uz samiņa grīdas. Kaut kā ielokos zem beņķa un miegu cietī. Foršo iemigšanu patraucē trrrrrrr uz barotās vietiņas. Kamēr izlokos no beņķapakšas, rokas slīd - attopos uz grīdas, lamājos - trrr turpinās. No malas izskatās rēcīgi drošvien. Cētru, a tur iztukšītis - vīķu zaglis. Pārlādēju. Un akan lokos zem beņķa. Šoreiz izdodas nolauzt kādu stundiņu. Pamostos nezinu kāpēc, moš karstu kafiju sagribēju. Nu jā, to ar', bet uz austošās pamales fona vēroju kā mans pluds deso prom. Process līdzīgs iepriekšējam, ja ne vel rēcīgāks un pļac akal vīķu zaglis. Toties ar tīrām rokām tiku pie karstas kafijas, mmmmm. Pēc tās sekoja sēmenes un skaists trrrrr uz plauktiņa. Pēc piecirtiena elektrība dod pa pirkstiem, kas ir vilkuši tie sapratīs. Zuts, skaists Zuts - zāšibiss. Vienīgais visa laivas grīda, rokas un bikšu priekša ar nenoņemajām gļotām. Tas ka izskatījos nepieklājīgi ir nepataikt neko. Vispābā tā zuša galēšana ir varen piņķerīga padarīšana. Savu karmu droši ka pabojāju tā pa riktīgo. Tālāk viena otrai seko 4 garlaicīgās copes - 2 okuneni un 2 zandartēni, abi ~ 50cm abi gari. Pauzīte. Galvā rēķinu ceļu par kuru un kad braukšu mā, kad seko vel viena copīte uz iebarotās vietas. Šī nebūt nebija garlaicīga. Galā kustonis labais. Pievelku pie laivas, šamais pretojas un dod virsū. Stulbeni, atgriez takš bremzi! Ieķeros ar vienu roku beņķī, jo nākas nedaudz padod rūmi kustoņa spēkam. Mans rumpis ar divām kājām un vienu roku kūļājas pa ūdeni, mute raujās pēc gaisa un tuliņ, tuliņ gals man klātī. Saņemu visus spēkus un raušos iekš' to laiv' ar visu copeni un Z-mammu. Tagad tikai pamanu, ka sīkajiem pie pusdienu galda pa atvērtajām mutēm jau birst laukā onklbenz rīsi. Tēti - tu joko! Vai ne!? Ha ha hāāā!!!! Ā, plikā statistika: copēts 21:00-06:00 / 10copes & 6 realizācijas / 2x ZA-50cm-1,20kg & 1x ZA-87cm-5,57kg / 2x A-25cm / 1x ZU-83cm-900gr / Laimīgs cilvēks. @o.