Licencētā makšķerēšana – privāto peļņa vai atbalsts zivju resursiem?

Licencēto makšķerēšanu vietu skaits Latvijā visu laiku mainās, bet par pēdējiem desmit gadiem tas ir pieaudzis vairāk, kā četras reizes. Lai ieviestu licencēto makšķerēšanu būtībā jāpiepildās vienam no nosacījumiem: jāierobežo zivju ieguve, jāierobežo makšķernieku skaits vai ir konkrētas prasības ūdenstilpnes aizsardzībai. Turklāt licencētās makšķerēšanas organizatoram paliek daļa no ienākumu par licencētās makšķerēšanas organizēšanu. Vismaz pēc likumdošanas licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamats nav mērķis gūt ienākumus, bet gan uzlabot makšķerēšanas iespējas, racionāli izmantot zivju krājumus, iegūt līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai, regulēt makšķerēšanas ietekmi uz vidi un zivju krājumiem, veicināt reģionālo attīstību, lauku tūrismu, nodarbinātību un uzlabot ar to saistīto pakalpojumu kvalitāti.

Lai izvērtētu situāciju Latvijā tika izskatīti gandrīz visi uz 2011. gada beigām spēkā esošie licencētās makšķerēšanas nolikumi (konkrēti 69 gab.) un apkopojot informāciju tika iegūti sekojoši rezultāti:

Licencēto makšķerēšanu organizē

• Biedrības - 22,
• Pašvaldības vai pašvaldību organizācijas - 14,
• SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) - 10,
• Privātpersonas vai individuālie komersanti - 9
• Sabiedriskās organizācijas -5,
• VAS (valsts akciju sabiedrība) -4,
• Zemnieku saimniecības - 3,
• Fonds, nodibinājums - 2

Reāli LM no valsts organizāciju puses organizē tikai 26% gadījumā pārejos gadījumos to organizē privātpersonas vai privātpersonu apvienības.

LM nolikumos minētās atkāpes no makšķerēšanas noteikumiem:

• Makšķerēšana atļauta tikai diennakts gaišajā laikā - 32 jeb 46% LM nolikumu,
• Var iegādāties vairākas licences un smelt vairāk zivju - 15,
• Atļauts paturēt mazāk līdaku un zandartu nekā MN - 11.
• Atļauts paturēt vairāk līdaku un zandartu nekā MN - 4,
• Ierobežojums uz karpām vai karpveidīgajiem - 17,
• Aizliegtas zemūdens medības - 17,
• Aizliegta vēžošana - 13,
• Aizliegts gafs - 7,
• Aizliegts makšķerēt no laivas - 2,
• Nav atkāpju no makšķerēšanas noteikumiem - 3,

Vēl ir minētas atkāpes par makšķerēšanu pavasarī no krasta un laivas, par zušu licencēm, paliju ķeršanu, utt. bet tas netika apskatīts jo šādas atkāpes bieži neatkārtojās.

Jānorāda, ka aizliegums makšķerēt nakts laikā ir personas tiesību aizskārums, lai būtu šāds nosacījums, ir jābūt nopietnam pamatojumam, piemēram, dabas liegumam, kur ligzdo putni, bīstama ūdenstilpne, utt., bet ne LM organizētāja nespēja kontrolēt LM nakts laikā.

Dažās vietās (Mērsraga kanāls, Salacas upes licencētie posmi, Ventas upe no Kuldīgas rumbas līdz Abavas ietekai un Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmi) ir minētas nedēļas dienas, kurās nevar makšķerēt, bet, ja šīs dienas ir svētku dienas, tad liegums makšķerēt vairs nav spēkā.

Salīdzinoši nesen publiski izskanēja viedokļi, ka murdi Buļļupē nosaka visas Lielupes zivju it sevišķi vimbu populāciju, bet neviens neminēja, ka 2011. gadā „Bauskas mednieku makšķernieku biedrība", kas organizē licencēto makšķerēšanu „Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos", kur LM sezona ir ik gadus ir no 1.aprīļa līdz 16.maijam (46 dienas), ir deklarējusi ieņēmumus par LM 9450.00 Ls, kas sastāda VISU sezonas pieejamo licenču pārdošanas summu. Jebkurš pats var parēķināt cik tonnu nārstojošo vimbu oficiāli tika noķertas, pat neņemot vērā maluzvejniecības koeficentu. Varbūt Lielupes zivju problēma ir tāda, ka Lielupes augštecē pārāk daudz izķer nārstojošās zivis, nevis vainīga ir uzpūstā murdu problēma Buļļupē?

Bez atkāpēm no makšķerēšanas noteikumiem ir arī pārējie makšķerēšanas nosacījumi,

• Prasība izmantot elektromotorus vai ierobežot jaudu - 15,
• Prasības izmantot tikai CSDD reģistrētus peldošos līdzekļus - 10,
• Prasība izmantot tikai LM organizētājam piederošus peldošos līdzekļus - 20 jeb 29% LM nolikumu.

Tādas prasības, kā nemēslošana, zālītes neizbraukāšana ar autotransportu, ugunskuru kurināšana neparedzētās vietās utt. ir pašsaprotamas tādēļ netika uzskaitītas. Īsti nav saprotama prasība izmantot tikai CSDD reģistrētus peldošos līdzekļus makšķerēšanai, kaut gan zvejniekiem tā ir obligāta prasība.

Licenču veidi un atlaides:

• Dienas licences - 69 jeb 100% LM nolikumu,
• Maija licences - 30,
• Mēneša licence - 14,
• Sezonas (atklātu ūdeņu, ledus) licence - 14,
• Gada licence - 26,
• Nav LM atlaides invalīdiem, sirmgalvjiem un bērniem - 4.

