Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Lasot forumus ir vairākas tēmas: lasis, licencētā makšķerēšana un zvejnieki, par šīm tēmām tauta var cepties un cepties, bet tā arī rezultāta nav un visdrīzāk nebūs. Visvairāk man patika apgalvojums, ka murdi Buļļupē nosaka visas Lielupes zivju populāciju, interesanti ko bāleliņi nākošo izdomās dēļ savas skaudības un nenovīdības, ka luči vairs nedzīvo jūrā jo līcī tos ziemā izķer bļitkotāji vai arī līci vairs nedzīvo butes jo rudeņos tās izmakšķerē jūrā bušu mačos – un visu to vajag aizliegt.
Lai atrisinātu problēmas –neizķertu visu lasi, būtu laba licencētā makšķerēšana un būtu godprātīgi zvejnieki vajadzētu nodibināt biedrību „Ribnoj Dozor” un pieņemt biedrus 50%, kas ir sabiedriskie inspektori un 50%, kas nav sabiedriskie inspektori.
Lašu problēma – galvenokārt vairums lašu ķērāju vēlas oficiāli tikt pie kādas no lašupēm, lai varētu tiesiski pamatot atrašanos tur, bet slepus smelt lasi un stiept prom no upes. Daudzi apgalvo, ka ir „Catch and Release” kustības piekritēji un zivju mirstība pie labas apiešanās esot tika 5%-15%. Salīdzinoši ar mednieku kustību „Shoot and Release” protams tas ir labs procentuālais rādītājs jo medniekiem vēl dzīvnieciņš līdz vetārstam jāaizved, lai lodi izņemtu. Protams, nevienu neinteresē, ja izķertu visus oficiāli atļautos lašus tad pat viens lasis nesanāktu katrai ģimenei Latvijā, bet ja izķertu visu lašu populāciju pat lasis Latvijas iedzīvotājam nesanāktu. Problēmas risinājums - lasi atļaut ķert (bet ne paturēt) ar biedrības „Ribnoj Dozor” biedru kontroli, ja vēlas lai biedrības biedri nekontrolē, kā tiek ķerts lasis biedrībai jāiemaksā ziedojums. Tālāk nomaskējies biedrības biedrs (kas nav sabiedriskais inspektors) cita laša ķērēja izskatā uzrodas netālu no kontrolējamā laša ķērēja un laša noķeršanas gadījumā piedāvā to paturēt iemaksājot ziedojuma naudu biedrībā. Pēc laša paturēšanas uzrodas biedrības biedrs (kas ir sabiedriskais inspektors) un izpilda pienākumu pret valsti noķerot ļauno lašu maluzvejnieku.
Licencētās makšķerēšanas problēma – biedrības biedri ierodas pie licencētās makšķerēšanas organizatora ar piedāvājumu iemaksāt ziedojuma naudu biedrībai, jo pretējā gadījumā organizators tiks atmaskots, ka viņa mērķis ir grābt tikai naudu sev nevis realizēt licencētās makšķerēšanas uzdevumus un sasniegt tās mērķus. Atteikšanās gadījumā biedrības biedri raksta atbildīgajām institūcijām, ka organizatoram jāatņem licence. Tālāk biedrības biedri strādā licencētājā ūdens tilpnē pēc plāna „lašu ķērējs” un licencētā makšķerēšanas organizators morālu apsvērumu dēļ labprātīgi atsakās no šī pakalpojuma organizēšanas.
Zvejnieki - tā ir briesmīga sērga, jo viņi ķer zivis lai uz to pelnītu un no tā dzīvotu nevis, kā aristokrātiskie makšķernieki, lai izklaidētos. Vēl zvejnieki nelietīgi grib legalizēt vada vilkšanu pa ezeriem un tādejādi apgūt Eiropas līdzekļus, kas makšķerniekiem nodara neizmērojamas morālas ciešanas. No sākuma biedrības biedri strādā pēc zvejniekiem pielāgotiem plāniem „Licencētā makšķerēšana” un „Lašu ķērējs”. Neveiksmes gadījumā biedrība vēršas VID ar mērķi pieprasīt veikt auditu, jo vidēji tāds neliels profesionāls ģimenes zvejniecības uzņēmums var pacelt 500 kg-1000 Kg zivju vienā zvejas reizē, kas sastāda ap 10.000-100.000 Ls gadā (atkarīgs no zvejas reizēm, zivju sugām utt.) par ko jāmaksā arī nodokļi. Ja tomēr zvejnieki maksā nodokļus (maz ticams), tad biedri dodas pie zvejnieku kaimiņiem vervē tos ar biedrības izdalītiem naudas līdzekļiem un kaimiņi ziņo par jebkurām zvejnieku aktivitātēm it sevišķi lieguma laikā un biedrības biedru pienākuma izpilde pret valsti ir tikai laika jautājums.
Protams, biedrības darbības galvenais mērķis ir naudas līdzekļu ziedojums zivju fondā, bet ne vairāk par 5% no katra ziedojuma biedrībai.
Man ideja par šādu biedrību radās pēc sarunas ar draudzīgās valsts pārstāvi, kad viņam paziņoju, ka asiņu vietā viņam ir bremžu šķidrums. Viņš atbildēja, ka labāk dzīvot ar bremžu šķidrumu asins vietā, nevis valstī, kur viss notiek, kā purvā.
Kāpēc vienmēr visas cepšanās par lašiem? Man teiksim viņi gandrīz neinteresē. Bet tas, ka tepat Rīgā izķer ar legāliem un nelegāliem tīkliem līdakas un zandartus, tas gan mani satrauc. Un visvairāk satrauc tas, ka daudz kas notiek legāli. Kura biedrība to kontrolēs?
Visvairāk man patika apgalvojums, ka murdi Buļļupē nosaka visas Lielupes zivju populāciju, interesanti ko bāleliņi nākošo izdomās dēļ savas skaudības un nenovīdības
Visā visumā Buļļupe ir kanāls kurš savieno Daugavu un Lielupi.Teikt,ka Buļļupe neiespaido zivju populāciju Lielupē ir nožēlojami.
luči vairs nedzīvo jūrā jo līcī tos ziemā izķer bļitkotāji vai arī līci vairs nedzīvo butes jo rudeņos tās izmakšķerē jūrā bušu mačos – un visu to vajag aizliegt.
Vistīrākā demogoģija.
Zveinieki tāpēc ari ir zveinieki,lai ar to pelnītu dienišķo maizīti.Tik nesaprotu kāpēc makšķerniekiem būtu jānodrošina viņiem iekšējie ūdeņi,kuros zivju populācija lielākā,vai mazākā mērā ir pavairota par tautas un makšķernieku līdzekļiem.
Redz ko nodara viens mudaks. Tagad jebkura savu tiesību un interešu aizstāvēšana tiks uztverta kā izspiešana :) tālu tiksim, tālu.
Kad aplukosu medijos zinu, apmeram taadu - Zvejnieku uzņēmums "Tads un tads", rupejoties par zivju populacijas pavairosanu/saglabasanu ir ielaidis tani un tani udenstilpne tik un tik tadus un tadus zivju mazulus. Tiesi tani bridi es parstasu besities.
"Urmaas"
Būsim godīgi: Zivju fonds atbalsta zivju mazuļu ielaišanu iekšējos ūdeņos un citus makšķerniekiem labvēlīgus pasākumus, nešķirojot līdzekļu iemaksas avotus, vai tie ienāk no makšķerēšanas kartēm, vai no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iekšējos ūdeņos, jūrā vai okeānā. Tā kā "makšķerniekiem nav jānodrošina viņiem iekšējie ūdeņi"...
