Štrunta bebrs - jeb kādu zābaku epopeja.

Nu re nu, foreļu takas brienot saskāros ar lielisko mīļo ienaidnieku - Bebru. Štrunts par to, ka viņš man nepatīk, jo posta kokus, posta sirdsmnieru ar savām alām garajā zālē un vēl pāris niekiem.

Pirmos vaderus saplēsu bebra noslidinātā upes krastā uz bebra apgrauztiem kārklu galiem. Cieti, asi un tērps pagalam. Tagad lietoju vienkāršus zābakus, tomēr arī tie cietuši, vai nu 40 kg Līdaciņas sakosti* vai arī pa krūmiem laužoties saplēsti. Pēc dabas mēs visi esam slinki un pašiem lāpīt negribas, vai nu roku leņķa rādiuss neriktīgs vai materiālu par maz, t.i. tas pats vecais slinkums iet uz veikalu pakaļk materiāliem.

Saskāros ar to, ka kurpnieki galīgi nemīl makšķerniekus un ne pa kam nelīmē zābakus. Līdz atradu meistaru, kurš par saprātīgu cenu salīmēja un es nevaru sūdzēties. Ja nu kādam šī te pati kaite, t.i. zābaki saplīsuši un/vai rokas līkas, tad reku meistars - Zemitāna iela 6, pa labo roku pirmajā stāvā.

Patiesi labs un atsaucīgs meistars, nav dārgs un ir kvalitatīvs.

*40kg līdaciņa ir vidusāzijas aitu suns ar tādu vārdu - Līdaciņa.