RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde turpina brīdināt un atgādināt par drošību uz ledus.

Rīgā,

2013-01-02

Pēc traģiskā gadījuma 2013.gada 1.janvārī, kad Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) ūdenslīdēji Buļļupē atrada noslīkušā zemledus makšķernieka ķermeni, RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde turpina brīdināt un atgādināt par drošību uz ledus.

Zemledus makšķernieku aktivitāte

Makšķernieku aktivitātes konkrētā ūdenstilpē ietekmē divas lietas - ledus biezums un zivju pieejamība (pārvietošanās). Vispopulārākie zemledus makšķernieku vidū Rīgā ir ezeri, jo, salīdzinoši ar upēm, ledus šajās ūdenstilpēs ir visilgāk un tomēr drošāks.

Liela makšķernieku aktivitāte ir arī Buļļupē, Lielupē un Daugavā, kad no jūras ienāk lielāki zivju bari, proti, asari vai stintes (salakas). Īpaša aktivitāte novērojama stintes ķeršanas laikā.

Bīstamās ūdenstilpes

Plūstoša ūdens ūdenstilpēs (upēs) ledus vienmēr būs plānāks un nevienmērīgāks, salīdzinot ar stāvoša ūdens ūdenstilpēm (ezeri un dīķi), līdz ar to arī atrašanās uz šāda veida plānāka ledus ir bīstamāka. Rīgas upes aizsalst vēlāk, jo tās ieplūst jūrā, līdz ar to ūdens sāļuma līmenis ir augstāks. Jo sāļāks ūdens, jo sasalšana lēnāka, kā arī jūras ūdens atdziest vēlāk, kas arī ietekmē upju ūdens atdzišanu. Rīgā par visbīstamāko ūdenstilpi uzskatāma Daugava, jo bez iepriekš minētā vēl papildus Daugavas ledus izturību ietekmē Rīgas HES radītās ūdens līmeņa izmaiņas un lielo kuģu satiksme.

Rīgas Pašvaldības policijas policisti-glābēji drošības uzraudzībā

Rīgas Pašvaldības policijas policisti-glābēji ir vienīgie glābēji Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kuri militārajos un starptautiskajos mācību centros ir apguvuši gan teorētiskās, gan praktiskās iemaņas glābšanai uz ūdens jebkurā gada laikā. Pašvaldības policijas policisti-glābēji ikdienā apseko Rīgas ūdenstilpes, tādejādi veicot makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, kā arī atpūtnieku drošības uzraudzību uz ūdens. Ikviens policists-glābējs šajos apsekojumos dodas ar speciālo aprīkojumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt glābšanas darbus uz ūdens, šajā laikā - arī uz ledus. Apsekošanas maršruti tiek izstrādāti, ņemot vērā laika apstākļus, ūdenstilpes raksturojumu, makšķernieku aktivitātes u.c., tādejādi nodrošinot operatīvu reaģēšanu nepieciešamības gadījumā, jo uz saņemto informāciju ātrāk var reaģēt tad, ja jau esi kustībā.

Pagājušajā, 2012.gadā, Rīgas Pašvaldības policijā bija saņemti 5 (pieci) izsaukumi par negadījumiem uz ledus, kas saistīti ar makšķerniekiem. Jāatzīmē, ka Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki ne vienmēr saņem informāciju par pilsētas teritorijā notikušajiem nelaimes gadījumiem uz ledus. Diemžēl, bet tas nopietni ietekmē reaģēšanas operativitāti.

Riska grupas

Runājot par makšķerniekiem, lielākā riska grupa ir tie zemledus makšķerēšanas cienītāji, kuri sevi uzskata par „ļoti pieredzējušiem”, tādējādi viņi kļūst pārgalvīgi, kā rezultātā arī notiek nelaime.

Minimālie drošības noteikumi, kas jāzina zemledus makšķerniekam pirms kāpt uz ledus

Īpaši - zemledus makšķernieku drošībai!

Makšķerniek, esi uzmanīgs uz ledus! Daži padomi patiešām ir ļoti vienkārši un visiem zināmi, tomēr tiek piemirsti un, līdz ar to, notiek nelaimes gadījumi. Zemāk norādītie ieteikumi veidoti, izvērtējot konkrētus negadījumus uz ūdens ziemas periodā. Katra šī vienkāršā ieteikuma neievērošana ir prasījusi kāda cilvēka dzīvību:

Grūti noteikt īsto brīdi, kad ūdenskrātuvēs izveidojusies droša ledus sega, jo to ietekmē sals, atkusnis, sniegs, ūdens straumes u.tt.

Makšķerēt doties nav ieteicams vienam.
Līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas iepakots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā.
Dodoties makšķerēt, mājiniekiem jāpasaka iespējami precīza makšķerēšanas vieta un mājās atgriešanās laiks.
Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu, saldu tēju.
25 % nelaimes gadījumu izraisa drošības noteikumu pārkāpšana uz ledus-man šķiet, ka lieks.

Atcerieties vietas uz ūdens, kur ledus ir bīstams:
kur ietek notekūdeņi;
kur ietek strauti un upes, kur iztek gruntsūdeņi;
meldrāju un ūdensaugu vietās;
kur ledus pārklāts ar biezu sniega kārtu;
kur sniega segā redzami tumši un gaiši plankumi;
nenorobežotās ledus ieguves vietās un āliņģu vietās.

Ja ledus ir ielūzis, un tu atrodies ūdenī:

skaļi sauc palīgā;
lai cik grūti tas būtu, centies saglabāt mieru, nostabilizēt elpošana un pēc iespējas mazāk kustēties līdz glābēju ierašanās brīdim;
ja esi ielūzis ledū ūdens tilpē ar plūstošu ūdeni, mēģini balstīties uz ledus tajā pusē, no kuras puses plūst ūdens, tādējādi straume ielūzušā kājas cels ūdens virspusē, un tas palīdzēs noturēties virs ledus vai izkļūt uz tā;
rokas jāizpleš sānis, jābalstās uz ledus;
tad jāpagriežas uz muguras tā, lai galva vai pleci nedaudz atbalstītos uz ledus malas;
ja neizdodas atbalstīties uz ledus malām, lai noturētos virs ūdens, kā pludiņu izmanto aizvērtu makšķerēšanas kasti;
ja paša spēkiem izdodas izkļūt uz ledus, no bīstamās vietas attālinies guļus veļoties pa ledu un tālāk rāpus virzoties līdz krastam;
lai sekmīgi izkļūtu no ūdens, dodoties makšķerēt, ieteicams līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību, ielūstot, var ieķerties ledū un tā izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var izgatavot no koka gabaliem un naglām. Līdzās tam, pilns makšķerēšanas kostīms, kam ir peldfunkcijas, ielūstot, noturēs virs ūdens.

Ja redzi kādu ledū ielūzušo:

nekavējoties zvani „112”;
esot krastā, pamet cietušajam auklu, virvē sasietus apģērba gabalus, garu koku vai kādu priekšmetu, pie kā ielūzušajam pieķerties;
ja atrodies uz ledus, līdz glābēju ierašanās brīdim, apmēram no 2- 5 metru attāluma pamet auklu, virvē sasietus apģērba gabalus, garu koku vai citu peldošu priekšmetu.
Palīdzības sniedzējs nedrīkst iet vai skriet pie ielūzušā. Lūzuma vietai jātuvojas līšus.
Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ledus, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt nelaimes vietu un piebraukšanas iespējas negadījuma vietai. Sagaidi glābējus un sniedz informāciju par notikušo.

Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam:pēc iespējas ātrāk jānogādā siltā vietā;

ķermenis jānoberž ar vilnas drānu un jāieģērbj sausās drēbēs (berzēšanas
kustības jāizdara virzienā no galvas uz kājām);
jāiedod padzerties karsta, salda tēja.

Rīgas Pašvaldības policija brīdina - neapdraudi savu un apkārtējo drošību!

Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde