Šīsvasaras lielais atklājums priekš manis. Daudzus gadus esmu braucis pāri šai lielākajai Maltas pietekai un nepievērsu tai lielu uzmanību. Jo visās trijās vietās kur šoseja Malta-Dagda to šķērso tā ir neizskatīgs aizaudzis grāvis. Nemaz nevarēju iedomāties ka augšteces mežos noslēpusies īsta dabas pērle, cilvēku un arī bebru pavisam neskarts posms. Ar līkumiem, visai lielu kritumu, dziļā gravā, akmeņainu gultni un tik niecīgu aizaugumu kā labai foreļupei. Žēl tikai ka kārtējā kritiski sausā vasara to atstājusi gandrīz bez ūdens. Neko lielāku par mailītēm un akmeņgraužiem nemanīju, tāpēc nolēmu ka mēģināšu paspiningot nākamgad maija sākumā, ceru ūdens tad būs krietni vairāk.
Daži akmeņi visai iespaidīga izmēra.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu