Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau trešo reizi atliek lēmumu balsot par priekšlikumu svītrot vārdu „Buļļupe” no Zvejniecības likuma 16.panta 4.daļas.
„Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.” (http://www.likumi.lv)
Viedokļi šajā jautājumā ir dažādi:
- aizliedzot rūpniecisko zveju tiks iznīcināta Latvijas zvejniecība;
- jautājums ir sens makšķernieku un zvejnieku strīds;
- jautājums ir dažu personu iniciētas nesaskaņas;
- rūpnieciskā zveja pēdējos gados ir ļoti samazināta, tāpēc zveja Buļļupē paliekošu ļaunumu zivju resursiem nevar nodarīt;
- aizliedzot rūpniecisko zveju Buļļupē tiks nodarīts nopietns kaitējums Latvijas tautsaimniecībai;
- ar likumu, atsevišķiem zvejniekiem, tiek nodrošinātas negodīgas konkurences priekšrocības;
- zveja Buļļupē samazina zivju resursus saistītās ūdenstilpnēs;
- zvejai Buļļupē nav saimnieciskā pamatojuma un labumu tā valstij nedod;
- ņemot vērā, ka nav pētījuma, kā zveja Buļļupē ietekmē zivju resursus citās ūdenstilpnēs, piesardzības pēc tā jāpārceļ uz Daugavu.
Jautājums tiešām nav viegls, ja jau deputāti svīda trīs reizes un nevarēja pieņemt lēmumu. Pēc tam, kad Rīgas pilsētas domes pārstāvis paziņoja, ka ir pasūtījis BIOR zinātnisko pētījumu par zivju migrāciju Buļļupē, rūpnieciskās zvejas ietekmi uz vidi un zivju resursiem, pētījums būšot gatavs februāra vidū un ar to tiks iepazīstināti komisijas deputāti, visi jutās atviegloti un atkal atlika lēmuma pieņemšanu. Pieņemsim, ka zinātnisku pētījumu var veikt ziemā un īsā laika posmā, tāpēc gaidīsim kas notiks.
Tiem, kas domā savādāk, informācija pārdomām.
Buļļupe ir vecā Lielupes gultne/ lejtece līdz tās kādreizējai ietekai Daugavā. Līdz 17.gs. Lielupei nebija sava ieteka jūrā. Mūsdienu Lielupes ieteka jūrā ir trešā, pārējās divas grīvas laika gaitā aizsērēja.
(www.apkaimes.lv/sakums/ritabulli/history)
No Latvijas Zivju resursu aģentūras (LZRA) vēstules Rīgas pilsētas izpilddirektoram Ē.Škaparam (2006).
„LZRA rīcībā ir nozvejas statistikas dati par šīm ūdenstilpnēm pēckara laika periodā. No tiem izriet, ka Daugavā, Lielupē, Ķīšezerā un Juglas ezerā rūpnieciskā zveja tika veikta visu šo laiku. Savukārt Buļļupē, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, zveja tika veikta ar pārtraukumiem, regulāri tā tika atsākta no 1993.g. Spriežot pēc padomju laika zvejas un makšķerēšanas noteikumiem, Buļļupe tika uzskatīta par kanālu, kas savieno divas upes, tāpēc rūpnieciskā zveja tajā bija aizliegta.”
„Jāņem vērā, ka nozīmīgas vimbas, zandarta, asara u.c. zivju sugu nārsta vietas atrodas Lielupē. Daļa no šīm zivīm uz Lielupi migrē pa Buļļupi. Zivis šeit tiek nozvejotas galvenokārt rudenī, ziemā un agrā pavasarī – laikā, kad tās caur Buļļupi migrē uz upi no Rīgas jūras līča, uzturas ziemošanas vietās un migrē uz nārstu.”
„Daugavas lejtece un Buļļupe ir zivju krājumiem svarīgs migrāciju rajons, kas saista Rīgas jūras līča, Lielupes, Ķīšezera, Lielā un Mazā Baltezera, Lielās un Mazās Juglas un Gaujas baseinus. Pārāk intensīva zveja Daugavas lejtecē un Buļļupē negatīvi ietekmēs arī citu ūdenstilpju zivju krājumus.”
