Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Brusis | 27.oktobris 2012, 17:52 | 42 komentāri | 9669 skatījumi

Gatavo naudu-pašvaldībām plāno piešķirt tiesības rīkoties arī ar jūras piekrastes ūdeņiem


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas paredz paplašināt pašvaldību autonomās funkcijas saistībā ar jūras piekrastes ūdeņu izmantošanu.

Grozījumu projekts likumā paredz, ka pašvaldība saskaņā ar tās teritorijas plānojumu varēs noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību savā administratīvajā teritorijā un jūras piekrastes ūdeņos un veicināt zemes konsolidāciju.

Ministrija skaidro, ka patlaban pašvaldību administratīvā teritorija, kurā tās realizē savas funkcijas, tiek noteikta vienīgi līdz krasta līnijai, bet jūras piekrastes ūdeņi atrodas ārpus pašvaldību administratīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka pašvaldībām nav tiesību tur realizēt autonomās funkcijas. Tikmēr iekšzemes publiskajos ūdeņos, kas atrodas attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai ir tiesības īstenot autonomās funkcijas.

Tomēr pašvaldībām ir nepieciešams rīkoties jūras piekrastes ūdeņos un realizēt vairākas autonomās funkcijas, piemēram, gādāt par sanitāro tīrību, plānot teritorijas attīstību uzraudzīt būvniecības tiesiskumu, izsniegt licences komercdarbībai. Tāpēc, lai nodrošinātu šo teritoriju efektīvu izmantošanu un apsaimniekošanu, ir jānosaka, ka vietējās pašvaldības īsteno savas autonomās funkcijas arī tām piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos.

Lai nodrošinātu pašvaldībām šādas autonomas funkcijas, sagatavoti arī grozījumi Zemes pārvaldības likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, un vēl vairākos citos likumos.

Grozījumus likumos pirmdien izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē, tie vēl jāizskata valdībā un jāapstiprina Saeimā.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 3.4 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[42] Komentāri | dilst | aug
 
Brusis

Tomēr pašvaldībām ir nepieciešams rīkoties jūras piekrastes ūdeņos un realizēt vairākas autonomās funkcijas, piemēram, izsniegt licences komercdarbībai!!!!!!!!!???????

27.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

Brusis

Mans,par 'to teikumu,ir sašutis!

Es vēl varētu pieļaut domu:

Pašvaldībām atļaut rīkoties ar teritoriju tikai līdz liedagam.Iekārtot stāvlaukumus,izvietot atkritumu urnas un regulāri tās izvest.utt.Liedags un jūrja lai paliek tautas īpašums!

un neko vairāk.

27.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Brusis

Gada laikā domas mainījās?www.delfi.lv/news/national....d?id=41773937

Savukārt atdot piekrastes teritorijas pašvaldībām ierēdņi nepiekrīt, jo pastāv aizdomas, ka pašvaldības šīs ekskluzīvās zemes var izsaimniekot.

Un ,,plānot teritorijas attīstību, uzraudzīt būvniecības tiesiskumu,,līdz šim pašvaldības nevarēja? Kurš līdz šim daudzviet atļava norakt kāpas.būvēt mājas kāpu joslā un t,t,?

Tagad varēs būvēt ko grib,un kā grib ?

Skaisti jau izklausās ,,teritorijas sakopšana,,.

Nav nekādu problēmu,būvējiet un saņemiet ienākumus no ceļu,stāvlaukumu.tualešu, bufešu un t.t. būvniecības.

Bet rokas nost no domām par maksas pastaigu vai makšķerēšanu jūras piekrastē.

27.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Nepamet sajūta, ka dažas pašvaldības nevar sagaidīt, ka ūdeņus nodos viņu pārziņā. Tad sāksies leiputrija, vispārējs uzplaukums un apātiska labklājība. Tikai man rodas jautājumi vai noplucinātie zivju resursi šo eksperimentu pārdzīvos, kas reāli notiks ar ūdeņiem un kur paliks makšķernieki? Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve ir atbalstījusi pašpatēriņa zveju (kas ir nelimitēta - neuzskatu, ka ar cirvju skaitu rokā var ierobežot izcirstā meža apjomu) un kā vienu no priekšlikumiem resursu ilgtspējībai izvirzīja makšķernieku skaita samazināšanu. Domājošie, nākotni var ieskicēt, pārējie var turpināt priecāties un cerēt, ka tas tieši viņus neskars.

