Cits atskats uz 2012.gadu

Lasi lasi

2012.gadā VARAM iesniedza likumprojektu - jaunus Ministra kabineta noteikumus Nr.317 Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuri stājās spēkā 02.05.2012. Noteikumiem nebija ne vainas, izņemot, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību Nacionālā parka teritorijā aizliegts makšķerēt virknē upju posmu un Gaujā ar mākslīgo ēsmu no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Šīs izmaiņas izvērtās pieprasījumā mainīt makšķerēšanas noteikumus un tur tādu pašu lieguma periodu attiecināt uz lašupēm. MRK šo jautājumu izskatīja padziļināti un secināja, ka lieguma laika pagarinājums ir saistīts ar apgalvojumu par to, ka klimata ietekmes rezultātā lašu nārsts ir aizkavējies, kas izrietot no valsts pētījumu programmas „Klimats, Adaptācija, Līdzsvars, Mainība, Ekosistēmas” (KALME) pētījuma par Salacu. Iepazīstoties ar dokumentu tika secināts, ka tas nesatur ziņas par lašu nārsta laika nobīdi, bet par temperatūras izmaiņām Salacā. Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” darbinieki apstiprināja, ka šim pētījumam nav saistības ar novērojumiem par lašu nārsta aizkavēšanos, un tas šādu apgalvojumu izvirzīšanai nav izmantojams. Latvijā pēdējā laikā nav veikts pētījums par lašu nārsta aizkavēšanos. Iegūtā informācija tika izmantota lai palīdzētu sagatavot MOSP viedokli, kuru pieprasīja VARAM, diemžēl viedoklis netika ņemts vērā.

Šo jautājumu būtu nepieciešams pārskatīt, jo, piemēram, agrāk lašiem, taimiņiem, sīgām, repšiem un upju forelēm saudzēšanas laiks bija noteikts no 15.oktobra līdz 15.decembrim, tāpēc sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtu „BIOR” būtu jānoskaidro šis jautājums un pieļautā kļūda jāizlabo, ja kāds vēlēsies to atdzīt.

Zveja ar vadiem

Latvijas Zvejnieku Federācijas iesnieguma par karpveidīgo pārpilnību Latvijā sekas ir sasniegušas likumdošanas procesa posmu, kurā priekšlikumi pirms balsošanas Saeimā tiek izskatīti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā vadu zvejas ieviešana tiek atvieglota, nosakot, ka to var atļaut ar pašvaldības lēmumu un rīku limits izmantojams no kopējā zvejai paredzētai rīku limita. Pastāv bažas, ka pašvaldības lēmums tomēr nevar aizstāt zinātnieku atzinumu.

Būtu vēlams panākt, kā līdz šim, ka vadu zveja tiek atļauta īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos, ko veic, pamatojoties uz institūtā (BIOR) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, zivsaimniecības programmām vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību.

Pozitīvais, līdz šim zveja tika regulēta ar zvejas rīku vai nozvejas limitu. Makšķerēšana tiek regulēta ar makšķerēšanas rīku limitu un loma apmēru. MRK atbalstīja priekšlikumu zveju regulēt ar zvejas rīku un nozvejas limitu. Arī Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo priekšlikumu un tas kopā ar citiem grozījumiem Zvejniecības likumā tiks virzīts uz balsošanu Saeimā. Ja Saeima pieņems šos grozījumus, makšķerēšana, zemūdens medības, vēžošana un zveja tiks regulēta vienādi gan ar rīku skaitu, gan ar loma apmēru. Šķietama spēlēšanās ar „un” un „vai”, bet atšķirība būtiska.

Par citiem interesantiem piedāvātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā:

Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja priekšlikumu pašpatēriņa zvejā atļaut tikai murdus.

Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija noraidīja priekšlikumu ar likumu noteikt vietas, kurās būtu atļautas zemūdens medības.

Atvērts jautājums par izņēmuma svītrošanu no zvejniecības likuma - visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, bet ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem Buļļupe. Ņemot vērā, ka vienā no vēstulēm Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” vērtē Buļļupi kā zivju resursu krājumiem nozīmīgu migrācijas ūdenstilpi un ir atzinis arī to, ka pārāk intensīva zveja Buļļupē negatīvi ietekmē arī citu ūdenstilpņu zivju krājumus, bet nav paša pētījuma, kā rūpnieciskā zveja Buļļupē ietekmē citu ūdenstilpņu zivju krājumus, tāpēc izņēmums būtu jāatceļ, piešķirto zvejas limitu 12 murdus pārceļot uz Daugavu.

