Zviedrija Lapzeme - copmaņu zeme!

Nu, re kā, pagājis jau vesels gads, un tapis jauns piedzīvojums, protams, ar ko gan citu ja ne copes pieskaņu. Padalīšos arī ar Jums, jo, pavisam noteikti, šāda tipa rakstiņš kādam var uzlikt punktu uz i, lai beidzot saņemtos un izkustētos no ikdienas rutīnas un vietējiem ūdeņiem. Pamatā centīšos ieraut un uzburt reālās situācijas atspoguļojumus un manu domu lidojumus, ietverot spilgtākos momentus un piedzīvojuma pavērsiena punktus! Te lūk... Biju ieracies ikdienas darbos pie kompīša, kad iesērfoju cl.lv plašajos informācijas viļņos. Pēkšņi pie sevis domās iestrēgstu kā kuģis uz sēkļa, kur sēklis ir foreļu tēmā ierakstītais sludinājums: „ Meklēju līdzbraucējus uz Zviedriju! Uz vienu nedēļu! Ciemos pie ZipBaita. Ķersim lielas foreles kalnu upēs!....’ – Biomasters ! Pēc pērnā realizētā tripa Zviedrijā „Kungsleden Mission completed”, kas bija ieplānots mēnešiem iepriekš, atkal rodas iespēja – Te... Tagad... Uzreiz! Domas izjauc darba darīšanas un līdz vakaram liekos mierā, bet šī doma neliek mieru un vakarā jau sūtu ziņķāres dzinuļus – jautājumus , Biomāstera pasta kastē! Viss skaidrs, esmu parakstījies uz jaunu piedzīvojumu, lai arī šoreiz savi kompanjoni izpaliek, došos ceļā ar Biomasteru un Zipbaitu. Ar šiem kungiem, šeit virtuālajā pasaulē, šur tur domu lidojumos esam katrs savā izpratnē, bet nu uz pasaules tak katrs esam savadāks un katram no mums ir sava tasinība, tomēr visi esam azartiski copmaņi un pēc bildēm k-gu profilos vien skaidrs, ka copēt prot un ar to vien pietiek, lai iepazītos! Nākamās dienas, jau strāvo emocijās! Nesos pa visu Rīgu, lai papildinātu savu inventāru un saprastu, kurš dīleris mani apdullinās ar savu mantu! Pakonsultējoties ar Zipbaitu un gūto pieredzi iepriekšējā braucienā, tiek apsekotas teju visas spiningošanas sekcijas! Neesmu no tiem, kas ķer pirmo un tamdēļ, tiek rūpīgi izvēlēts katrs sīkums, sākot no karabīnītēm un beidzot ar jaunu kātu, kuru purinot veikala nomalē, roka saņem to nu to, ko tikai jūs gribat un noteikti zinat un saprotat! Pa vidu vēl pienāk info, par 71 cm foreles izmānīšanu ZipBaita izpildījumā, ticība visam pasākumam max levelī. Nu un tas satraukuma vakars ir klāt, kad visas mantas sakrāmēts un rīt beidzot Starts! Strats no Alfas, kur arī pēdējais mājas darbs tiek realizēts – paikas un šķidrās dziras iegāde! Apmainījušies rokas spiedeniem un katrs ieņēmuši savu beņķi, plēšam Tallinas virzienā! Ātri vien jau redzams, ka pasākums solās būt interesants, jo visai īsā brīdī mašīnu piepilda humors un asprātības. Pa ceļam ienāk informācija par gaidāmo vētru Baltijas piekrastē, kas jau uz Tallinas šosejas loca koku galus! Ceļš aiziet nemanot un parkojamies uz baltā, logotā peldriņķa. Iepazīstamies ar paveca jūrnieka jociņiem, jo pēc jautājuma: „Siļno buģet kačaķ karabļ?” , saņemam atbildi: „Daže ņepočuvstvovajķe, toļko piķ nado poboļše!” Pirmās stundas neko īpaši nejūtam, bet laikam ejot kajītē un uz klāja, sāk parādīties jautrība! Pirms vakara pasāciena, esam iestiprinājušies un jautrā solī lidojam pavērot sarūpētos priekšnesumus. Pa ceļam kolorītas kompānijas satiktas, ne tikai pārnestā nozīmē, bet pat Indijas iedzīvotāju seju grimmasēs zaļā krāsa ņem virsroku un vairākiem ceļotājiem nelabums ir klāt. Vēl nemaz neesam atklātajā jūrā, kad vairums ļautiņu, klupdami-kristdami, pārvietojas no vienas sienas uz otru! Atrodoties kuģa 6.stāvā varēja iepazīties ar vakara zvaigzni Vilni, kurš tieši līdz sestajam stāvam leca, atsvaidzināt drosmīgākos pasažierus, ieskaitot mūs! He, atgādināšu, ka vakars vēl tik iesilst un kad kunga prātā atlikušie piedzīvotāju meklētāji, sagaida atklātās jūras spēku, ripojošas dāmītes un kungi gan pie bāra letēm, gan kuģa gaiteņos uzjautina katru realizēto Viļņa padenes vērotāju! Par laimi mums nebija jāmeklē medpunkta palīdzība pēc maģiskajām jūras slimības zālēm un esam vētru noturējuši godam, teju līdz pēdējam pasākumam. Laiks naktsmieram! Pirmais augšā Biomasters un pēc 5-6 stundu vaļāšanās pa gultu, esmu augšā un prāts jau copē un atlikušajā ceļā! Teju metam akmens-šķēres-papīrīts, kurš sēdīsies pie stūres, jo paballēts krietni, bet pēc visiem mums zināmiem kritērijiem, Biomasters ar desas šķēli vaigos plēš nost no kuģa un bez liekām problēmām esam uz šosejas! Stundas rit un kilometri summējas. Tad - tik tik tik tik......jūtami nelieli, nesaprotami tikšķi mašīnas korpusā, kas uzrodas tik pat nesaprotamos mirkļos! Katrs savu nekaitīgo minējumu izklāstījis, sevi nomierinot, lidojam tālāk Lapzemes virzienā, iestarpinot vecos labos jokus par Opeļiem! Pēc nelielas pusdienu pauzītes, atkal tikšķis klāt nu jau nedaudz jaudīgāks! Apstājamies papētam spēkratu ar visiem ratiem, bet nekas sevišķs! Palikuši kādi 400km un nedaudz atslēdzos no maršruta! Pamostos, johaidī vairs atlikuši 220-240km, kas tad tas, viens kuiļa rūciens un esam galā! Abi kompanjoni, jau plānotājus atvēruši, runā par vakara copi piemājas pāliju ezeriņā! Kāda runa:”..... tagad siet kātu vai kad būsim klāt?” :D Palikuši vairs 160-170km un azarts, jau liek spidometram kāpt un tad tik ... tik .... tik = BŪŪŪŪŪM..... tāds tesiens zem manas sēdvietas. P*%#*ets ir..... skaidrs, ka mūsu prātos novērtētā problēma vairs nav vienkāršs tikšķis! Visi izlecam no mašīnas un metamies uz zemes, jo pēc belziena likās, ka Ārnijs, tas kurš terminators, bija iesprūdis starp riteņiem – bet nekā!!! Uz ceļa pamanam kaut kadu nelielu atlūzu un te liktenīgais punkts. Game over mūsu B (usines) M (oney) W (omen) spēkratam ! Aizmugurējā/labā pusass ir pušu! Teju visi teorētiskie atrisinājumi tika izrunāti un labākais risinājums tiek realizēts. Zipbaita famīlija - to the rescue! Ar veco labo Honda Civic šlepēsim BMW uz galapunktu. Gaidot palīgus ir laiciņš, lai visas dumjās idejas atmestu un izdomātu ko lādzīgu, ko un kā labāk darīt! Melnais