Sander lucioperca

Trofeja Sprādziens- Tas ir vienīgais kas nāk prātā skatoties pašam uz savu bildi. Bildē protams esmu priecīgs, turu rokās savu trofeju kā nekā. Īstenībā tam visam apakšā ir smags darbs fiziski un morāli. Jābūt ticībai gan savien spēkiem,taktikai un lēmumiem, kā arī pārliecībai vietā un tam,kas auklas galā. Šoreiz ar labāko copes biedru cl@ingusz atkal devāmies uz savu nu jau iecienītāko vietiņu. Ierodoties gan redzējām ka kāds viņu jau “iesilda” mums, un godīgi sakot diezko priecīgi par to nebijām. Sagaidam kad konkurenti aizslīd un varam apstrādāt savu vietiņu, nemaz tik viegli nebija, daudz tukšu metienu,sānu vējš un pavadītās jau 5h uz ūdens bez copes liek Tev šaubīties par šo visu, un tās pavadītās stundas bez neviena pieskāriena- “rokas nolaižas”, bet tad pēkšņin!! BOOOOOM Velku un jūti ka šis būs kas episks un tā arī ir 80cm ASTOŅDESMIT pie joda! Un 4.85kg smagucis guļ jau uztveramajā. Nemelošu, rokas trīcēja,dziļas elpas, pāris momenti un tikai pectam tā līdz galam sapratu kas ir noticis, man sačokā guļ sapņu zivs, man, tiešām?! Novēlu ikvienam tik pie savas “zelta zivtiņas”! Over n out, Raivis.