Padome

Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā ir paredzēta Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes izveide. Priekšlikumu izveidot šādu padomi izteica E.Cilinskis. Zemkopības Ministrijas Zivsaimniecības departaments darbojās pie šī jautājuma un izveidoja darba grupu, kurā izskatīt ar šīs padomes izveidošanu saistītos jautājumus. Pirmajā sanāksmē MRK centās panākt makšķernieku organizāciju lielāku pārstāvniecību, pret to krasi iebilda Latvijas Zvejnieku Federācijas un Latvijas Makšķerēšanas Sporta Federācijas pārstāvji. Kopumā ideja par šādas padomes izveido guva atbalstu, tāpēc Zemkopības ministrija izstrādāja un iesniedza priekšlikumu grozījumiem Zvejniecības likumā, ko ir atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija un tas kopā ar citiem grozījumiem Zvejniecības likumā tiks virzīts uz balsošanu Saeimā, pēc to stāšanās spēkā paredzēts šādu padomi izveidot. MRK turpina piedalīties šajā darba grupā un ir iesniedzis savus priekšlikumus attiecībā uz padomes nolikumu un turpinās darbu pie tāda padomes nolikuma izstrādes, lai darbs būtu balstīts uz demokrātijas principiem, mazinātos ierēdņu ietekme uz padomes darbu un padomes darbs būtu pārredzams, saprotams un dalība, kā klausītājam, pieejama visiem.

Savādāki makšķerēšanas noteikumi

Makšķerēšanas noteikumos bija sajauktas 3 lietas, Makšķerēšana, Zemūdens Medības un Vēžošana. MRK atbalstīja priekšlikumu izveidot Makšķerēšanas noteikumiem 3 daļas Makšķerēšana, Zemūdens Medības un Vēžošana. Arī Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo priekšlikumu un tas kopā ar citiem grozījumiem Zvejniecības likumā tiks virzīts uz balsošanu Saeimā, pēc to stāšanās spēkā paredzēts līdz 31.12.2013 pārstrādāt Makšķerēšanas noteikumus.

Ņemot vērā makšķernieku neapmierinātību ar esošajiem Makšķerēšanas noteikumiem, jāizstrādā makšķernieku vēlmēm atbilstoši un saprātīgi Makšķerēšanas noteikumi. (Ieteiktu makšķerniekiem pievērst uzmanību šim jautājumam, jo šāda iespēja mainīt noteikumus negadās bieži)

Attiecībā uz zemūdens medībām varētu iesniegt uz pasaules praksi balstītus priekšlikumus Zemūdens medību regulēšanai. Atvērts ir jautājums vai lūgt zemūdens medību specifikas dēļ (niršanu būtu nepieciešams apmācīt, zemūdens medību rīks ir paaugstinātas bīstamības priekšmets) lūgt papildus tās regulēt. Bardaks uz, pie, zem ūdeņiem apzinīgiem cilvēkiem nepatīk, tāpēc jautājums vai lūgums papildus regulēt zemūdens medības vēlāk neatgriezīsies lūgumā makšķerniekiem izdarīt to pašu. Varbūt to arī vajag? Kopējo viedokli diemžēl nezinām.

HES (mazie)

Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas deputāti iepazīstoties ar vienas organizācijas gada pārskatu Dzīvais ūdens uzzināja par mazajām, neadekvātajām kompensācijām par dabīgiem zivju un dabas resursiem nodarīto kaitējumu un uzdeva Zemkopības ministrijas pārstāvjiem izlabot šo jautājumu. Atbildot, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments izveidoja darba grupu lai pārskatītu MK noteikumus Nr.188 „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība”. MRK piedalās darba grupas darbā un ir iesniedzis savus priekšlikumus. Līdz šim MRK ir atbalstījis tādas aprēķinu sistēmas izveidošanu, saskaņā ar kuru varētu aprēķināt dabīgiem resursiem nodarīto kaitējumu, tādu kompensācijas kārtību, kura stimulētu dabai nodarītā kaitējuma kompensēšanu veicot reālas darbības un atbilstošus, līdzvērtīgus sodus par likuma pārkāpumiem.

Vispārējie dati: kopējais devums 1%, izmaksas virs tirgus cenas vai papildus ienākums īpašniekiem Ls 80 117 429, Arhimēda skrūves tipa turbīnu ietekme uz zivju resursiem pasaulē ir pētīta maz un Latvijā šādi pētījumi nav veikti vispār.

Naudas lietas

Tām nevalstiskām organizācijām (NVO), kuras var atļauties algot darbiniekus, ir iespējas būt efektīvākām, tikai jāsaprot, ka tā nav garantija. Lai uzrakstītu īsu atskaiti par padarīto, protokolu daudz laika nevajag, jautājums vai tam redz jēgu. Jo kad vajag, protokoli top. MRK biedriem ir pieejama informācija par notiekošo, nodrošināta iespēja diskutēt, izteikties, bez algotas administrācijas palīdzības un piespiedu procedūras. Visbiežāk darbiniekus algo tās uzņēmēju apvienības, kas cenšas panākt labvēlīgākus apstākļus, nosacījumus savām organizācijām un ir gatavas „samesties” kopējam labumam.