darba zirgs ir klāt un mēs ar Biomasteru tiekam piekabināti kā neitrāla tipa vobleri uz velci, nieka 170 km ceļam - 4m pavadā! Pilnam komplektam, kad atlikuši 80-90km sāk gāzt lietus un tumsa arī klāt! Šlepēšanas stress, jau pāgājis, jo čaļi kā brāļi Zolmaņi -skioringa karaļi, veic distanci, bet pie sevīm tīri turu txt, ka tik kāds četrkājis neiznesās, jo negribas piesaukt nelaimi. Acis nespēju novērst no kilometru skaitītāja un ceļš vienkārši likās 10x smagāks un garāks! Te nu beidzot sasniedzam ilgi gaidītās pilsētas pievārti un mašīnu ieparkojam tuvākajā servisā. Nenosverams smagums no pleciem novēlās! Satikām servisa vadītāju Maiklu Dudikovu[uzvārds piemetināts omas uzlabošanai] un visu atlikām uz citu vēlāku laiku! Nieka 30km un esam galpunktā! Olēēēē! Saimniece sarūpējusi vakariņas, kuras izčauskt momentā. Visi, portams, pamēramies ar mānekļu klāstu, inventāru un abi ar Biomasteru uzklausam Zipbaita praksē gūto info. Saplānojam rītdienas maršrutu un skaidrs dodamies uz Lielo upi, kur pieveikta 71cm skaistule. Visi esam manāmi saguruši un dodamies pie miera. Biomasters turēdams sava cīruļa statusu, pirmais augšā un neilgi pēc viņa abi ar Zipbaitu pievienojamies pie brokastu galda. Nazīts visiem rokā veikli pilda sviesta špakteļ pienākumu un lieki laiku netērējot esam atkal ceļā. Upe novietojusies 70-80km distancē no nometnes un ir laiciņš izrunāt upes maršruta zivīgākos notikumus, kuri tā uzsit asini, ka galvu jāizbāž pa logu, lai nepārdegtu pirms laika! Pirms upes pietura vietējā benzīntankā, lai paķertu dienas licenci, kur saruna sanāk gadsimtiem vecā valodā ar roku plātīšānu un mēmā šova līdzīgiem principiem. Kungs vēlējās mums pateikt, pedējā diena, kad vispār var nopirkt licenci un viss -lieguma laiks ir klāt. Šai upei arī netiek pieļauts C&R princips lieguma laikā, tamdēļ pēdējā un vienīgā oficiālā iespēja, kura mums jāizmanto pilniem apmēriem. Viss, gumpeļi kājā, veste mugurā, brilles nopucētas–aidā krūmos iekšā. Dzirdama pa gabalu vairākkārt pieminētā upe! Pirmie skatieni un esmu jau uz pakaļas – fantastika! Rudenīgi iekrāsotie koki ar spēcīgo upes šalkoņu iedod tādu adrenalīnu, ka bez maz rokas trīc no satraukuma! Biomasters jau otrajā metienā realizē copīti, kura LV jau tiktu atzīmēta kā vērā ņemams eksemplārs, bet nu esam tak SWE! Pliķi pa zobiem dabūjusi un ar asprātībām apsaukāta,tā tiek atpakaļ dzidrajā h2o. Ūdens tiešām dzidrs ar nelielu zaļu nokrāsu. Skaidrs, ka vērienīga plātīšanās krasta malā tiks momentā pamanīta, un pirmo pūlu nošancējuši un pāris forelēm dodot otro iespēju, dodamies tālāk. Nākamais posms, kur upe izteikti paplašinās un ir krietni seklāka par pūliem. Visa uzmanība uz zemūdens šķēršļiem un to radīto atstraumju laukumiem, kur tā tik ļoti gribas satikt viņu - zaļgan brūnīgo skaistuli, ar punktotu kamoflāžas autfitu. Biomasters izvirzījies ievērojamā vadībā – skaita ziņā, šancējot ar zipbait