Ak ezeriņ, ak ezeriņ, tu manu sirdi priecīg' dar'!

Sēžu un domāju, moš iebraukt 6dien no rīta, nē nu tas skaidrs, ka no rīta un ta moš līdz kādām pusdienām, ja vējš neizpūtīs pats laukā. Ai, nē, davaj iebrauks sestdien no agra rīta sabaros , pāris h pasēdēs uz kādu zaņģiku un ta tā pa īstam naktī uz svētdienu cerībā uz kādu apaļu un puņķainu breksi arīdzan. :D Manā galvā tādas domas ir "Le Classique"!!!! :DDDD te nu eksekūcija: Pamodos sestdien labi tā ap 4iem un 5cos jau stabili biju uz točkas. Pludus knapi var arī neredzēt, bet ar skaistu eholoti atrodu savu verņaka točku īzī. Vējš ir īstais un ņemas spēkā. Tā ka pa nakti visas vīķes ir apsprāgušas, ta taisu filejas no vecām zivīm un, uz neko daudz necerot, iepidžinu šādu pa labi no sevis. Tādu pat uzštellēju arī otru copeni un ņemu lielo spaini, lai lādētu barību brekšu verņaka točkā. Te kāts pa gaisu, atlaižu lociņu, nolieku spaini, aiztaisu lociņu un piecērtu. Oho, galā vel i un kāds vel! Nē nu nekāds jau baigais pārsteigums nava.  Cīņa bija īsa un skaista. Watsappā Jurim rakstu 05:20 - 4,47kg. Nofilēju kārtējo līķēnu un močīju pa labi tik iekšā. Iebarojis točku, ķeros pie rīta maizītēm un sēmenēm. Pluds, kas uz barotās točkas te sarosās un pazūd zem ūdens. Cērtu un foršs kustonis galā. Diezgan ātri padodas uz augšu un dod kātā ar elektrību tā, ka jau domāju, ka zuts būs galā. Ņifiga. Jurim rakstu 05:55 - 2,86kg. Bāc, bet vairs nava ko likt uz āķa. Pa tumšu ar vel, lai niekotos ar vīķēniem. Laivā atrodu riktīgi sakaltušu zivi, kuru pat negriež nazis ass. Tādu pļecku arī kānebūt burtiski uzziežu uz āķa un močīju uz breku galda. Saule aust tāda forša sarkana, ta dzeltena un akal laba cope. Uz tās voblas jopcik. Jurim - 06:20 - 1,60kg. Nē nu āpāc kaut kāds, bet rīts tā vien kliedza, ka būs labi. Nu vel līdz 7iem pasēdēs un ta gan uz mā vel nosnausties. Kā sarunājuši, uz breku galda akal cope. Foršs kukainis, pretojas labī un ar drebošiem pirkstiem speķoju telefona klaviatūru 07:05 - 4,41kg. Aizmausic mā, kā papuass pavadu dienu šūpuļtīklā un priecājos par vienu bēzrūpīgu vasaras pielietu dienu. Vakarā piekrāmēju laivu un maucu uz breku verņaku. Pa dienu bija forši metrīgie viļņi, tagad vējš krīt un jābūt akan labi. Aha, kā tad... Ar brekiem neir labi. Iemetu vīķi izpeldināt uz barotās vietas. Klusums. Pāris barības bumbas un pluds mauc prom. Fāk, galā akan monstsrs. Nu kas notiek, mans veselais saprāts vairs nespēj šo turēt.. :D Rokas nedaudz trīc, bet tik daudz kā Watsappā ierakstīt 19:55 - 5,11kg sanāca. Kamēr šamo turu rokā un domāju kā foršāk te vakara salē nobildēties, tikām otra copene bams-bibams aiziet pa laivas bortu. Galā ~1kg, šo palaižu, lielo kā apmātais nomušīju. Mēģinu saķert viķes, bet te nodarbi iztraucē akal cope uz barotās vietas. Tukšais. Ta pēc 5min. atkal tur cope un forši pastīvējos ar ļeidaku. Skrien tā labi, īsta muskuļdesa. Jurim rakstu - Pīļknābis 20:15 - 2,66kg. Te arī varētu beigt, bet uz tā galda vel nākamajā pustundā 4as copes, no kuriem 2vi pūdeļi un 2vi normāli mēri - ne svērti, ne močīti, bet ar skaidru galvu palaisti. Kādi tur vairs breki, jautāsiet???? Nomainot vīķi uz tārpiem tieku pie kādiem 4iem plāksteriem un tad iestājās dziļdomīgs klusums, kuru patraucēja viens zandartiņš skrējējiņš tā ap 22:00 un ta iestājās pipec pilnīgākais. 3h kustējās tikai tārpi bundžā un mans apakšžoklis graužot sēmenes un tamlīdzīgu ..iņu. Vobšem ap kādiem 01:30 sapratu, ka ir vāks, uz galda droši ka stāv viens vai vairāki ilkņainie. Saucās ne paši ēd, ne citiem dot. Braucu mā un labi to nakti pagulēju. Tagad ir laimīgs un var turpināt tičīt ašos rediskas tepat pie Rīgā. @o.