Ak ezeriņ, ak ezeriņ, tu manu sirdi priecīg' dar'!

Tā ka pīlādži jau ieņem savu orandžīgo toni, tad brekiem vajadzētu sākt tā pa īstam kosties, tāpē' nolēmu iedoties vakars-nakts-rīts copē. Pūta sprauns DRietenis, kas nemaz tam ūdenim nav pa sliktu. Cerība bija liela. Vīķes jau labi saķērām no laipiņas ar sīkajiem, tāpēc varēju par tām baigi galvu nelauzīt un iebraukt pavēlāk, nostāties, izkarināt copenes stiklačus gaidot. Nedaudz pēc tuliņ uz breku iebarotās točkas lēna un pamatīga cope. Es domāt,ka akan lielais vai ļeidaks. Nukija nedabūju zināt, jo izrādījās vīķu zaglis. Pēc mirkļa otrai copenei labais stojaks un knapmēriņš laivā uz ceņiem 47iem. Līdz ar tumsu pāreju uz breku vaņģošanu, bet uz zandartenes lieku vislielāko raudu - savi 100gr viņā ir token. Tas ir skaidrs kā makā, ja šādu izdodas noķert un uzspraust uz āķa, ta cops būs ar garantiju. Breki sagādā vilšanos visas nakts garumā. Nē nu pa kādam līdzkilo trāpās, bet tie reti. Toties par jautrību parūpējās zaņģiku copene uzreiz pēc pusnakts ar visu lielo raudišu priekšplānā. Laiskojos tur viens laivā, skaitu zvaigznes debesīs un tādā garā līdz foršais un ātrais stiepiens, aš sabīties nepaspēju. Iesipu normāli kātā a tur kā celmā. Zāāšibiss!!! Visādus šogad esmu turējis, bet nu ka šitādu hanteli. Lēnām, palēnītēm tuvāk laivai, ta zem laivas labu laiku. Turās brangi, vai zinieties. Būs mans rekordloms. Domās jau pārcilāju centimetrus un kilogramus, līdz pēc konkrēta rāviena aukla it kā atslābt, vells. :( Tinu ārā, bet kaut kā dīvaini nāk un tumsā redzu no ūdeņiem iznirstam ko vairāk par raudu. Ieslēdzu pieres lākturi un vispābā esmu nesaprašanā. Blakām raudai uz āķa karājas pamatīga pusbrekse uz gramiem 300 točna. Ko, kā, kas.... šaudās manā galvā. Kā apstulbis bērns ņemos pētīt savu “rekordlomu”. Viss kļūst skaidrāks, jo tam pļentakam jau mūžs aprāvies ir senāk. Sāni tam tādi jau pārapstrādāti. Āķis (vienžubura) šamam iecirties galvā tam kukaiņa vēderā jau esot. Vobšem viens mednieks palicis bez vakardienas vakariņām, otrs bez rītdienas. Makans šo var norakstīt uz sliktu dūšu. Nē nu ka šitā lai noveiktos. Atlikusī nakts pagāja snauduļojot un gaidot rīta copi. Ar gaismiņu brekseni liku mierā un peldināju vīķi uz barotās točkas. Tas kā verņaks. Jo pirmais tur pieteicās zaņģiks uz gramiem 1970 un ta skaits ļeidaks uz gramiem 2930. Bija vel perimetrā pa kādai tukšai copei un kādam strīpainajam rediskam, konkrēti nevaru atminēties. Ja par pliko statistiku: Copēju 21:00 - 07:00, 7 copes token uz vīķēm, kur 3 paliekošas realizācijas - 2x zaņģiki 0,47kg/47cm & 1,97kg/67cm TAD 1x ļeidaks 2,93kg/77cm kā arī kādi 5ci breki ne svērti ne mērīti, bet brīvē palaisti. Plusā visam mūža vissuperīgākais shods paliek depozītos ierakstīts. o.