rigge māneklīšiem. Esmu palicis uzticīgs, savam pirmā bruciena trieccieniekam, x-rapam. Roteri pilnībā tiek ignorēti un tiek ielikti dziļā rezervē somas apakšā! Zipbaits šoreiz kātu atstājis mājā, tīri seko mūsu darbībām, un brīžiem manāmi paliek tramīgs, jo nu nevar būt, ka nav to lielo! Šim, protams, viss posms zināms un katra slēptuve galvas gps kladē ierastīta un tā ir liela priekšrocība, jo mums ar Biomasteru, nevienu indīgo vietiņu negribas laist garām. Pa meža taku ejot, uzņemam vitamīnus caur melleņu un dzērveņu ogām. Pārvaram upes atzaru un izlienam cauri saliņai, kur paveras plašs pūls. Biomasters ar Zipbaitu lien lēnītēm uz pūla sākumu, es palieku fočēt fantastisko dabas ainu. Pie sevis nodomāju: „.. eh, kas par kalendāra bildi, ja vēl foreli fona pildījumam daba piešķirtu...”. Dodos lēnītēm līdz pūla vidum, jo manāmi dziļāks ir tālākais krasts. Upe sadalas divos posmos, kur pa vidu izveidojusies sala ar lieliem akmeņiem, kuri kā sargi uzņem upes straumi. Metiens nedaudz noraujas un neizdodas aizmest līdz pašam tālākajam upes sazarojumam, tiko piesitis pie spoles kātiņa sajūtu belzienu! IR.... uj, ku labs IR... kātiņs ripā un šancē, līdz spoles bremzes metas palīgā! Uzsaucu kompadrēm, ka ir laba un tīkliņš noteikti noderēs. Lieki nestresoju un ļauju upes skaistulei darīt savus fintus. Diezgan veikmīgi priekš manis, forele izvēlējusies doties pret straumi, pūla vidus daļā, kur nav manāmi lieli šķēršļi. Pa to laiku jau Zipbaits ar uztveramo ir klāt un dod komandu: „Nu dod šu!!!” Kā dzirdēdama, forele metas pie plāna B un taisa iespaidīgu sveču sēriju. Lieki iestarpināt kādas bija manas un apkartējo emocijas redzot šo neaizmirstamo ainu. Muļķīgākais ir tas, ka nespēj tai neko padarīt un skaidrs, ka svecīšu vakars var beigties ar zivs nomucienu. Zivs iemānīšana uztveramajā arī neiet visai raiti un pirmās iespējas Zipbaitam neizdodas realizēt. Forele strauji metas pa straumi uz leju un paņemu uztveramo pats, un virzos lēni klāt. Dieviete „norma” tomēr uzsmaida man un veiksmīgi ievadu foreli uztveramajā! Bez šaubām jauns reķis. Un tieši tur kur nodomāju par foreles pildījumu ainai, saņēmu šo lielisko trofeju un veicam mirkļa iemūžinājumu foto attēlā. Viss mani var likt mierā -var ņemt man kātu nost un raut aiz ūsam, sēdēšu kā runcis uz silta mašīnas kapota ziemā, pārlaimē murrādāms! Dienas un brauciena misija jau realizēta. Tālākā diena rit pavisam citā noskaņā un vairāk ar Zipbaitu lūkojamies, lai Biomasters tiek pie savas trofejas. Ir bijis belziens pūla sākumā, bet nav līdz galam uzsēdies. Nu ko, laiks ripot atpakaļ uz stāvlaukuma pusi. Dodoties atpakaļ, pazondējam cerīgākās vietas atkārtoti un atsaucas arī dažas alatas. Nu jau netālu no mašīnas ar Biomasteru tiekam pāri spēcigam strīmam, lai apsekotu kārtējās saliņas otro vaigu. Nostājamies plecs pie pleca un raidam dziļā atsraumē mānekļus! Bams, atkal mans x-raps iestrēgst un virzas