Zvaigzne | 3.februāris 2012, 18:48 | 5 komentāri | 2903 skatījumi

Feisa kontrole, jeb atšķirīgā attieksme

Blogs nav par klubiem, kautiņiem, narkomāniem pusaudžiem, cietsirdīgiem apsargiem vai mēģinājums dziesmu „Ode To The Bouncer” dabūt atpakaļ kādas valsts topa pirmajā vietā.

Gribēju uzrakstīt par potenciālām iespējām padarīt situāciju labāku, indivīda lomu tajā un apskatīt jau notiekošo, tik subkeltīvi, cik vien iespējams. Nepretendēju uz patiesību.

Pa lielam pārmaiņas var panākt mainot esošo kārtību, tas ir likumus, noteikumus, (precīzāk - to būtību, to saturu) un/vai sabiedrības attieksmi, paradumus. Pēdējo ir lietderīgi darīt, ja ir sakārtots pirmais. Likumi un noteikumi paši no sevis nerodas. Liela nozīme pārmaiņām ir tiem kas ir pie varas, bet vēl lielāka (vismaz tā būtu jābūt) tiem kas ar varu sadarbojas. Valstij šajā ziņā ir risināmi divi jautājumi, ar katru neizrunāsies un pēdējās muļķības likumā nevajadzētu rakstīt. Attiecīgi dažādos līmeņos valsts sadarbojas ar dažādām organizācijām. No valsts viedokļa visvieglāk, ja konkrētu cilvēku grupu pārstāv viens vai pāris cilvēku. Gadās, ka nav vienas organizācijas, attiecīgi valstij būtu jāizvēlas tā, kurai ir lielākā pārstāvība. Labs piemērs ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK). Latvijā valsts augstākā līmenī sadarbojas ar LDDK, citās valstīs ar līdzīgiem veidojumiem kā LTRK, jo pārstāv vairāk uzņēmumu. Attiecīgi valstij svarīgākais ir pārstāvība, jo šādi tiek nodrošināts, ka vairuma viedoklis tiek pausts un vairuma gribai pielāgoti likumi un normatīvie akti. No otras puses, tāds, kam savu deleģējumu uzticējusi liela sabiedrības daļa diez vai muļķības valstij iesniegs, vismaz tā tam vajadzētu būt.

Šeit noteikti kāds pateiks, bet man ir tiesības. Loģiski visiem mums ir tiesības. Visus mūs uzklausa un atbild. Tikai jautājuma burvība slēpjas apstāklī – vai ņem vērā? Valsts īpaši neiedziļināsies indivīda priekšlikumos, lai cik ģeniāli tie būtu, jo to ir pārāk daudz un katrs no tiem ir ģeniāls. Ticiet man, kā privātpersonai, iesniegt valstij priekšlikumu, neatkarīgi no tā, vai tas būtu sagatavots līdz pēdējai niansei, vai vienkārši „nauda seko makšķerniekam”, ir tikpat bezjēdzīgi kā pirkt izmēru mazākus apavus, cerot, ka kāja sarausies. Situācija ir tāda pati, kā nepiedalīties vēlēšanās, vai referendumos, un teikt, ka Jūs nekam piekrišanu neesat devuši, atvainojos, patiesībā maz kādu interesē ko Jūs domājiet, jo bez Jums ļoti labi var iztikt. Tāpēc, tiem makšķerniekiem, kuri vēlas, lai viņi nebūtu atstāti pie tiem, kas neko nelemj, būtu jādibina savas biedrības, vai jāpievienojas esošajām. Stājoties esošajās, ir jāskatās cik reāli biedram ir ietekmēt lēmumu, nav jēga stāties biedrībā, kur vadība vairāk interesējas par savu amatu, nekā strādā biedru labā. Tas pats attiecas uz biedrību apvienībām. Ņemot vērā, ka mums vienkārši tā ir pieņemts, ka uz diviem ir trīs biedrības, tad tomēr valsts labprātāk sadarbojas ar tādu organizāciju, kura apvieno sevī vairākas organizācijas. Pa lielam cilvēki ir izplūkušies, izkašķējušies un kaut zilums zem acs, bet pie valdības nonāk kaut cik pieņemams viedoklis. Attiecīgi, pirms ar organizāciju stūrēt nosacītā laulības ostā ar pārējām, jāskatās vai organizācijas vadība vispār taisās strādāt biedru labumam. Nu un paliek tas, kas arī makšķerniekus interesē, cik tas maksā. Par velti, ir par velti, bez maksas var izrādīties ļoti dārgi, nebūsim naivi, izdevumi rodas, vienkārši tur kur biedri var sarunāt solidāri „samesties” vajadzīgajai lietai, var iztikt bez grāmatvedības, pārējie var maksāt par to, ka kāds viņiem grāmatvedību organizē, izņēmums, ja to uz mūžu kāds no biedriem apņemas darīt. Ceru, ka vismaz kādu esmu pārliecinājis, ka teikt, nevienam neesmu devis pilnvaru runāt manā vārdā, ir bezjēdzīgi, ja neiesaistīsieties, tāpat izlems Jūsu vietā.