Interesants ir cits, līdz šim tauvas joslas savešana kārtībā bija (šaubos vai mainīsies) zemes īpašnieka pārziņā, kas līdz šim traucēja pašvaldībām savest kārtībā ūdeņu piekrastes? Tas pats jautājums ir par zivju resursu iegūšanas noteikumu ievērošanas kontroli, kas liedza to pašvaldībām darīt līdz šim?

Katrā ziņā no valsts puses ceļš ir ne tikai nobruģēts, bet pat asfaltēts, jo nav jāmaina sistēma, varēs norakstīt esošās neizdarības, pie tam daļa jau dzīvo nākotnē. Savādāk nevaru saprast vienas dāmas, kura arī atbild noteikumu ievērošanas kontroli (un ne tikai viņas) nostāju, ka nav nopietnas saistības starp atklātajiem pārkāpumiem un inspektoriem izdalīto degvielu.

Uz diviem jautājumiem gan gribētos dzirdēt atbildi, ja jau visu taisās uzkraut pašvaldībām un pašvaldības ar mieru to visu uzņemties: par cik reāli samazināsies valsts darbinieku skaits un atsevišķu darbinieku atalgojuma apjoms (kas būtu loģiski, nav pienākumu vai tie samazinās, attiecīgi nav darba vai mazāka alga) un no kurienes pašvaldības plāno ņemt līdzekļus jaunu funkciju veikšanai?

Uz šī fona vieni grozījumi Zvejniecības likumā - ūdens tūristu apmetnes turpmāk varēs rīkot vietās, kas apzīmētas pašvaldības teritoriālajos plānojumos - ir bērnu spēles. Bet tā, ja nopietni, interesanti, kā idejas autors domā to realizēt dzīvē? Pie katra krūma izkarināt attiecīgās pašvaldības teritoriālo plānojumu vai ierīkot bezmaksas interneta piekļuves punktus – datoru ar interneta pieslēgumu? Varbūt vienkārši ideja ir iekasēt sodu par to, par ko cilvēks nevar pārliecināties? Kur paliek saskaņošanas ar zemes īpašnieku? Kāds piekristu papildus apgrūtinājumam? Varbūt tā vietā vajadzētu panākt ūdens tūrisma attīstību un tur kur zeme pieder valstij, lai valsts izvieto attiecīgās zīmes pietiekošā skaitā, nevis nodarboties ar muļķībām?

27.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
kraft

Nu šeit viennozīmīgi ir lobijs no dažām pašvaldībām kurām tas būtu finasiāli izdevīgi. Pārējām tas radīs tikai liekas galvas sāpes.

27.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Štruts par makšķerniekiem, no mums nebūs tas lielākais kāsiens. Labāk iedomājieties cik varēs nokāst no maksas pludmalēm vasarā. Lūk kur būs dzīvā naudas ādere.

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Brusis

Dažs labs beidzot tiks arī pie nožogotas,privātas pludmales.

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Pie nožogotas pludmales šaubos vai tiks, bet pirts vai pludmales namiņš pie Jūras gan velk uz realitāti.

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

Zvaigzne

Pie nožogotas pludmales šaubos vai tiks, bet pirts vai pludmales namiņš pie Jūras gan velk uz realitāti.

Šodien, 12:29

LV viss ir iespējams.:(

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
parcopi.lv

Te ir Latvija! Vairs gandrīz nekas neizbrīna :(

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Copmanis

Tikai 1099 cilvēkiem nav vienalga, tiem kas parakstījušies Pret licencēto makšķerēšanu LR publiskajos ūdeņos!

manabalss.lv/pret-licenc-t...s-de-os-/show#

Pārējos makšķerniekus, atpūtniekus viss pat ļoti apmierina

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Brusis

Ko īsti grib pašvaldības -

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2013.gada vienošanās un domstarpību