Esmu kategoriski pret zveju iekshejos udenos. Ja vel tikliniekus kads uzraudzitu un vini registretu kaut pusi no realas nozvejas, butu pavisam labi. Drizak atbalstu Zvaigznes viedokli. Ieguveji butu visi. Cik var smelt publiskos udenus?
Nesaprotu ko Tev makšķernieki ir nodarījuši?
Es principāli neatbalstu licensētu makšķerēšanu, piemēram Ogres upe - salasījās domu biedri un nogrieza pieeju parastiem mirstīgiem.
Principā sanāk ka es varu kautkādu Japānas sudrabvardi ielaist daugavā un paziņot ka posms starp 2 hesiem ir licensētā zveja uz šo sudrabvardi?
Lasis - ja to ķer uz spininga, da lai tiktu pie tās zivis tiek iztērēts čupa ar naudu, ko man bāžas virsū ar licensēm?
Un tas viss teiktais ir kontekstā ar nožēlojamo inspektoru ekipējumu un materiālo nodrošinājumu. pat ja es godīgs pērku licensi, reāli es sagaidu ka drīzāk kontrolēs nevis mani kam viņa ir bet kontrolēs tos urlas - kas naktī ar žebēkļiem staigā. vai naktšņores uz samiem liek vai tīklus utt sabliež iekšā.
tas viss ir kontekstā ar ceļu nodokli un acīzes nodokli par degvielu, kad viesa nodokli tas tika virzūt ceļu uzturēšanai, bet ~2008 gadā tas tika pārformēts uz kopējo katliņu, un tagad ceļiem naudas nav - vajag kautko jaunu priekš ceļiem... kas teica ka tas pats nenotiks ar makšķerēšanu.
varbūt vajag pasviest ideju ka no katra lata kas iztērēts par makšķerēšanas/zvejas lietām vajag kādus 10 % novirzīt zivju fondam? līdzīgi kā autoratlīdzību gadījumā ar datu nesē'jiem. tak makšķerēšanas āķis tiks izmantosts lai ķertu zivis?
vispār baigo farsu sarakstīju, bet nu dusmas tik lielas ka spalvas ausīs sāk augt...
Visu problēmu risinājums drīzāk būtu, atbildīgajām personām salekt busiņā un aizbraukt pieredzes apmaiņā uz kaimiņvalstīm lai padalās pieredzē, kā šo problēmu risina pie viņiem, no viena gala līdz otram.
Un alternatīvs risinājums vēl varētu būt, izdot speciālas licenses par bargu naudu, kuras tomēr dod iespēju kaut kādā laika posmā (TIEM KAS VAR ATĻAUTIES) tos paspiningot un veiksmes gadijumā atbilstošu izmēru un daudzumu aizvest arī mājās.
Citādi iznāk kā vienmēr, cīnamies ar sekām, meklējam problēmas risinājumu, izgudrojam ,,jaunu velosipēdu,, bet kā grimstam dziļā pakaļā, tā grimstam.
Varbūt lietderīgāk ir domāt par to, kā UN PAR KO zivju resursu strauji pavairot, piesaistīt interesentus, tūristus u.t.t. un ar šo naudu arī strādāt nevis visu aizliegt, kontrolēt un brīnīties, ka ar to netiek nekādā jēgā.
Vai tad kādam tas ir jaunums, ka kārtīgs inspektors ir tas, kurš atņemtās zivis ir atēdies līdz acīm? Kad atkal zivju būs vairāk kā inspektoru, tad atkal viss būs kārtībā.
Padomāju par tādām lietu, ir cilvēki, kuri rok dīķus, audzē, baro, ķer un pārdod zivis, ir cilvēki, kuri rok dīķus, audzē zivis un par maksu tās ļauj ķert citiem. Neesmu dzirdējis, ka kāds par šādiem cilvēkiem bilstu sliktu vārdu, varbūt ir vērts atbalstīt šādus biznesus?