Dzenitis | 30.decembris 2011, 10:05 | 107 komentāri | 8647 skatījumi

Kā pārdod savus pienākumus. (Pasaku lugas apraksts 3 cēlieni)

Pirmais cēliens

Ierēdņi izmisīgi ģenerēja ideju kā ūdeņus par naudu nodot kādam „aprūpē”. Tas ir, lai valstij ienāk nauda, un nekas nav jādara. Jeb precīzāk - domā, kā pārdot savus pienākumus par naudu kādam, pie tam piespiežot vēl bārenīti Bioriņu uzturēt un pabarot.
Ņemot vēra, ka daži makšķernieki un „vides aizstāvji” sev atrāvuši pīrāga gabaliņu, doma visu nodot makšķerniekiem, lai šie papildus saviem desmit latiem nu tik ņem apsaimniekošanā ūdeņus, organizē licencētās makšķerēšanas un kaut ko tur vēl citu dara, kā un ko nav svarīgi, galvenais, lai valstij atskaita papildus naudu par to, par ko valstij pašai bija jārūpējas un Bioriņam ar kas atkrīt par padomiem un atzinumiem.
Bet iznāk savādāk. Uz urā neviens no ierakumiem ārā neskrien, jo makšķernieki kūtri un vairums uzskata, ka vēl no šiem plēst par paskatīšanos uz ūdeni nav labi. Pie tam biznesa mērķi papildu iekasēt par to, ko valstij pašai jādara un jau ir samaksāts - īsti kaut kā neskanēja un Bioriņš ar pēc trūkumcietēja neizskatās, jo cenrādis tam priekša un pakaļā. Jaunizceptajai tautas vārdā runājošai organizācijai, kurai bija jājoņo ar karogu pa priekšu gadījās skabarga pēcpusē un tāda maza riebīga kskabarga, ka ne skriet, ne bļaustīties. Cerētie precinieki, jeb valsts pienākumus par naudu pārņemt alkstošie, arī kaut kā rindā nestājās.
Ņemot vērā, ka apsaimniekot ūdeņus alkstošas makšķernieku biedrības nesāk augt kā sēnes pēc lietus, un visiem, kas publiski uzdrošinājās paust domu par papildus naudas iekasēšanu, tika pateikt liels „nē”. Secinājums viens, tie, kam ūdens nav bizness, ir kūtri un pirkt no valsts pienākumus, kurus valstij pašai jādara - negrib, un arī Bioriņam maksāt kategoriski atsakās, jo kaut kādā fondā kaut kas skaitīts jau tiekot, tikai pazīdod tas skaitījums nezināmā virzienā.
Tātad uz doto mirkli valstij savus pienākumus - ūdeņu apsaimniekošanu par maksu, makšķerniekiem īsti nespīd iesmērēt, jo tie uzskata, ka jau maksā par to izmantošanu un īsti komerciālu labumu no sava vaļasprieka negūst. Cilvēci uz priekšu virza pāris lietas, bez slinkuma, atriebības un sievietēm ir tāda lieta kā kāposts, un kāposts šajā shēmā iztrūkst.

Priekškars aizveras, pārtraukums, daļa drūzmējās kafejnīcā, citi staigā apkārt, daži pēta zīmi 10 m no ieejas nepīpēt, citiem patīk rindas pie atvieglojošām iestādēm... pirmais zvans un visi tiek lūgti atpakaļ zālē...

Otrais cēliens

Pa lielam izgāšanās skaidrojama ar to, ka makšķernieki ar savu nodarbi nepelna naudu. Visiem zināms, ka cilvēkus apvienoties stimulē tādas domas, kā tikt pie naudas vai iegūt labumu, būt īpašam. Kurš gan nav sapņojis kļūt par mazu masoniņu? Tāpēc arī biznesa apvienības ir veiksmīgākas, skaļākas un vairāk ko var panākt, atšķirībā no sabiedriskām organizācijām, kuras balstītas uz brīvprātīgo darbu un darbojas idejas vārdā. Nemānīsim sevi, tā vienkārši ir. Ja neticiet pamēģiniet paši organizēt pasākumu, kas dod labumu daudziem, un organizēt pasākumu, kas dod labumu tiem, kas tur ir iekšā.
Ja paskatāmies, kas tad vēl izmanto iekšējos ūdeņus, zemūdens mednieki, dažādu laivu dīdītāji, peldētāji, bet tie, tāpat kā makšķernieki, ar to naudu nepelna. Ir sportisti, bet tie, kas nodarbojās ar ūdens sportu, īsti nesapratīs kāpēc viņiem tagad tas ūdens jāsaimnieko, ja līdz šim pieticis, ka kaut kur pie tā ūdens tiek klāt. Sagaida palus vai samet savas bojas un braukā. Makšķerēšanas sportistiem, pa lielam, kaut kas jau ir apsaimniekošanā. Tiem kam ir bizness pie krasta, ar parasti, jau ir kas vai arī bizness tālāk par zemi, pēc pašu izpratnes, nesniedzas. Sausais atlikums nav iepriecinošs, jo šaubīga liekas iespēja iekasēt naudu no zemnieka, kas savus lopiņus pie upes dzirda.
Te uzpeld „zvejnieki”, jeb teiksim cilvēki, kas ar zivju ķeršanu un pārdošanu pelna naudu. Jūras zvejniekiem par visu jāatskaitās, un ir kompetentas organizācijas, kas māk un vēlas saskaitīt resursus. Jeb teiksim savienība spiež. Ņemot vērā ilgtspējīgo attīstību, tas ir, lai arī bērniem būtu uz ko paskatīties un uz kārā zoba ko likt, ir iesviestas kvotas, piemēram, lašiem tas ir 2000 gabali/gadā. Resursi īsti neatjaunojas tāpēc tiek griezti kuģi un kvotas katru gadu samazinās. Salīdzinot ar Jūru, iekšējos ūdeņos pasākums nav tik plašs, bet savā ziņā leiputrija, ierobežojums ir tīklu metros. Kontrole nekāda, dati izzīsti no pirksta un pa lielam visu var norakstīt uz maluzvejniekiem. Iekšējos ūdeņos saimnieko Bioriņš, kas arī nodrošina šos fantastiskos apstākļus. Paskatoties tālāk par savu degunu ir skaidrs, ka pie šāda kāršu sadalījuma „zvejnieki” būs tikai par, jo kāposta faktors ir nepārprotami redzams. „Zvejnieki” apzināti tiek likts pēdiņās, jo rakstot par iekšējiem ūdeņiem vairumā gadījumu zvejnieks nav tas pats, kas zvejnieks jūrā.

Ir mums tādi komersanti, kas pērk zemi, pludina dīķus audzē zivis un tās pārdod. Galvenais ir tas, ka tajā visā tiek ieguldīts darbs, dīķi jāpludina, zivis jābaro un ieguldīta nauda, jo zeme jāpērk. Ir arī tādi, kas rok dīķi laiž zivis un ļauj makšķerēt par naudu. Bet kaut kā ne vienus, ne otrus par zvejniekiem nesauc, bet ne par to šī luga. Zvejnieks, sanāk ir tas, kas, izmantojot dabas resursus, sev taisa naudu pretim tai nedod īsti neko. Jo savādāk, kāpēc tad būtu jāstimulē to samazināšana un jānosaka darbības ierobežojumi. Vismaz neesmu dzirdējis ka zvejnieki mencas mazuļus jūrā laistu iekšā. Ja zvejnieks būtu kas labs, taču tādi būtu jāstimulē vairoties un darboties. Viens gan, zvejnieks ir veca profesija, tikai šāda saimniekošana ir novedusi ..., jeb teiksim mūsdienām tā īsti vairs neatbilst, kur nu vēl iekšējos ūdeņos.

No zāles skan svilpieni, uz skatuvi lido tomāti, garais skaidrojums pusi ir iemidzinājis, priekškars aizveras, un visi diebj uz kafejnīcu, pīpētavu vai labierīcībām, kāds nu kuram tas pūslis, atkarības vai maks, pēc laika pirmais zvans un atkal visi tiek lūgti atpakaļ zālē...

Trešais cēliens.

Kamēr daži domā kā savus pienākumus veiksmīgi nopārdot, atelpa vajadzīga.
Par laimi, sakritības pēc, bet varbūt pareizo cilvēku mudināti, makšķernieki klūp virsū zemūdens medniekiem, jo nu verdzība atcelta un mori - zemūdens mednieki varot parādīties tajos krogos - ūdeņos, kur agrāk tikai baltie - makšķernieki varēja rādīties. Pēc tam, ar par laimi vai pareizo cilvēku mudināti, gaišākas nākotnes vārdā, makšķernieki paši sevi nodarbina atceļot vecus izgudrojumus, reizē paši sit sevi krustā un izdomā jaunus un paliek sapņojot par legālu iespēju noķert lasi vai taimiņu vai pamakšķerēt ar četrām makšķerēm reizē. Sapņojiet, sapņojiet... paši vainīgi, ka negribējāt pirkt valsts pienākumus un Bioriņam maksāt par papīru, ka taimiņi ir ar kaudzi, tie aizņem lašu, foreļu, alatu nārsta vietas un tāpēc būtu ķerami uz nebēdu.

Kāpēc sev jāsarežģī dzīvi, ja pasaulē ir normāla prakse būvēt savu biznesu uz dabas resursu izsmelšanu un izmantošanu, pretim dodot kaut kādu pienesumu budžetam un kaut kādus ziedojumus pareiziem zinātniekiem un partijām. Ar laiku tas pārvēršas par visu lietu un nodarījums dabai tiek labots ņemot līdzekļus no visu kabatām. Jo no privātām interesēm – izsaimniekot, nu tas viss ir palicis par sabiedrības interesēm – saglābt, kas vēl ir glābjams. Lieta veca, pārbaudīta, jāatrod tikai pareizais precinieks.

Un te parādās „zvejnieks”. Kāpēc, kamēr ir, nepasmelt, kāpēc vēlāk jābūvē dīķis, jāpērk zeme par naudu, ja var savākt pasaimniekošanā ezeru un ar to rīkoties pēc savām iegribām? Tas ir tērēt visiem piederošos resursus pa kapeikām, par to ieņemot rubli. Ideāli no biznesmeņa – „zvejnieka” viedokļa.
No otras puses, valsts savus pienākumus pārdod par naudu, kas var būt labāks par šo? Arī Bioriņam šis tas tiks par atzinumiem, atļaujām un novērtējumiem. Un galvenais ka visa pamatā ir kāposts, tātad pasākums nolemts lielākai veiksmei un precinieks nopienāks, nekā bezkāpostainais makšķernieks.
Galvenais sabiedrību pārliecināt, ka nu lētas zivis veikalos birs kā no pārpilnības raga. Tā ir mazvērtīgo zivju zveja, kuras neredz makšķernieku lomos un kuras tik ļoti traucē augt labām un godīgām zivīm. Pie tam makšķernieki kategoriski atsakās tās ķert, īpaši vietās kur par to prasa papildus naudu. Bioriņš, savilcies nāsīs naudas smaku, ko saņems par sniegtajiem pakalpojumiem, ar gatavs apgalvot, ka ūdeņi čum un mudž no izskaužamām zivīm. Viss stāsts sanāk gludi un ticami: ļaunās mazvērtīgās zivis – melnais bruņinieks, „zvejnieks” – Lāčplēsis, bet amatierzvejnieki – tipiski kangarēni, kas ar ļaunumu nevēlas cīnīties un gatavi ūdeņus mazvērtīgo zivju jūgam pārdot par grašiem.

Aizveram acis un pasapņojam par gaišo spožo nākotni...
Zvejnieki ķer mazvērtīgās zivis, makšķernieki vērtīgās, zemūdens mednieki šauj dzidrajos ūdeņos un visi apmierināti, nu taisni idille vai paradīze zemes virsū. Jau tagad redzu kā visi roku rokā sadevušies dejo Jāņos ap ugunskuru, graužot zvejnieka mazvērtīgo voblu, makšķernieka kūpinātos augstvērtīgos zušus un zemūdens mednieka augstvērtīgās līdakas kotletes, uzgraužot tam pa virsu, inspektora pateicības Jāņu cepumu. Pie tam maluzvejniecība pati no sevis pazūd.
Taisni vai apraudājos, Fišermanu federācijas vadonim augstākās raudzes ordenis garantēts, tāpat kā diploms un vimpelis.