„Savukārt tādu zivju kā zandarts, vimba, asaris, kas ir mērķa sugas gan rūpnieciskā zvejā, gan makšķerēšanā, krājumi būtiski ir samazinājušies, jo tiek pārāk intensīvi izmantoti. Samērā kritiskā stāvoklī pašlaik ir vimbas un zandarta krājumi. Par to liecina fakts, ka samazinās šo zivju sugu nozvejas apjoms. Bioloģisko analīžu rezultāti liecina, ka samazinās to vidējas izmērs un vecums lomos, kas liecina par resursa pārāk intensīvu izmantošanu.”
29.01.2013 BIOR prezentācija Lielupe – Buļļupe - Daugava, zveja un makšķerēšana
Saskaņā ar grafiku Rūpnieciskā zveja Daugavā, Lielupē, Buļļupē 1996.-2012.g. rūpnieciskās zvejas apjoms Buļļupē pārsniedz rūpnieciskās zvejas apjomu Daugavā.
Autora piebilde: Buļļupē atrodas 6 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 6 murdi ar sētas garumu virs 30 m, kopā 12. Daugavā atrodas 25 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 27 murdi ar sētas garumu virs 30 m, kopā 52.
Buļļupes garums ir 9.5km platums 200m, tas nozīmē, ka Buļļupes spoguļa laukums ir aptuveni 1,9 kv.km, jeb 190 ha (viens murds ik pēc 792m). Daugavas garums līdz Rīgas Hes 35km platums grīvas rajonā 1,5 km, pilsētā 500-700m, Daugavas līdz Rīgas Hes spoguļa laukums ir aptuveni 24,5 kv.km, jeb 2450 ha (viens murds ik pēc 673m). Kopā Daugavā atrodas 537 murdi, Daugavas garums no Rīgas jūras līča līdz robežai ar Baltkrieviju 352 km (viens murds ik pēc 655m).
29.01.2013 ZM prezentācija Buļļupe Iespējamo zvejas ierobežojumu ietekme uz tautsaimniecību.
Zvejas licences 3 uzņēmumiem , zvejas rīku limits 12 zivju murdi.
Gada vidējā nozveja – ap 24t (2009.-2011.), ap 22t (2005.-2012.) (BIOR dati)
Nozvejas % no kopējās nozvejas (t.sk pašpatēriņa zveju, bet neskaitot nēģu nozveju) iekšējos ūdeņos 7,5% (2011)
Nozvejas vērtība pirmās pārdošanās cenās ap 9600 Ls (2009-2011 CSP dati)
Vietējo saldūdens zivju piedāvājuma samazinājums par 22-24 t/gadā, kas sastāda 10% no kopējā zivju realizācijas apjoma tirgū.
Saldūdens zivju produkcijas zaudējums 10000Ls gadā (pirmās pārdošanās cenās).
Nodarbinātību zaudēs 40 personas.
Kopējie 3 uzņēmumu kapitāla zaudējumi aptuveni 100 000 Ls, tai skaitā
Ieguldījumi zvejas rīkos Ls 63600.
Laivas Ls 13 500
Pontoni Ls 7 500
Sūkņi zvejas rīku mazgāšanai Ls3 000
Sarga mājiņa Ls 2000.
Pagrabi zivju uzglabāšanai u.c. nepieciešamās iekārtas un aprīkojums.
Kopējie zaudējumi par nerealizētajām zivīm aptuveni 10000Ls vērtībā.
Autora piebilde: Uz deputāta jautājumu, kā sanāk, ka viens strādājošais mēnesī nopelna aptuveni Ls 20 un vai var atmaksāties investīcijas Ls 100000 apjomā pie šādiem ienākumiem, tika paskaidrots, ka zveja Buļļupē nav vienīgais zvejnieku ienākumu avots, ka šie 3 zvejnieki nodarbojas arī ar zveju Rīgas jūras līcī, pie tam zvejai Buļļupē, dēļ lieguma laikiem, ir sezonāls raksturs.