pretēji straumei! Šoreiz 1,2kg skaistule ņipri turas pretīm. Par cik straume liela, diezgan sarežģīts uzdevums noturēt zem tās uztveramo un ar otru roku ievadīt arī šādu foreli. Ar kādu 4to mēģinājumu, tomēr realizēta skaista forele. Biomasteram turpat no tā paša pūla izskrien, uzsit līdzīga izmēra ziņkāres dzīta zivtele, bet neizšķiras par kampienu. Viss lieku kātu kopā, un ar smaidu, kas vairāk paša sirdī jūtams, dodos prom no fantastiskākās upes, ko esmu savā mūžā pagaidām apmeklējis. Atrodoties tajā vien, arī pirms lielās zivs notveršanas, tas jau ir neizmirstams baudījums un dabas veltījums, kas ir viens no vērtīgākajiem vienumiem manā cilvēciņa vērtējuma skalā! Pēc atgriešanās no karaliskās upes, laika vēl padaudz un izlemjam nedaudz patestēt Mazo pāliju ezeru. Kurš tik tiešām tiek patestēts un tiek likts mierā. 2 stundas līdz tumsiņai un nav ko sēdēt mājā, noskrienam līdz Lielajam piemājas ezeram, tīri iesēsties laivā un velcēt. Atpogāts tiek Džeks - tas kurš Daniēls un visi dalamies dienas iespaidos, novērojumos, kļūdās. Biomasters pamanās arī šajā lielajā ezerā izmānīt divas foreles, kuras krāsojumā krietni atšķiras no upē nobāzējušajām zivīm. Šīm izteikti sudrabota uniforma ar tumšiem, tumšiem punktiem izrotāta. Viena tuvu 40cm atzīmei, bet tiek atpakaļ savā dzidrajā baseinā ar labu mācību priekšdienām. Vakars uz ezeru un notinamies līdz ar tumsas iestāšanos. Nākamās diena rītā pēc brokastu devas, tiek nolemts pazondēt ūdeni, kas atrodas nelielā miestiņā, kur pilsētas simbolu un teju lielāko daļu pastkartiņu rotā zaļvārču simbolika. Pirms metamies copē, jātiek skaidrībā ar mašīnu un dodamies uz servisu! Maikls mums atklāj nevisai iepriecinošas ziņas, kas skan šādi:”You have a very big problem!” Izrādās pusass lūzusi no tā, ka noķīlējies reduktors, ko arī nepieciešams nomainīt. Sarunājam ar priekšnieku, lai meklē info vai pieejamas nepieciešamās detaļas un dod mums ziņu. Mēs ar Biomāsteru dodamies copēt, bet Zipbaits dodas tālāk savās darīšanās. Tiekam izsēdināti pie taciņas, kura aizved līdz 4m laivas bortam un iespaidīga izmēra ezera. Zipbaita pieredze vēstī, ka vasaras viducī, 2-3h laikā pamanījušies pat 50 līdakas piemānīt un izcili ālanti gadījušies ap 2kg, bet kas šodien gaidāms, tas mums jāatrod un jāsaprot pašiem. Nedaudz aizsvilušies ar sapņiem par ālantu kungiem, roteru griešana paliek bez rezultātiem. Pirmās stundas nošancējām pa piekrastes zonu, bet sajutuši, ka nebūs dienas atslēga meklējama niedrēs, mainam taktiku un airējam uz tādu kā kanālu/upi, kas savieno divus lielus ezera nodalījumus. Tikuši līdz kanāla sākumam, nolemjam papusdienot. Noparkojamies uz vienas no daudzajām ezera salām un prīmusam darbiņš darāms. Neliela telefonkonfrence ar Zipbaitu, par ne visai cerīgo sākumu, pāris asariem, tiekam apveltīti ar palielām lietus pilēm. Nepaiet 10 min. un sāk jau manāmi gāzt lietus. Pirms lietus laiks bij pavisam mierīgs, ne kripatas no vēja. Tamdēļ lietus tikai nāk par labu esošajos apstākļos. Vismaz kaut, kāda ņirboņa uz ūdens virsmas ļaus mums nedaudz drošāk un nepamanītākiem darboties pa laivu. Es pāreju uz dižmānekli – džērku, un tieši Zipbaita kastē atrodu LV lietus laikā sevi pierādījušu Busteri. Aha! Nepaiet 10 minūtes un pirmā zivtele, tā arī netiek pacelta virs ūdens un nomūk, bet izmērs bij noteikti kilogramos mērāms. Pieparkojamies pie neliela zāļu pudura un Biomasters pamana mazo zivtiņu bēgšanas jampadraci. Momentā džērks tiek iesēdināts netālu no palikušā mutuļa, un viens – divi – cirtiens! Tiešām ņipri turas pretī līdaka, priekš saviem parametriem, un ap 2,7kg līdaciņa ir mūsu lomā! Otrpus šim pašam pudurim, atkal izkrējienā līdzīga līdaka, bet nesekmīgi. Biomasters pa vidu iestarpina asari uz 500gr. Lietus sāk kapāt pavisam neganti, bet zivs aktivitāti manāmi uzlabojis. Pamanu pamatīgu zivs mutuli ar brangas asts iegrimšanu. Klusītēm pielavamies un šoreiz Biomasters uz pjedastāla. Ar veco labo spūningu jeb šūpiņu, viņš ir piemānijis veco labo zaļsvārci. St.croix Elite ripā un zivtiņa nepakam neceļas un tā pavadam kādas 7 min. Pienāk zemūdene, bet uz vieglo kātiņu nepaceļama zivs. Pamazām – pamazām kā roku laušanās sačos, tiek nolauzta skaistule. Bez papildierīcēm apķeru brango skaustu un laivā IR, dienas fišs. Pēc nelielas fotosesijas zivtiņa tiek atbrīvota. Prieka mirklim gan laika maz, jo tiek saņemta bēdīga informācija no Maikla, ka mūsu tipa BMW, reduktors lietots nav pieejams. Par jaunām rūpnīcas detaļām pat pats zviedrs pateica: „Forget it, car is cheaper than a new spare part!” Nolemjam copi beigt, jo reāli jāmeklē risinājumi, ko darīt ar mūsu „lūzni”. Tiek apzvanīti auto spečuki un izrādās, varētu detaļu LV sameklēt dienas laikā. Hmm.... kā atgādāt šādu uz 30kg „paciņu”! Kurjers!!! Naudas izteiksmē visizdevīgākais variants, bet tas prasa nenoteiktu laiku. Caur paziņu tiek izvēlēts kurjers un viss apmēram skaidrs, ka šis ir gala variants. Skaidrs arī, ka Biomasteram cope beigusies un dosies uz LV ar ļopeni, jo tomēr pasākums izgriezīs konkrētu robiņu maciņā un saprotami īstais laiks, caur strādāšanu naudiņu atgūt. Es esmu ar mieru sagaidīt detaļu – sagaidīt mašīnas saķīlešanu un tad tripot atpkaļ. Vienīgi, ko par visu šo Zipbaits teiks? Un te pavisam noteikti pierādās, ka ir lāga vīrs un arī pilnībā piekrīt plānam un ir pavisam nesavtīgs un pretīmnākošs, atstājot visus maksājumus par dzīvošanu uz mūsu dižķibeles rēķina. Oki, dižķibelei plāns skaidrs, ko daram rītā? Zipbaits noskaidrojis, ka upē, kura iztek no piemājas Lielā ezera, ir atļauts makškerēt ar C&R principu. Par cik tālu negribas pērties, jo ja nepieciešamas dižķibeles risināšanai datora iespējas, tad šis pavisam noteikti labākais variants! Rīta standarta procedūras un aidā uz upi.