meklējot asarus

Biju nolēmis kādu zandartu sakacināt, tiekot līdz Karostas kanālam (Liepājā), sapratu ka laikam nebūs. Viļņi baltām galotnēm, vējš tāds ka iemest pret, praktiski neiespējami. Labi ka somā sīkie loriņi, un smagie svini līdzi, tā ka uzreiz pārslēdzos uz asari. Pirmais metiens, bams, tas kas bildē, sēž jau. Domāju ka jātinas mājas, jo onkuļi runājot, kā uz pirmo metienu nedrīkst nekā būt, esot uz neveiksmi ta kaut kā. Pusotru h mētāju, mainīju mānekļus, krāsas un sistēmas, tā arī nekas negrāpstīja,līdz saule rietēt sāka un apmācās, vienu brīdi jau sāku domāt ka jāmaina uzskati un arī jāsāk ticēt tam. Pamainīju atpakaļ uz to pašu gumiju, kas sākumā, un viss notikās. Par copi vispārīgi, no 19:30 līdz 22:30 mētāju, asaris aktivizējās ap 21:20, akmeņos, un vietās kur visādi sūdi apakšā. Dabūju ārā tik 4 ieskaites asarus un kādus 15 mazos + vienu ļoti maziņu zandartiņu, daudz bija labas copes, bet problēmas sākas tad, kad pēc esmas sagrābšanas, asaris mūka iekšā akmeņos un man atkal bija jāsien pavadiņa jauna. Pa lielam, pacopēt vis maz sanāca un pasiet āķus ar...