Trofeja uz fīderi!

Paldies, pats ar nejēgā priecīgs!

Kā darīju es. Metode nebūs veicama daudzdzīvokļu mājā. Te vajag laukus vai vismaz privātmāju. Es šo lietu darīju mazliet siltākā laikā, taču pagaidām vēl pārāk auksti nav, varētu izdoties.

1) uzmanīgi nogriez galvu. Atstāj spuras, ja vēlies. Vārdsakot, visu tā, kā vēlies rezultātā;

2) ko darīt ar žaunu lokiem? Es atstāju, bet pēcāk izskatījās neglīti. dabūju ķibināt ārā, bet sakaltušā variantā tas jau bija visai grūti un ne viss labi sanāca;

3) uzliec galvu uz kādiem kociņiem vai paliktnīša tā, lai nodrošināta ventilācija no visām pusēm. Atver muti, ieliec kādu koku, lai neaizveras. Sariktē žaunu vākus kā vajag - vārdsakot, maksimāli labu skatu atbilstoši paša gaumei. Kamēr nav sakaltusi, tikmēr vēl var.

4) šo konstrukciju liekam kādā sprostā un novietojam sausā, bet ventilējamā vietā. Sprosta mērķis ir nepielaist jelkādus zvērus un putnus, taču mušām būtu jābūt spējīgām tikt klāt.

5) gaidām. Mušas sadēs savus kāpurus, kas pamazām izēdīs visu gaļu un tad jau paši arī zivi pametīs. Protams, tas viss smirdēs.

Nevajag steigties un tārpus kratīt. Tad daļa gaļas paliks, ko pašam izķibināt nebūs viegli un smirdēs ar.

6) kad visas aktivitātes beigušās, palikuši būtībā kauli un āda. Tad noķibinām visu lieko, ja vēl kas palicis, notīrām putekļus un citus netīrumus, nolakojam (lakoju ar koka laku).

Sanāca ļoti skaisti, vien, ja vēlies īsteni smuku skatu, domā par acīm.

Protams, ja pirms tam Tu būtu papraktizējies ar mazākas līdakas galvu, vieglāk būtu, bet ko nu vairs :)

Baigā veiksme, ka pašā lūpas kaktiņā un dikti ar bremzi darbojos, lai neizstiepj āķi.

Katrā gadijumā cepuri nost!

Visu laiku domāju, ka būs tinkšs un pavada ar zivi prom;) Bet nu ceļos trīceklīts bija;))