Tā nu izdancojušies ap ugunskuru četri gaviļnieki sagulst zem ērču brīvā ozola , odi nekož, jo visi Lieldienās šūpojušies, un sapņo savu sapni....
Ņemot vērā spiedienu uz pūsli, no negausīgi lietotiem inspektora Jāņu cepumiem, jo pēc mazvērtīgās "zvejnieka" voblas slāpst un spiedienu uz kuņģi, jo makšķernieku augstvērtīgie zuši un zemūdens mednieku līdakas to aizpildījuši līdz lūpai ... sapnis visiem rādās netīkams....

Sākotnējā mazvērtīgā zveja izrādās īsti nekontrolējama, Bioriņa pasaka ar mežonīgi pārbāztiem ūdeņiem ar bijusi tikai pasaka un ar laiku, dēļ iebildumiem par nerentabilitāti, ar Bioriņa svētību visas zivis kļūst mazvērtīgas. Tā nu visi trīs cīnās kurš ko paņems, bet inspektors jūtās kā flegmatiķis zooloģiskajā dārzā bruņurupučus ganīdams, aci pamirkšķini, viens ar vadu vai murdu, otrs ar vizuli, trešais ar harpūnu grābj ko var un pēc laika izbadējušies Phalacrocorax carbo un citi dabas draugi migrē uz kaimiņu zemēm. Loģiski, ka ar tādu spiedienu daba netaisās cīnīties.
Gudrākie ir paspējuši pietiekties uz ūdeņu apsaimniekošanu un lai aizsargātu, kas atlicis, naudas barjeru spiesti celt vai savādāk gudrākie pietiekušies uz pasaimniekošanu un ar Bioriņa svētību taisa biznesu, priecādamies, ka dīķis nav bijis jārok, atšķirībā no tiem muļķiem - zivju audzētājiem. Ņemot vērā, ka no gudrāko siles pastrēbties nesanāks, tā nu sausajam atlikumam nekas cits neatliek kā vien paņemt pasaimniekošanā to kas atlicis un draudzīgi iztukšots. Kā tagad saka Bioriņš - ko ielaidi, to drīksti ķert, un ūdens no dabas sastāvdaļas kļūst par pamatlīdzekli biznesā. Tā, atkarībā no „latvietības” ūdeņi tiek saimniekoti divās frontēs, amatieri - biznesmeņi un zvejnieki, vai trijās kur amatieri vēl dalās tajos kas šauj un tajos, kas nešauj. Attiecīgi, ja amatieriem par daudz, šie fraktē zvejniekus lai krējumu nosmeļ, bet zvejnieki amatieriem, tāpat par maksu ļauj šiverēties, jo izdevīgāk ir pārdot to zivi kas vēl ūdenī, jo sazini kas vēl tirgū notiks. Tā nu ūdeņi sadalīti un valsts saņem naudu par to, kas bija jādara pašai, Bioriņš ar laimīgs un paēdis.

No rīta pamodušies, ar savādu pēcgaršu mutē, samiegojušies vīri sāk domāt, varbūt tomēr samaksāt valstij par to, ka veicu viņas pienākumu, jo tā nepalikšu pie sasistas siles, sacensības sākums neizbēgams, jo „zvejnieks” vēlas naudu, makšķernieks un zemūdens mednieks atpūtu un lomus.

... Novada dome... Novada domes priekšsēdētājs atplēš vēstuli un lasa priekšlikumu, atskan atverošās kases aparāta skaņa .... sacensības ir sākušās biedri...

Zālē satumst ... pirmie skrien uz garderobi aizņemt rindas, aizkari aizveras, aplausi, saucieni bravo, uzdegas gaisma, aizkari atveras, iznāk aktieri ... meitenes pasniedz ziedus, tiek atkārota aina kā zvejnieks, makšķernieks, zemūdens mednieks un inspektors dejo ap Jāņu ugunskuru ... aplausi pamazām norimst, aizkari aizveras un skatītāji izklīst, labi, ka tas bija teātris ....

Luga ir izdomāta. Atbilstība reālām personām ir nejauša sakritība.

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 5 no 5

(9 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Kā pārdod savus pienākumus. (Pasaku lugas apraksts 3 cēlieni)