Starpība ir tā,ka nav viņas jebkurā vietā.Agrākos laikos meklējām gar fermām,pa lauku pļavām.Ja izdodas tādu vietu atrast,laime liela.......
Tad man ir paveicies un laime liela, jo zinu kur viņas ir!
Tik līdz šodienai nezināju ka tās ir vibotnes :D
Vēl jau tā ir tikai 1/3 no laimes.Ja zini pareizo zivīgo vietu un māki noķert,tad būs pilna laime......
Nju,tad tad tik vienkārši nebūs......gadās tādi,kas iemācās brīnumaini ātri,par 1sezonu.Tādu cilvēku ir ļoti maz.Pārsvarā paiet vairāki gadi,kamēr izdodas saprast.Ziemas makšķeršanā arī ir ļoti daudz visādu paveidu,tāpēc nav viegli.Ja paveicas blakus pieredzējis makšķernieks,kas var pastāstīt,tad tā arī ir ļoti liela veiksme.
Vībotnes parasti pielieto,kad asaris ir ļoti kūtrs un negrib copēt.Pielieto arī gadījumos,piem.,upēs kur ir smuki asari,bet ir ļoooooti daudz kazaragu,kas visu ātri noēd un asaris netiek nemaz līdz copei.Šajos gadījumos vībotne palīdz,pat ļoti.
Liels paldies par informāciju!! Ļoti uzklausu koļēģu teikto!
Diemžēl draugu lokā naw daudz “atsaldēto” tādēļ braucu viens un uz ezera ievācu info no runātīgākiem vīriem. Kā arī šeit forumā esmu šo to prasījis un protams youtube!
Pagaidām zupas izlases asari naw problēma salasīt, bet ko lielāku vēl mācos! :))
Paldies par vībotnes pielietošanu!!
Ņem par labu.
Šeit nevar visu aprakstīt,tas tikai vispārīgi un īsumā.
Tiešām ir vērts paskatīties krievu Youtubes.Tur padomu būs daudz vairāk.It sevišķi ir vērība jāpiegriež tam kā pareizi iztirināt.Neko nelīdzēs smalkas auklas vai pareizas mormiškas,ja nemācēsi šo prasmi,kas ir tā atslēga visam.
kanāls Dobyča- onka praktiķis, ļooti vienkārši un pēc būtības visu stāsta, rāda(pats uztaisīju bezsardziņa copenītes pec vina video)), Ščerbakovi, Salapins un vēl. Kad jūtubi sāc skatīties... oi, jau 3 naktī...
Varu padalīties ar savu 35 gadu pieredzi makßkerēßanā. Tātad, var būt jau pats pamanīji, ka vībotñu kāpuri pārsvarā ir tajās, kuras kāts ir resnāks! Vēl varu ieteikt salasīt niedru kāpurus. Tie ir vismaz 2x lielāki. Niedrēs ir tajās, kuras ir ar atzariem!
P.s. motilis kā ēsma, tuvu nestāv iepriekß minētajām delikatesēm!
Manā bērnībā tā arī bija, ka uz copi gājām ar paßu lasītajām sliekām, mizgrauziem, mußu, niedru, vībotñu kāpuriem, sienāziem, maijvabolēm...ko salasījām, uz tā arī kērām. Un lomi arī bija smukāki! ;,)
piekrītu DSV.pats par sevi šis kāpurs nav nekas īpašs.Ipašas ir zināšanas kur,kā un kad viņu likt lietā.es ar pirms gadiem salasijos,ka tā ir baigā manta.salasiju ,aizbraucu uz ezeru.nekādus brīnumus neredzēju.tas ir tāpāt kā ar čortiku,man tas māneklis nenozīmē neko,jo nemāku viņu dancināt,bet čomam čortiks ir visa makšķernieka dzīve.viņam sanāk un zivis arī velk.
Mjā, es bērnībā šos mēdzu lasīt, gan tādēļ, ka biju salasījies par šo kāpuru brīnumspējām, gan tādēļ, ka ,laukos meža vidū dzīvojot, mazam puikam tā bija visvieglāk dabūjamā ēsma, ja pagrabā sliekas beigušās vai nobeigušās. Motili nemācēju un nemāku iegūt.
Bija reizes, kad šķita, ka tiešām brīnumlīdzeklis, bija reizes, kad tāpat neķērās, kas arī būtu tikai normāli...
Joks tāds, ka tagad jau gadiem intereses pēc pa kādai vībotnei uzšķēržu, bet neesmu atradis vairs.
nekad neko neesmu dabūjis uz vībotņnieku,gan jau ka nemāku dancināt
jebkurā vībotnē? Ielas malā vai pie upes vai mežā- bez starpības?
Tik smalki nemācēšu Tev atbildēt! Šī bija pirmā reize kad lobiju vībotni.
Saplūcu mežmalā pļavā, vedu mājās un lobiju.
Daudzas bija tukšas, bet dažās īstas vībotņu viesnīcas :)