Apvienības kur vienojošais nav naudas pelnīšana, ja interešu grupa ir pietiekoši liela, attiecīgās nozares Ministrijai var prasīt izveidot grupu apvienojošu organizāciju, kuras pamata vajadzības – telpas kur tikties, protokolēšana, informācijas apmaiņa, sekošana izmaiņām likumos un normatīvos aktos un citas lietas tiek organizētas izmantojot valsts līdzekļus, Makšķerniekiem bija tāda organizācija, tikai likvidēja un dotajā brīdī ministrija nevēlas to atjaunot.

Nevalstiskās organizācijas savas darbībai papildus (ar uzsvaru uz papildus) līdzekļus var iegūt apgūstot piedāvāto fondu līdzekļus. Papildus, jo savs līdzfinansējums nepieciešams. Savādāk, ja NVO nav patstāvīgu savu ienākumu, var nākties meklēt nākamo projektu, lai varētu pabeigt iepriekšējo un pēc tam atkal nākamo, lai ...

Lietas uz ko nākotnē vajadzētu pievērst uzmanību:

- Izmaiņas MK noteikumos Nr.188 Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība – kompensācijai jābūt par visu, adekvātai, sodiem bargiem.

- Jauno makšķerēšanas noteikumu izstrāde – Makšķerēšanas sadaļai jābūt vienkāršai saprotamai, izpildāmai, jānodrošina tas, lai arī nākotnē būtu ko ķert.

- Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes izveidošanai – nedrīkst pieļaut lai padomi izmanto, lai par nenozīmīgu padarītu makšķernieku viedokli.

- Zvejniecības likums – šajā likumdošanas posmā priekšlikumus var iesniegt tikai Ministrijas un deputāti, organizācijas var savus priekšlikumus lobēt un/vai izteikt savu viedokli piedaloties Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijas un Vides apakškomisijas sēdēs.

- Vēl aizvien nav makšķernieku organizāciju (kuros apvienojušies makšķernieki, kam makšķerēšana ir vaļasprieks un atpūta) apvienojošas organizācijas, ir makšķerēšanas jomā iesaistīto organizāciju sadarbības padome, bet tur makšķernieki, kas tikai makšķerē velk deķi uz vienu pusi, makšķernieki, kas aizsargā vidi uz citu, makšķernieki, kas pelna iztiku darbojoties šajā jomā uz vēl kādu un visi ir makšķernieki. Tikai kas kuram tuvāk un kādas kuram intereses – vaļasprieks, atpūta, vides aizsardzība, naudas pelnīšana vai kas cits. Papildus tam visam nāk pārstāvju ambīcijas un personīgās intereses. Kāpēc ar LZF biedru var izrunāt situāciju Daugavā, Buļļupē, un vienoties, ka Buļļupes izņēmums būtu jāatceļ, jo tā ir negodīga konkurences priekšrocība zvejot kanālā, kuru zivis izmanto migrācijai un ziemošanai, kā arī izrunāt par rīku limita samazināšanu Daugavā, jo neviens vairs neko īsti Daugavā noķert nevar, kā arī papildus Zvejas regulēšana ar nozvejas apjomu patiesībā godīgos zvejniekus nebiedē un ir viņu interesēs. Pavisam cita bilde ir kad nonāc pie viena sarunu galda ar tā saucamo šī zvejnieka pārstāvi, par kura darbībām, paveikto un pausto ierindas biedri neko nezina. LZF apgalvoja, ka, zvejas pārcelšana no Buļļupes uz Daugavu, iznīcinās Latvijas zvejniecību. Varbūt lieta slēpjas apstāklī, ka ir kas vēlas atrisināt lietas, bet ir kas vēlas sadarboties un integrēties gadiem atstrādātā sistēmā.

Un pats galvenais

- Zemes pārvaldības likums - šim uzmanība ir veltīta vismazāk, bet tas var kļūt par lielu klupšanas akmeni visiem makšķerniekiem, kuriem makšķerēšana ir tikai atpūta vai vaļasprieks, kas vēlas iegādājoties vienu atļauju makšķerēt visās publiskās ūdens tilpnēs, bez papildus maksas. Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā, kas pārstāv pašvaldības, publiskos ūdeņus tikai nedrīkst pārdot, pārējais nav aizliegts, varbūt sametamies Ķīšezera un Babītes un Juglas ezera nomai uz 99 gadiem?

Vai kaut kas no šī visa atbilst parasto makšķernieku interesēm, katrs var izvērtēt pats.

Šis ir daļa no mana subjektīvā redzējuma par dažiem 2012.gada notikumiem