Vērtējiet paši vai piekrītat tiem, kuriem viss šis ir atsevišķu personu iniciēts strīds vai tiem, kuri domā nedaudz savādāk. Par komisijas deputātu viedokli uzzināsim vēlāk. Atsevišķu personu viedokli var uzzināt 29.01.2012 Radio 1 raidījumā Pēcpusdiena, ieraksts pulksten 16:07 un 16:36 (http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/01/20130129.htm )
Katrā ziņā, pasniedzot visu kā makšķernieku un zvejnieku strīdu, situāciju var neizskatīt pēc būtības. Varbūt šis ir makšķernieku uzbrukums zvejniekiem? Jeb kāds kādu cenšas mācīt. Interesanti ko domā tie zvejnieki kuri ar 52 murdiem noķer tikpat cik 3 ar 12 murdiem un kuri varētu noķert daudz vairāk, ja migrācijas vietā nenosmeltu krējumu.
52 murdu zvejnieki t onnas noker mazak ,bet naudas izteksme lielaka negi lasi zandarti sami ,bullupe breksi vimbas raudas asari!!!!!!!!!!!!!!!!!
Saskaņā ar BIOR 29.01.2013 prezentāciju 75% no loma Buļļupē un Daugavā veido 4 sugas = plaudis, rauda, vimba un zandarts.
Ja gribās runāt par naudas izteiksmi, tad 52 murdiem jāpieskaita 175 nēģu murdi (no tiem 10 ar sētām) + 15 tīklus Rīgā un 39 murdus + 12 tīklus lejpus Rīgas HES, kas ir Salaspils novadā. Piemirsās 6 Salaspils novada murdi un 3 Ķekavas novada murdi (30.11.2009 MK noteikumi Nr.1374)
ja jau uz zvejnieku tikai 20 ls mēnesī, tad bez problēmām, darbu neviens nezuadēs, lai tikai klapē ciet Buļļupi. zvejos līcī un Daugavā. te jau drīzāk izskatās, ka lomos norāda mazu daļu un pārējo pa melno kasi. tirgū zandarta uc. zivs kg 2x vairāk kā gaļa maksā, lai tikai zvejnieki nelej, ka bezmaz ar zaudējumiem zvejo Buļļupē.
lai jau papurina Dančausku un papēta kas tad tiek sarakstīts nozvejas žurnālos - cik % uzrāda no reālās nozvejas, bet maz ticams ka ar bijušo mentu tiks galā :) Pārāk slīpēts un glumš cilvēks. Roka roku mazgā un vārna vārnai acī neknābj. Bezmugurkaulnieks Riekstiņš ieņems kārtējo neitrālo pozīciju un BIOR nebūs drosmes skaļi runāt par to, ka gadiem pirmsnārsta vimbas un citu šņegu kāds izredzētais zvejo. Protams, arī copmaņi pie Bauskas dara to pašu, bet tur vismaz maksā.... Kaut gan zivij jau pajāt kas to nobendē :D
Izlasot rakstīto man tā īsti nekļuva skaidrs, kurus skaitļus dalot un reizinot var apgalvot ".....ka viens strādājošais mēnesī nopelna aptuveni Ls 20 .....". Ja rēķina, ka "Nodarbinātību zaudēs 40 personas", tad 40*20*12=9600 Ls, kas tad sanāk 2009-2011 CSP dati (ne citi dati), respektīvi 0.40 Ls/kg.
Pēc autora teiktā vis ir skaisti, ir tikai maziņš bet - 0.40 Ls/kg ir zivju pārdošanas cena pirms algu saņemšanas, līdzekļu amortizācijas, nevis alga, ko "mēnesī nopelna", kas pēc šiem aprēķiniem faktiski ir jābūt DAUDZKĀRT mazākai. Līdz ar to var secināt, vainu raksta autors nezina, ka vienīgā objektīvā algu/darbinieku datu bāze ir Datu noliktavas sistēma (DNS), kur atspoguļojas reālo nodokļu nomaksa un nodarbināto skaits vai kārtējā MRK lētā demagoģija tumšiem prātiņiem, kādu visu laiku izplata raksta autors&Co.