Vietu skaits kur var iegādāties licenci:

• Vienā vietā - 27 jeb 40 % LM nolikumu,
• Divās vietās - 9,
• Trīs vietās -6,
• Četrās vietās - 12,
• Vairāk par piecām vietām - 15.

LM noteikumos nav vienotas nostādnes kam īsti piešķirt atlaides, vairākumā gadījumu atlaides tiek piešķirtas vietējo zemju īpašniekiem, vietējiem pagasta invalīdiem, sirmgalvjiem un bērniem, bet „svešajiem" invalīdiem, sirmgalvjiem un bērniem atlaides netiek piešķirtas. Šāda dalīšana svešos un savējos attiecībā pret šo sociālo grupu cilvēkiem ir atklāta personu diskriminācija.

Interesants ir Lingas ezera LM gadījums, ko organizē Lingas ezera īpašnieks un nomnieks Guntis Rāvis, dienas licence maksā Ls 10,00, bet bezmaksas gada licences, ir paredzētas tikai Lingas ezera īpašniekam un nomniekam un viņa ģimenes locekļiem. Diemžēl ar licencēto makšķerēšanu Lingas ezerā ir tā pašvaki, jo pēc atskaitēm 2011. gada pirmajā pusgadā vispār netika pārdotas licences, bet otrajā pusgadā pat tika pārdota VIENA licence par Ls 10.

Viena no dārgākajām licencēm ir gada licence Viesītes ezerā - 50 Ls (nedod tiesības makšķerēt maija mēnesī), Kaņiera ezerā zemūdens medību vasaras sezonas licence - Ls100, vienas dienas licence - Ls 30, Salacas upe Salacgrīvas novada administratīvajā teritorijā taimiņu makšķerēšanas sezonas licence - Ls 500.

Neviena licencētā makšķerēšana nenotiek, bez naudas līdzekļu ieņēmumiem, bet diemžēl ne visi licencētās makšķerēšanas organizatori sniedz atskaites par ieņēmumiem un dažiem pat tik slikti sokas ar LM organizēšanu, ka viņi spēj pārdot tikai dažas licences gada laikā.

Licencēto makšķerēšanas organizatoru ienākums gada laikā, pirms nodokļu nomaksas un iemaksas zivju fondā:

• 10% ienākums gada laikā mazāks par 100 Ls,
• 26% ienākums gada laikā lielāks par 100 Ls, bet mazāks par 500Ls,
• 19% ienākums gada laikā lielāks par 500 Ls, bet mazāks par 1000Ls,
• 19% ienākums gada laikā lielāks par 1000 Ls, bet mazāks par 2500Ls,
• 12% ienākums gada laikā lielāks par 2500 Ls, bet mazāks par 4000Ls,
• 14% ienākums gada laikā lielāks par 4000 Ls.

Lielāko LM organizatoru un ienākuma guvēju TOP 5.

1. Burtnieku ezers, organizē Burtnieku novada pašvaldība,
2. Salacas upes lejtece, organizē Salacgrīvas novada dome,
3. Saukas ezers, organizē biedrība „Saukas Dabas Parka Biedrība",
4. Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos, organizē „Bauskas mednieku makšķernieku biedrība",
5. Alūksnes ezers, organizē pašvaldību aģentūra "ALJA".

Uz esošo brīdi likumdošanas līmenī īsti nav definēts cik efektīvai jābūt licencētai makšķerēšanai un kas ir atskaites punkts, lai LM būtu efektīva. Muļķīgi ir apgalvot, ka LM nav vajadzīga, bet vēl muļķīgāk ir uzskatīt, ka pie ienākuma līdz 1000 Ls gadā, kas ir vairāk nekā pusei no LM organizētājiem, reāli kaut ko var izdarīt zivju resursu labā. Visdrīzāk šeit ir redzama negodprātīga attieksme no daudziem LM veicējiem saistībā ar finanšu lietām un tā jau ir VID kompetence.

Piemēram zem Daugavas HESiem ir trīs licencētas makšķerēšanas vietas:

• Daugava lejpus Ķeguma HES, organizē biedrība "Mēs - zivīm" ieņēmumi par 2011.g. 2631,50 Ls,
• Daugava lejpus Pļaviņu HES, organizē biedrība "Mēs - zivīm" ieņēmumi par 2011.g. 1927,50 Ls,
• Daugava lejpus Rīgas HES, organizē biedrība "Vides aizsardzības asociācija" ieņēmumi par 2011.g. 2197,50 Ls.

Ieņēmumu no šīm licencēto makšķerēšanas vietām visos trijos gadījumos ir līdzīgi, praktiski vienādi, tā arī būtu jābūt ja visur būtu vienādi nosacījumi, bet LM lejpus Rīgas HES ir vēl „Lašu licences" bonuss (dēļ „Lašu" licencēm Salacai otrais lielākais LM ienākums Latvijā), izdevīgs ģeogrāfisks stāvoklis (blakus Rīga ar daudz makšķerniekiem), utt. Ja VID veiktu šāda veida LM uzraudzību visdrīzāk tam būtu pāris jautājumu, ko uzdot „Vides aizsardzības asociācijai" un citiem LM organizatoriem.

Kopumā var secināt, lai uzlabotu licencētās makšķerēšanas kvalitāti nepieciešams radikāli pastiprināt kontroli par MK noteikumos un licencētās makšķerēšanas nolikumos noteikto prasību ievērošanu, pastiprināt pašu LM organizētāju atbildību, kā arī izstrādāt vienotus LM organizēšanas standartus, lai novērstu situācijas, kad jebkura „kaktu biedrība" var darīt ar valsts ūdeņiem visu pēc saviem ieskatiem.