Šodien laika vecis sarūpējis teicamus laika apstākļus un saulīte ar mērenu vēju iesilda rītu. Sadalamies, Zipbaits ar Biomasteru un es viens pats, katram ap 1-1,5km posms! Šī upe krietni mazāka, pēc izmēriem, bet vietām ļoti perspektīva un daudzveidīga. Izlienu caur nelieliem brikšņiem, pārsteidzoši precīzi uz ļoti smuku bedri! Team esko māneklītim 3. laidienā izkrien pakaļ skaists siluets, bet zibenīgi nozūd atpakaļ akmeņainajā bedres dzelmē! Krietnu laiku pavadīju, bet otro reizi neizdevās iekārdināt foreli. Atkal, jau katra vietiņa liekas viltīga un pieķeru sevi atpaliekam no grafika. Upe pāriet izteikti seklā posmā un vobleris vairs nav lietojams, jo nemitīgi uz āķiem tiek uzkabināta zāļu pika, kas pilnībā netralizē voblera spēli. Pāreju uz roteriem un momentā – ir rezultāts! 35nieciņš ieslīd atpakaļ straumē! Nedaudz sāku forsēt iešanu, jo skaidrs, ka kolēģu solis būs raitāks un viņi 2x ātrāk noies savu posmu! Vairāki kontrolmetieni, bet nekas prātīgs nenotiek. Redzams, jau mana ejamā posma gals un pielavos pēdējai bedrei ar īpašu vērību. Pastāvu pāris mirkļus, lai noskenētu upes zemūdens šķēršļus, kas savstarēji sinhronizējas ar upes straumi. Straujākajā bedrs daļā rotiņš izkacina alatu arī ap 35-40cm. Atskan telefons un kompanjoni, jau gaida uz ceļa 100m attālumā, bet ticība neļauj likties mierā. Uzkabinu x-rapu un tieši pie bedres sākuma 45 grādu leņķī precīzs up_strīm metiens. Bams!!!! Aiziet slīdenīte..... tik – tik – tik - tik.... nākas aši pielikt roku un paforsēt auklu, jo zivs grib mesties straumē un seklumā, kur tā tik asais akmenis gaida mono auklas prievīti. Zivi vēl neesmu pamanījis un pie pirmās iespējas, pie kājām nometu savu necilo salmo uztveramo [necilo, jo gaužām sekls un tāds LV standartiem paredzēts tīkliņš]. Ar vairāku sprintu mēģinājumiem, zivs savus spēkus ir izmēlusi. Nedaudz stresiņš par x-rapu, jo līdakas šeit arī nereti pamanās pakampt pavisam negaidītākajās vietās. Tomēr nozib punktotais sāns un skaidrs ir skaista forele. Zivs jau pāris metrus no krasta, kad sāku prātot, vai līdīs vai nē uztveramajā. Nu provēs.... un tikko zivs siluets tiek iepozicionēts pareizajā punktā tiek veikta uztvērēja funkcija.Vobleris ieķeras tīklā, zivs ar kūleni pa pusei ārā, nu ne visai veiksmīgs manevrs, bet neapstulbstu un izsviežu ar visu uztveramo, savu otru lielāko foreli. Kolēģi jau tramīgi uzšvilpj, lai beidzot veļos laukā no upes, bet viens darbiņš vēl darāms! Kolēģiem prieks par manu veiksmi, jo nevisai rezultatīvs pasākums viņu posmā. Dodamies mājā, lai fīrētu dižķibeles problēmu. Biomasters iepērk biļeti uz lidostu un skaidrs kā nakts - 02:00 jāceļas un jāved šamais uz lidostu. Pēc naksnīgās izjādes ar iestarpinātām kafijas pauzēm esam mājā un nedaudz atlūztam. Pēc diendusas esam atkal copes režīmā un dodamies pamānīt līdakas. Taisnā virzienā uz Biomastera laimīgo vietu un dosimies tālāk pa kanālu, lai atklātu kādu jaunu vietiņu. Pa ceļam gan uz velci šo to saganam,bet nezko ievērības cienīgu. Tad dienas tandēms tiek atklāts. Es uz burkānkrāsas džērku, bet Zipbaits uz dzeltenīgu Izumi. Pie paliela zāļu pudura, Izumī sakabina sev cienīgu salātu kaudzi uz āķiem un tiek ātri vilkts virs zālēm – JohaidĪī pilna auguma svece skaistas zaļsvārces izpildījumā. 2x nav jādomā, kur jau lido burkāns... un tieši turpat seko kampiens. Zālēs iekšā – no zālēm ārā – zem laivas – blakus laivai, tiek piegriezta slīdene un Stop – lipgripers satver žokli. Dodamies tālāk līcī un atkal līdzīgs scenario, bet jau visu realizējam video reportāžu... [youtube]http://youtu.be/TjpIt_pPEW8[/youtube] Laiks iztecējis un dodamies atpakaļ. Šeit par lielu laika posmu izlaidīšu, jo izveidojies jauns teiciens: „Laiks iet – bembis neiet”! DPD tracking numbers, iestrēdzis Somijā Vaasa un nekustas kādas 3-4 dienas, lai gan DPD darbinieks apgalvoja, ka detaļa ienāks iepriekšējās nedēļas 5dienā vai sliktākajā gadījumā 1dienā. Mans atvaļinājums arī no 5 dienām tiek pastiepts uz neieplānotām teju padsmit un skaidrs, ka darbi LV arī krājas. Viss 3diena klāt un vairs nevaru gaidīt, jo man jābūt mājā ne vēlāk kā nedēļas beigās un arī iepērku lidmašīnas biļeti uz svētdienas rītu. Katru dienu biļetes cena pieaug par 70-80 eiro, tuklāt mazās 30 vietīgās ļopenes, un nevar atlikt kā students pēdējo mirkli uz pēdējo mirkli. Vakara skype kofrencēs ar Biomasteru vienojamies un šamais ar ļopeni atbrauks pakaļ BMW, kad būs gatavs. Te atpakaļ pie copes un pēdējā saldā ēdiena. Dažas dienas pa naktīm termometru stabiņš slīdēja krietni zem nullītes, un pirmās salnas ietvaros tak jābūt plēsēju aktivitātei. Aidā, atpakaļ ezeros. Dienām ejot izkosti killeri un tos pasniedzot vai velcējot, vai mētājot rezultāti neizpaliek. Man Pontoon Cablista un Zipbaitam O.S.P. Asura, karabīnēs tiekot, momentā rāda brīnumus. Šoreiz plānā asaris un tā medīšanas pamat inventārs – džigs. Ar elektro motorīti dudinot, ehalotē cītīgi sekojam dziļuma izmaiņām. Pumpas, kantis, akmeņu krāvumi - dienas atslēgas. Pirmo kilmaku dabūnam uz velci un padodam atpakaļ un parkojam nost. Twitč un džigs netiek atstāts bez uzmanības un lieki vairs ko burtot, ja var visu parādīt! .... nu re piedzīvojuma spilgtākie momenti arī izklāstīt un nu jau esmu atklimatizējies un ielecis ikdienišķajās sliedēs. Tagad ar atmiņu vezumu galvā, bieži pādomāju visa pasākuma būtību. Kā viss pagrieztos, ja mašīna nebūtu noplīsusi, ja sludinājumu palaidis garām utt.. viss tas radījis nenovērtējamas emocijas un spilgtus ierakstus atmiņu kladē. Gribu noteikti pateikt paldies abiem kolēģiem par doto iespēju piedzīvot kaut ko tik vērtīgu.... + Nesanāca reāli atvadīties un pateikt :”LIELS PALDIES Ilze!” par visiem virtuves meistarstiķiem un eksperimentiem, kuri tika pilnībā novērtēti! Hei un arī tev, kas visu šo gara darbu līdz galam izlasījis un spējis novērtēt centienu pietuvināt un iekustināt domas par copi un tās sniegtajām emocijām! Ne rudens asakas Džams!