Manas upes

Alatās jūnija sākumā. Pēc bildes varētu padomāt ka bija skaidrs un brīnišķīgs laiciņš, bet kur nu! Visu dienu auroja vējš līdz 20m/sek un nepārtraukti pāri nāca lietus mākoņi un tempers nepacēlās virs 6 grādi. Ja godīgi vēl nebiju savā mūžā piedzīvojis tik aukstu jūnija sākumu. Saule + zilas debesis palutināja tik īsu brīdi pusdienlaikā. Lai arī it kā bezcerīgi laikapstākļi alatu copei, bet pēcpusdienā tās aktīvi barojās. Jo arī viendienes visāda kalibra lidoja biezā slānī, vēja dzītas lielā ātrumā virs ūdens. Mazākās alatiņas nepacietībā tās kampa lēcienā, lielākās kā jau piesardzīgākas gan ar klusiem plunkšķiem rija tikai iekritušās. Saprotams ka tik bagāti uzklātā galdā mani mānekļi tika noniecināti. Ko tik nekarināju galā, gan paštaisītos gan pērnā gada alatu killeri Mario, bet lielāko dienas daļu bez copa. Tik vakarpusē Leona īkstīte kapara krāsā atnesa vairākas copes, 3 realizētas. Alatiņas kā jau parasti šajā upē smuka izmēra, reti ir mazākas par 30cm, viena varēja būt čut zem 40. Lielākā izmērā: http://content30-foto.inbox.lv/albums/k/karlisk/02-06-17/IMG-0170-1800px.jpg