Šīsvasaras lielais atklājums priekš manis. Daudzus gadus esmu braucis pāri šai lielākajai Maltas pietekai un nepievērsu tai lielu uzmanību. Jo visās trijās vietās kur šoseja Malta-Dagda to šķērso tā ir neizskatīgs aizaudzis grāvis. Nemaz nevarēju iedomāties ka augšteces mežos noslēpusies īsta dabas pērle, cilvēku un arī bebru pavisam neskarts posms. Ar līkumiem, visai lielu kritumu, dziļā gravā, akmeņainu gultni un tik niecīgu aizaugumu kā labai foreļupei. Žēl tikai ka kārtējā kritiski sausā vasara to atstājusi gandrīz bez ūdens. Neko lielāku par mailītēm un akmeņgraužiem nemanīju, tāpēc nolēmu ka mēģināšu paspiningot nākamgad maija sākumā, ceru ūdens tad būs krietni vairāk.
Ap 7 finišēju šajā skaistajā vietā, pāris stundu laikā biju nogājis nedaudz vairāk par 1km. Arī zemāk upei vēl bija daudz skaistu vietu, arī posms kur gultne viscaur izklāta akmeņiem kā bruģis. Bet saule cēlās arvien augstāk un bildēt kļuva arvien grūtāk dēļ saleszaķu raibuma. Vēlreiz šo vietu derētu apciemot pavasarī.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Nu ja nav sīko, tad diezin vai tur kas notiek.
Vispār uz forelēm es nemaz neceru :) diemžēl Maltas baseinā viņas nav. Rēzeknes pietekās ar esmu meklējis, bet nesekmīgi. Lai gan Čečorai pāris posmi visai smuki, strauji ar ļoti lieliem akmeņiem.