Tāpat ja parēķina, ko zvejnieki nozvejo ne lieguma laikā un pieņemot, ka nešķiro saldūdens zivis, bet gan uzskatot , ka 2009-2011 CSP dati = 24 t un ir nozvejotas tikai vimbas. Tad salīdzinot to, kas notiek nārsta laikā pie Bauskas un rēķinot teorētiskos zaudējumu dabai (katru gadu aptuveni noķerts 10t LM laikā), ko nodara katru gadu makšķernieki dabai makšķerējot nārstojošas vimbas aizlieguma laikā un viena vimba sver vismaz vienu Kg, tad 10000(gab) X 20Ls (MK 2.pielikums) X 5 (MK 34.2.3.) = 1000000 Ls.
Tik tiešām vimbai ir pie vietas pajāt, kas to nobendē un par miljonu latu zaudējumu, ko makšķernieki sava prieka pēc nodara dabai, kaut arī oficiāli.
Imations ar savu demagoģiju iesaku tev uzstāties 20 Daugavas zvejnieku priekšā, domāju, ka saņemsi daudz aplausu, bet par Ls20 vari vērsties pie Saeimas deputāta un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska. Ja interesē nodarbināto skaits un valstij nomaksātie nodokļi, vari vērsties pie Valsts ieņēmumu dienesta, vai pagaidīt, kad ar atbildi padalīsies, ja tas tiks darīts publiski, tas Saeima deputāts, kurš to ir izdarījis.
Šķiet, ka tev un vēl dažām radio slavenībām nav aizgājis, ka stāsts, kas aizsākās ar vimbām, jau ļoti sen nav par vimbām. Rakstā ir atspoguļoti dati, kas iegūti no Latvijas Zivju resursu aģentūras vēstules, BIOR un ZMZD prezentācijām.
Ja nav skaidrs, nevajag ar savu nesaprašanu un lētu tīklu lobēšanu jaukt gaisu makšķernieku forumā. Pagaidām ir daudzas lietas šķībi valstī notiek un diemžēl līdz šim tās ir notikušas ar "imations" līdzīgi domjošo atbalstu. Vienīgi prieks, ka šo bēdīgo cilvēciņu daudzums valstī samazinās. Interesanti, ka viņi pat nezin, cik videji vimba sver Bauskā :DD
Imations
laikam neesi no copmaņiem:) Vimba nesver vidēji kilogramu, izdali ar divi. Pamatdoma ir tāda, ka Buļļupē saimnieko principā viens cilvēks - Dančausks un ar murdiem smeļ to, par ko citi pie Bauskas samaksā simtkārt vairāk... Pēc ekonomiskiem aprēķiniem tādai zvejai nav nedz peļņas ne algas 40 nodarbinātajiem ko samaksāt:D Normāli būtu Buļļupē rūpn.zveju klapēt ciet, jo tur notiek intensīva zivju migrācija. Bet kā jau teicu mīkstmiesis Riekstiņš to nedarīs un BIOR neuzstās, jo Matrosovu tēlot jau neviens nealkst...
Domāju, ka tas kas notiek Buļļupē, tas ir genocīds pret tur ienākošajām zivīm. Jo migrācijas vietā ievietotie tīkli un murdi - tā ir zivju slepkavošana vissliktākajā šī vārda nozīmē, izmantojot zivju bezpalīdzīgo stāvokli. Bet amatpersonām, protams, ie savi viedokļi, kāpēc, to zina tikai viņi paši un šie tīklu un murdu licēji. Ja skatās no zivju resursu saglabāšanas viedokļa, tad Buļļupē tīklu un murdu zveja jāaizliedz, to atļaujot tālāk upēs, kur zivju koncentrācija ir samazinājusies. Ja lobē kādas intereses, tad jau var pieņemt jebkuru lēmumu. Tikai kā ar saprātu?
Tad jau tas, ka darbu zaudēs ir bulšits, kā arī kapitāla zaudējumi, jo ir zveja Rīgas jūras līcī. Mūsu deputātiem šis jautājums ir varens cietais rieksts un smuki parāda kādi frukti tur Saeima sēž.