Šīsvasaras lielais atklājums priekš manis. Daudzus gadus esmu braucis pāri šai lielākajai Maltas pietekai un nepievērsu tai lielu uzmanību. Jo visās trijās vietās kur šoseja Malta-Dagda to šķērso tā ir neizskatīgs aizaudzis grāvis. Nemaz nevarēju iedomāties ka augšteces mežos noslēpusies īsta dabas pērle, cilvēku un arī bebru pavisam neskarts posms. Ar līkumiem, visai lielu kritumu, dziļā gravā, akmeņainu gultni un tik niecīgu aizaugumu kā labai foreļupei. Žēl tikai ka kārtējā kritiski sausā vasara to atstājusi gandrīz bez ūdens. Neko lielāku par mailītēm un akmeņgraužiem nemanīju, tāpēc nolēmu ka mēģināšu paspiningot nākamgad maija sākumā, ceru ūdens tad būs krietni vairāk.
Sīkstā liepa, pārgāzusies pāri upei bet turpina zaļot. Pēc zariem un jaunajām atvasēm var spriest ka ne jau pirmo gadu.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
kaa pasakaa
aha, tādu pasaku Latgalē nesekmīgi meklēju vairāk kā 25 gadus, pārsvarā visas mazupītes meliorācijas sačakarētas. Tā ka nudien brīnums kā šī saglabājās, tiesa zemāk jau sākas taisnotie posmi.