Kas tad makšķerniekiem ir no tām makšķernieku organizācijām? Noteikti aktīvākie var rast domubiedrus, jo vairāk jo labāk, un taisīt ko jaunu. Var atrast esošās biedrības un attiecīgi izzinot kādu virzienu tās ietur, tas ir ko domā vairums, izlemt pievienoties vai nē. Tad attiecīgi no interesēm. Revolucionārākie var taisīt savu konfederāciju, asociāciju, apvienību, padomi. No esošajām ir tas, kas ir. Pagaidām sportisti nav iesaistījušies politikā vismaz atklāti un tieši. Tas tā, kā būtu saprotams, jo var sanākt kost rokā, kura baro. Aizrādījums par kāda darbinieka neizdarību var atspēlēties no tā paša darbinieka, ja viņš lemj par finansējuma vai atbalsta sniegšanu. Tālāk gan pētiet paši, ir Latvijas Makšķernieku Asociācija, kurā apvienojušās 16 juridiskas personas un 56 fiziskās personas un Makšķernieku organizāciju sadarbības padome, kurā apvienojušās 10 juridiskas personas. Meklējiet organizāciju mājas lapas, skatieties kas ir biedri, runājiet ar biedriem un kā teicu, paši pietiekoši gudri. Kura ir lielāka un ar kuru valsts sadarbojas? Lieta tāda, ka LMA un MOSP dati nav salīdzināmi, valstij būtu jānoskaidro, cik tad kopā katra organizācijas pārstāv, tas ir kāds ir skaitliskais deleģējums. Tad ar organizāciju, kurai lielāks deleģējums, arī jāsadarbojas.

Nu tik jauki sarakstīts, ka pašam prieks. Lai nepaliktu pie tiem, kas neko nespēj iespaidot, makšķernieki stājas klubos, klubi apvienībā vai vairākās apvienībās un lielākā pārstāvība tiek pie sadarbības ar valsti, lēmumus pieņem demokrātiski izzinot vairuma viedokli, ar vienu vārdu sakot – demokrātijas leiputrija.

No visa pēdējā laikā notiekošā šajā idillē neiederas manabalss.lv iniciatīva Pret licencēto makšķerēšanu LR publiskajos ūdeņos! Sanāk kaut kāda neapmierināto mazākuma grupiņa jaukajām demokrātiskajām organizācijām bojā gaisu.
Prasības noformulētas muļķīgi, daudzi nesaprot par ko iestājas – vai tiešām tā ir? Demokrāti pārstāv visus, bet nekvalitatīvie uzsaukumi ir tikai 10 000 vai mazākuma atbalstīti, un tāpat nav jēgas no šādas iniciatīvas, jo tā nokļūs atpakaļ uz ministriju un tur demokrātijas pārstāvji to apstrādās pēc sava ģīmja un līdzības.

Tad kāpēc rodas šādas iniciatīvas, ja tām nav jēgas? Es sliecos domāt, ka aktīviem cilvēkiem apnīk, ka viņu vārdā tiek pieņemti lēmumi, kuri pēc viņu domām ir pret viņu interesēm un citu ceļu kā ar to cīnīties neredz.

Varbūt tomēr demokrātija nenodrošina vairuma interešu aizstāvēšanu? Problēma ir tāda, ka pie mums ir ierasta prakse, kā saņemt deleģējumu, tā vairāk interesējas par saviem amatiem nevis strādā pārējo labā. Ar deleģējuma saņemšanu parasti beidzas aktīva interese par to, ko vajag tam kas savu balsi viņam uzticējis. Ja viņu darbs tiešām būtu balstīts uz sabiedrības interesēm, šādas aptaujas vienkārši nerastos.

Sliktākais ir tas, ka tie, kas iestājas pret šādām aptaujām labi apzinās, ka izmanto sabiedrības deleģējumu savu interešu un redzējuma virzīšanai, uzdodot to par kopēju labumu, bet tie, kas viņam ir iedevuši atļauju savā vārdā runāt ir par gļēvu, lai pateiktu, ka ir uzmesti.

Būtu tikai godīgi, ja iniciatīva savāc vairāk balsis, par to kāds ir deleģējums tai personai, kura virzīja strīdīgo tēmu savās interesēs, piesedzot ar sabiedrības interesēm, tad šai personai vajadzētu atkāpties no amata, jo diemžēl viņa nerealizē vairuma intereses. Vai tā notiks – šaubos.

Dienesta ieeja.
Ja tu esi pietiekoši liels, varens, labos draugos ar ... , tad vēršanās pa tiešo ir viens no risinājumiem. Tas ir, apiet sabiedrisko apspriešanu, kaut kādas saskaņošanas. Par nelaimi pārējiem (vairumam), šo visu veiksmīgi izmanto tie, kuri realizē savas intereses, kuras uzdod par visu interesēm. Latvijas Zvejnieku Federācijas iesniegums ir labākais piemērs. Tā kā, risinājums tomēr nav tik labs un būtu pret tādu praksi jāvēršas, neskatoties ja arī kādu reizi tas ir devis labumu.

Diemžēl nezinu kā piespiest demokrātus realizēt vairuma intereses, nevis domāt, ka paši zina ko vairumam vajag, vai ilūzijai, ka vairums pievienosies viņa interesēm. Apelēšana pie sirdsapziņas nestrādā.

Varbūt Jums ir kāds ieteikums, kā panākt, lai sistēma darbotos makšķernieku labā? Savādāk uz doto brīdi makšķernieku vietā lēmumus pieņem dažas personas, bet pārējie stāv aiz nožogojuma naivā cerībā, ka feisa kontrole viņus ielaidīs „izredzēto klubā”, ar to domāju uzklausīs un ņems vērā.

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 3.5 no 5

(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Feisa kontrole, jeb atšķirīgā attieksme