PROTOKOLA PROJEKTS

Rīgā 2012.gada __.septembrī

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

4) vēl sarežģītāka situācija veidojas ar jūras piekrasti. Ja tiek respektēts Civillikuma 1104. panta pirmais teikums (publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai), tad netiek ievērots šī panta otrais teikums: „Jūras piekraste pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas”, jo jūras piekrastē parādījies arī privātīpašums. Taču arī ārpus šiem privātīpašumiem (to ir maz) visa pārejā pludmale netiek no īpašnieka – nezināmas valsts pārvaldes institūcijas – kopta, izmantota un attīstīta. Jau 5 gadus vietējās pašvaldības izteikušas vēlmi situāciju labot, bet nekas nav mainījies. Uzskatām, ka arī jūras sauszemes piekraste ir jānodod vietējām pašvaldībām pilnīgā atbildībā – respektīvi īpašumā, vienlaicīgi kodificējot normatīvos aktus, kuri attiecas uz piekrasti, pludmali un krastam piegulošo akvatoriju

---------------------------------------------------

Netiek,, kopta, izmantota un attīstīta,,.Kas zem šī teikuma slēpjas diemžēl nav zināms?

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Brusis

Turpmāk pašvaldības nesavtīgi,brīvprātīgi un bez mazākās materiālās ieinteresības pārņems no valsts šīs rūpes.Ar to kopšanu varbūt arī nesanāks,daudz darba,bet sadaļu,, izmantota un attīstīta,,gan mēģināsim izpildīt par visiem 110 procentiem. ;)

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

kam zeme pieder, pieder. ko tur daudz.

28.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Juurasbullis

tas varētu būt saistīts ar vēja parkiem jūrā, iespējams , pašvaldībām vieglāk tur kaut ko sabīdīt.

29.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Kopcūkas jau barojas vislabāk, kā mēs par to pārliecinājāmies visus sociālisma gadus!

Nav ko tur plānot kādu atbildīgo, labāk lai paliek viss kā ir! Šodien ir ierēdņi, kuri atrodas centrā, 200 km attālumā, kas un kā, redz no attāluma vislabāk! Tikai centrs spēj nodrošināt labu piejūras teritoriju apsaimniekošanu!

Jo tie lauķi jau neko nejēdz!

Nedod dievs, ka kāds vietējais ko gribēs darīt, tikai visu sacūkās, izvilks žogus, paralēli un perpendikulāri pludmalei, nevāks mēslus, sāks prasīt kādam ievērot elementāru kārtību, izdos uz nebēdu būvatļaujas, sacels visādas pirtis kāpās, vabūt kādu vēja parciņu uzslies!

Kāda pašvaldība varbūt atkal izdomās tur izvietot Krievu armiju un publiku laist klāt apdzīvotās vietās uzartā pārsimts metru joslā!

Šādai vietējo iedzīvotāju iespējamai patvaļai jāpretojās visiem spēkiem!!!

29.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Noris, noteikti viss jāatdod pašvaldībām. Viņas ar saviem darbiem ir pierādījušas, ka ir to pelnījušas. Gribējās jau uzskaitīt labos piemērus, bet kaut kā neatradu vienu pozitīvu. Negatīvos piemērus negribas uzskaitīt. Varbūt mūs ne tā informē? Jo bažas, ka pašvaldības ātri vien visu salaidīs pī, ir pamatotas uz informāciju un pieredzi.

30.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Bet viņām jau nav dota iespēja šos pozitīvos piemērus radīt! Šobrīd komandē nespējīgi ierēdņi no centra, un nav pat vismazākā prognoze kādām izmaiņām! Tas ir apmēram tas pats, ka Tu saimniekotu savā lauku sētā, uz savas zemes, bet lēmumus pieņemtu un tevi komandētu sieva no Rīgas dzīvokļa, sēžot uz dīvāna, pa telefonu! Un piķi arī katru mēnesi nedrīksti aizmirst viņai pārskaitīt!

30.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

No kurienes tad rodas tie sliktie piemēri? Sliktais notiek pēc centra pavēles?

30.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Esošā shēma, par valsts pārvaldi gan nav pieņemts tā runāt, paredz stipri īsu saitīti, kur pašvaldībām paskraidīt, un arī tad bez finansējuma. Es tomēr gribu dzirdēt tos piemērus, kaut pāris!

30.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager