ģērbties GUDRI

Vasarā viss vienkārši – arī Latvijā var dzīvot T-kreklā, šortos un sandalēs, taču pirmais vēsais copes rīts ziņo, ka drēgnais, bet zivīgais rudens tepat vien ir. Ziema arī. Un tad, gan tiem, kas, stāvot pie piebāzta makšķertērpu skapja, nonākuši pie sievišķīga secinājuma „nekā-nav-ko-vilktmugurā”, gan tiem, kam šis rudens būs tikai pirmā velces sezona un šī ziema − pirmā pieredze uz ledus, prātā vajadzētu paturēt divas lietas: Pirmkārt – pērkamo lietu saraksts ir vienkāršs: termo veļa 1. kārta (komforts), termo veļa 2. kārta (siltums), peldošais kostīms (drošība), zeķes, cimdi. Tieši tāda ir gudras ģērbšanās instrukcija saprātīgam makšķerniekam. Otrkārt – ar vienu ausi klausoties pārdevējā, visu pētīt un mērīt pašam. Gudras ģērbšanās sakarā ļoti vietā ir teiciens „septiņreiz nomērīt un vienreiz nopirkt”, jo labs apģērbs kalpos ilgi. Tirgus ir piesātināts, tomēr, pateicoties nemitīgai tehnoloģiju attīstībai, tajā ik pa brīdim iespraucas patiesi labas, nereti citviet pasaulē jau atzinību guvušas lietas. Un te pie iepirkuma saraksta pirmā punkta „termoveļa – pirmā kārta” ir vērts pievienot apakšpunktu: „2011. gada jaunums Termoswed siltā veļa!” Skarbo laika apstākļu ietekmē zviedri ķērušies pie gudra apģērba izstrādes un ieguvuši apbrīnojami lielisku rezultātu – Termoswed. Tā unikalitāte meklējama divslāņu auduma konstrukcijā, kas izvada mitrumu no iekšpuses uz āru. Iekšējais slānis ir radīts no polipropilēna, bet ārējais – no tīras kokvilnas. Tie, kam Google ir labāko draugu saraksta pirmajā desmitniekā, atradīs, ka polipropilēnu ražo Šveices Schöller − pasaulē vadošais uzņēmums inovatīvu audumu un gudru tekstila tehnoloģiju izstrādē. No Šveices Termoswed audums aizceļo uz Dāniju, kur, ieguvis tīras kokvilnas ārējo slāni, ir gatavs sašūšanai tepat Lietuvā. Vīles ir pārdomātas līdz sīkumam un atrodas vietās, kur nobrāzumi neradīsies, pat gana aktīvi darbojoties ar ledus urbi vai airējot. Augstā apkakle ar rāvējslēdzēju ne tikai saglabā siltumu, bet arī kalpo kā termoregulētājs, savukārt pagarinātā muguras daļa silda muguru un pat sēžamvietu. Pagarinātās piedurknes ar īkšķu caurumiem nevēlamā brīdī neļaus ventilēties. Termoswed filozofija: „Radīt lietas vienkārši − tā kā to dara daba. Dabā visam ir sava vieta un iemesls būt tur, kur tas ir. Aiz katra akmens, lapas un kukaiņa stāv miljoniem gadu ilga evolūcija, un ar mūsu apģērbiem ir līdzīgi. Mēs esam pavadījuši daudz laika, tos izstrādājot, un turpinām to darīt, nemitīgi meklējot jaunus veidus, kā radīt visoptimālāko termoveļu viskaislīgākajiem dabas bērniem. Kaut ko, kas ķermenim būtu visdabiskākais. Kaut ko, ko mēs saucam par komforta evolūciju.” Normark Latvia komandas filozofija ir „Doties ārā no biroja un testēt pašiem!”.Mēs to izdarījām arī ar Termoswed! Tā kā šajā gadījumā aktīva makšķerēšana likās nieks, mēs procesu paātrinājām, izmantojot Mārtiņa skriešanas talantu, un notestējām plānāko no termoveļām. Lūk kas sanāca. ”Sākšu ar to, ko un kā biju uzvilcis mugurā. Tieši uz miesas – Termoswed Light termoveļu, virs tās – kokvilnas Rapala T-kreklu ar garām rokām un tam visam pa virsu elpojošu Shimano Goretex jaku. Uzsākot skrējienu, sajūtas bija interesantas − nevarēju saprast, kas notiek ar ķermeni. Esmu sportojis daudz, un svīst parasti sāku ļoti ātri, tāpēc apģērbs arī ātri kļūst slapjš, taču šoreiz tā nenotika. Skriešanai un sasvīšanai atvēlētais laiks bija 20 minūtes, tomēr skrēju ilgāk, jo ne uz brīdi nepameta sajūta, ka sasvīdis vēl neesmu. Finišējot atklājās, ka patiesībā esmu gan, taču Termoswed veļa uzticētās funkcijas bija veikusi perfekti – sviedri no iekšpuses bija izvadīti uz ārējo slāni, un tad to visu bija uzsūcis Rapala kokvilnas krekls − tas bija pamatīgi mitrs, lai neteiktu − slapjš. Vēlos uzsvērt, ka skrējiena laikā veļa nebija jūtama. Tā ir tik plāna, elastīga un uz miesas patīkama, ka nodrošina reālu komforta līmeni. Būtiski ir arī tas, ka man nekas neniezēja un manu ķermeni nekoda un neberza neviena vīlīte. Pēc skrējiena es veļu nenovilku, un pēc 15 minūtēm tās ārējais slānis jau bija izžuvis,” stāsta Mārtiņš. Pārsteidzoši un gudri? Jā, gan! Mēs to varam teikt droši, jo pārbaudījām paši. Atgriežoties pie iepirkumu saraksta nākamā punkta, jāpatur prātā, ka termoveļas otrās kārtas misija ir siltuma saglabāšana vēlā rudenī un ziemā. Tātad komforts no pirmās un siltums no otrās. Te vērts pieminēt Latvijā jau gadiem iecienīto trīsdaļīgo, silto SeaFox veļu, kuras flīsa jaka kalpo kā trešais slānis īpaši skarbos apstākļos vai arī īpaši salīgajiem. Gudra izvēle!

