Ehh, bērnībā (80g beigas - 90g), šos ar kaimiņu puiku skaldījam uz nebēdu Maltas upes bagarētajā posmā. Bija daudz grunduļu, maiļu, asaru un raudas. Gultne bija smilšaina, ar akmentiņiem, bija ūdensgliemenes, kuras mēdzām meklēt nirstot, kurš vairāk atradīs.
Bet tagad bērnības upes posms ir līdzīgs varžu dīķim - straume lēna, gultne tumša, dūņaina.
Tas pats stāsts, mana bērnības upīte nu ir izmirusi tajos posmos kur kādreiz pie katra otrā akmeņa varēja tikt pie lielāka vai mazāka forelēna (Pēterupe). Vairākas vasaras pavadīju arī pie Rēzeknes upītes, kā tur ir tagad, nezinu.
atliek vien saviem mazajiem pēctečiem meklēt jaunas upes :)
Tu joprojām niekojies ar šiem mikroplēsoņām!? :) Man jau viens lielāks kukainis Engures ezerā! ;)
Vakar uz brīdi atsaucu bērnības sajūtas. Biju sava lielākajā foreļupē, pēcpusdienā iebridu nomazgāties un atvēsināties jau krietni atdzisušajā ūdenī. Stāvu čut virs ceļa tādā zemkrāces pūlā kur smiltiņas, žūstu, un te pēkšņi jūtu kāds sāk skrubināt kāju pirkstus. Skatos grundulēni atpeldējuši veikt pedikīru :)
trofeja.
lab lab. ka tur ir ar tiem grunduliem zinu ka dzivo kur tirs udens.
bet ka ar vinu baribas vielam ko vins ed un cik liela serga diki ?