makšķerpiederumi

Ar to izglābšanos no galīgā bezkļova man, piemēram, ir tā, ka biežāk necopes iemesls ir elementāra zivs neesamība tajā vietā, kur pātagoju- jo mēģinu apstrādāt cik-necik visus slāņus- bakstos pa grunti, vibrē pa vidusslāni un raustu pa virsu- un ja nava, tad visticamāk, ka zive ir kaut kur citur. Jā, ir pāris reizes bijis, ka tieši mānekļa nomaiņa deva rezultātus. Bet līdz šim pārsvarā noķertajām zivēm nav bijusi ļoti izteikta tieksme pēc viena konkrēta modeļa/krāsojuma- copēju seklā nelielā ezerā un pīckoju tādās vietās(no krasta), kur pēc manas uzkrātās saprašanas līdaksis(visticamāk) uzturas- un sanāk, ka līdzīgos laikapstākļos un līdzīga izmēra utt zives ir ķērušas dažāda krāsojuma rotus, nelielus, dažāda tipa voblerus. Pagaidām man ir tā, ka grūtāk ir to zivi atrast/tikt klāt, nekā pierunāt ķert mānekli (dūņas un bagātīgās niedru audzes krastos to procesu neatvieglo). Ja es copētu no laivas un man būtu eholote, kura uzrāda, ka lejā ir kustība un ja tad neķertos, nu jā, tad būtu jāsāk domāt par favorītmodeļiem. Sestdien gribu doties retā izbraucienā ar laivu un nopromēt kastē skumstošos džerkus, bet mīkstā pūslī kājās nepastāvēsi, nezinnu, jāapdomā, kaut kā tie lielie mānekļi un daudzās niedru līču malas man nedod miera ;)))

Lai asi āķi visiem!