Ja komforts un siltums jau nodrošināts, tad saprāts saka, ka gudras ģērbšanās trešajam saraksta punktam sevī jāietver drošība. Pieaicinot Rapala Team, mēs atkal devāmies veikt testu un noskaidrot, kas notiek, kad ūdenī ieveļas SeaFox peldošajā kostīmā tērpies makšķernieks. Šos kostīmus Normark ir uzticējis izstrādāt Sundridge, kas ar savu angļiem raksturīgo, nemainīgi kvalitatīvo darbu divdesmit piecu gadu garumā godam ir izpelnījušies līdera lomu aizsargtērpu un peldošo tērpu ražošanā. Arī SeaFox top saskaņā ar ISO 9001 standartiem un tiem ir CE sertifikāti kā glābšanas vestēm. Šajā vietā ir īstais brīdis atspēkot mītu, ka peldošs kostīms nevar būt elpojošs, jo tam taču jānodrošina pilnīga ūdens necaurlaidība. Kostīma peldspēja ir atkarīga no starp auduma kārtām iestrādātajām peldošajām putām, kas parasti ir sintētiskākais materiāls kāds vien var būt. Tik tālu pareizi, tomēr ... Lai kostīms elpotu, daži ražotāji putu materiālā mehāniski saurbj caurumus, kas negatīvi ietekmē peldspēju. Daži godīgi saka, ka neelpo un nevar elpot. Savukārt mēs sakām, ka Sundridge izstrādātie ir vienīgie tirgū pieejamie elpojošie un peldošie kostīmi! Tik droši un lepni varam to apgalvot tāpēc, ka Sundridge ir patentējis elpojošu putu materiālu, kas kombinācijā ar elpojošu iekšējo oderi un ārējo membrānu veido kostīmu, kas izvada mitrumu, ir ūdens necaurlaidīgs, izglābs ūdenī iekrituša cilvēka dzīvību un iepriecinās jebkuru aktīvu zemledus makšķernieku, un jo sevišķi – sportistu, kam izurbt 50 caurumus ar neelpojošu kostīmu ir tas pats, kas sēdēt pirtī vilnas mētelī. Bet nu atpakaļ pie testa. Kas tur ko slēpt − tiem, kas palika malā, procesu vērot bija bezgala jautri. Pirmais ūdenī no laipas lempīgi ievēlās Normunds. Viņa viendaļīgais kostīms piepūtās kā balons un šķita, ka viņš imitē pludiņu. +10° C vēsais ūdens pa bikšu starām un piedurknēm iekļuva iekšā, tomēr peldošā materiāla un gaisa dēļ kājas nolaist uz leju bija pagrūti. Lēkdams ūdenī, Normunds zināja, kas viņu sagaida, taču, iekrītot netīšām, sajūtas noteikti ir citas. Divdaļīgā kostīmā ģērbtais Andis bija iecerējis, ka, krizdams no laivas, spiegs kā meitene. No laivas gan izkrita, taču nespiedza – izrādās, šajā brīdī var aizsisties elpa gan no kritiena, gan aukstā ūdens radītā šoka. Atcerieties, ka tieši šī iemesla dēļ kostīma krūšu kabatiņā ir svilpe! Tomēr jau pēc pāris sekundēm Andis sāka spirināties un pļāpāt kā parasti. No tā varam secināt, ka pirmajās sekundēs pēc ievelšanās ūdenī ir ļoti būtiski, lai cilvēku kaut kas noturētu virspusē. Jo arī lieliskam peldētājam kritiena brīdī uz dažām sekundēm var iestāties šoks. Šajā laikā iespējams sarīties ūdeni un nogrimt. Sevišķi svarīgi tas ir ziemā, kad peldošais kostīms kritiena brīdī piepūšas un neļauj pakļūt zem ledus. Egīls, kurš arī bija ietērpies divdaļīgā kostīmā, nolēma imitēt vistipiskāko situāciju – relaksēti makšķerēt skaistā laikā. Jaka vaļā, klipši neaiztaisīti, siksnas nepievilktas, cigarete mutē, dzīve ir skaista un... bladāc! Mēs smējāmies vēderus turēdami, bet, lūk, ko stāsta pats Egīls: „Kombinezons savu peldspēju pierādīja nevainojami. Bikses noturēs cilvēku virs ūdens pat tādā gadījumā, ja jaka palikusi neuzvilkta. Komforta sajūta gan ir tikai līdz tam brīdim, kamēr ūdens vēl nav ticis līdz miesai, tāpēc visiem kombinezona klipšiem, rāvējslēdzējiem un savelkošajiem striķīšiem jābūt aiztaisītiem pēc iespējas ciešāk − tas ilgāk pasargās no ūdens piekļūšanas miesai. Ja kādam tiešām gadās iekrist ledainā ūdenī, tad jāsvilpj ar svilpi, kura atrodama visos SeaFox kostīmos. To dzirdot, kāds no copes brāļiem varēs atsteigties palīgā un cilvēks ātrāk tiks sausumā. Es pats lietoju šo kostīmu un iesaku to visiem. Tas pasargā gan uz ūdens, gan uz ledus, tomēr saprātīgiem un uzmanīgiem jābūt arī pašiem – situācijas ir dažādas. Tāpēc visiem novēlu labus kostīmus un – ne asakas!” Cilvēka dabā ir vēlme kaut ko uzlabot, taču dažreiz sanāk otrādi. Tādēļ, noslēdzot gudrās ģērbšanās tēmu, vēlos norādīt uz kļūdām, kas patiesībā rodas vislabāko nodomu vadītas:

1. Ja zem termoveļas tiek pavilkts parastais „lai-vēl-siltāk” T-krekls. Šādi gudrais audums tiek iespundēts kā suns krātiņā un nosargāt māju tam nav nekādu izredžu. Sviedri sasūcas T-kreklā un tur arī paliek, radot nepatīkamu mitruma un salšanas sajūtu. Termoveļa vienmēr jāvelk uz kailas miesas, jo tikai tad polipropilēns spēs izvadīt sviedrus uz ārējo slāni un saglabāt iekšējo sausu, uzturot siltumu un saglabājot komfortu.

2. Ja termoveļu pērk kā kreklu – lai tas būtu tāds brīvāks un kāds nesāktu smīkņāt par orientācijas tēmu. Nepareizi! Termoveļai jābūt pieguļošai, lai sviedri nevarētu satecēt zābakos.

3. Ja rakstīts līdz −30°, tad tā arī ir kā bankā. Ne gluži! Te būtu lietderīgi ņemt vērā tādus faktorus, kā laika apstākļi, kustību aktivitātes pakāpe, ķermeņa fizioloģiskās īpatnības u.c.

Nedaudz par cenām. Lielveikalā pieejot pie plaukta ar desām, ikvienam skaidrs, ka tai par nepilnu latu īsta gaļa ir bijusi tikai tuvumā. Tad kāpēc lai ar apģērbu būtu citādi? Atskatoties uz laiku, kad kāju siltums ziemā bija atkarīgs no omes adītajām vilnas zeķēm, un vizualizējot viņas ieguldīto darba apjomu − cirpšana, vērpšana, mazgāšana, raksta piemeklēšana, adīšana, atkal mazgāšana, nemaz nerunājot par pašas aitas audzēšanu un barošanu − saprāts saka, ka katrai lietai ir sava vērtība. Arī inovatīvi gudrie audumi nav radušies vienā dienā. Darbs pie to izstrādes ilgst gadiem, līdz tiek sasniegts rezultāts, kad tie nešaubīgi veic paredzēto uzdevumu − ilgi un uzticami. Tāpat arī ražošanā izmantotie materiāli nav šādi tādi. Tie ir tieši tādi un tieši tik kvalitatīvi, lai galaprodukts atbilstu visām paredzētajām īpašībām.

Ģērbieties gudri un – ne asakas!

Testa bildes skatieties www.copeslietas.lv Normark bloga sadaļā Bildes.

Testa video versiju varat noskatīties www.nomad.lv 20. oktobra raidījumā „Ar Makšķeri”.