Buļļupe = makšķernieku un zvejnieku mūžsens strīds?

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau trešo reizi atliek lēmumu balsot par priekšlikumu svītrot vārdu „Buļļupe” no Zvejniecības likuma 16.panta 4.daļas.

„Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.” (http://www.likumi.lv)

Viedokļi šajā jautājumā ir dažādi:

- aizliedzot rūpniecisko zveju tiks iznīcināta Latvijas zvejniecība;

- jautājums ir sens makšķernieku un zvejnieku strīds;

- jautājums ir dažu personu iniciētas nesaskaņas;

- rūpnieciskā zveja pēdējos gados ir ļoti samazināta, tāpēc zveja Buļļupē paliekošu ļaunumu zivju resursiem nevar nodarīt;

- aizliedzot rūpniecisko zveju Buļļupē tiks nodarīts nopietns kaitējums Latvijas tautsaimniecībai;

- ar likumu, atsevišķiem zvejniekiem, tiek nodrošinātas negodīgas konkurences priekšrocības;

- zveja Buļļupē samazina zivju resursus saistītās ūdenstilpnēs;

- zvejai Buļļupē nav saimnieciskā pamatojuma un labumu tā valstij nedod;

- ņemot vērā, ka nav pētījuma, kā zveja Buļļupē ietekmē zivju resursus citās ūdenstilpnēs, piesardzības pēc tā jāpārceļ uz Daugavu.

Jautājums tiešām nav viegls, ja jau deputāti svīda trīs reizes un nevarēja pieņemt lēmumu. Pēc tam, kad Rīgas pilsētas domes pārstāvis paziņoja, ka ir pasūtījis BIOR zinātnisko pētījumu par zivju migrāciju Buļļupē, rūpnieciskās zvejas ietekmi uz vidi un zivju resursiem, pētījums būšot gatavs februāra vidū un ar to tiks iepazīstināti komisijas deputāti, visi jutās atviegloti un atkal atlika lēmuma pieņemšanu. Pieņemsim, ka zinātnisku pētījumu var veikt ziemā un īsā laika posmā, tāpēc gaidīsim kas notiks.

Tiem, kas domā savādāk, informācija pārdomām.

Buļļupe ir vecā Lielupes gultne/ lejtece līdz tās kādreizējai ietekai Daugavā. Līdz 17.gs. Lielupei nebija sava ieteka jūrā. Mūsdienu Lielupes ieteka jūrā ir trešā, pārējās divas grīvas laika gaitā aizsērēja.

(www.apkaimes.lv/sakums/ritabulli/history)

No Latvijas Zivju resursu aģentūras (LZRA) vēstules Rīgas pilsētas izpilddirektoram Ē.Škaparam (2006).

„LZRA rīcībā ir nozvejas statistikas dati par šīm ūdenstilpnēm pēckara laika periodā. No tiem izriet, ka Daugavā, Lielupē, Ķīšezerā un Juglas ezerā rūpnieciskā zveja tika veikta visu šo laiku. Savukārt Buļļupē, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, zveja tika veikta ar pārtraukumiem, regulāri tā tika atsākta no 1993.g. Spriežot pēc padomju laika zvejas un makšķerēšanas noteikumiem, Buļļupe tika uzskatīta par kanālu, kas savieno divas upes, tāpēc rūpnieciskā zveja tajā bija aizliegta.”

„Jāņem vērā, ka nozīmīgas vimbas, zandarta, asara u.c. zivju sugu nārsta vietas atrodas Lielupē. Daļa no šīm zivīm uz Lielupi migrē pa Buļļupi. Zivis šeit tiek nozvejotas galvenokārt rudenī, ziemā un agrā pavasarī – laikā, kad tās caur Buļļupi migrē uz upi no Rīgas jūras līča, uzturas ziemošanas vietās un migrē uz nārstu.”

„Daugavas lejtece un Buļļupe ir zivju krājumiem svarīgs migrāciju rajons, kas saista Rīgas jūras līča, Lielupes, Ķīšezera, Lielā un Mazā Baltezera, Lielās un Mazās Juglas un Gaujas baseinus. Pārāk intensīva zveja Daugavas lejtecē un Buļļupē negatīvi ietekmēs arī citu ūdenstilpju zivju krājumus.”

„Savukārt tādu zivju kā zandarts, vimba, asaris, kas ir mērķa sugas gan rūpnieciskā zvejā, gan makšķerēšanā, krājumi būtiski ir samazinājušies, jo tiek pārāk intensīvi izmantoti. Samērā kritiskā stāvoklī pašlaik ir vimbas un zandarta krājumi. Par to liecina fakts, ka samazinās šo zivju sugu nozvejas apjoms. Bioloģisko analīžu rezultāti liecina, ka samazinās to vidējas izmērs un vecums lomos, kas liecina par resursa pārāk intensīvu izmantošanu.”

29.01.2013 BIOR prezentācija Lielupe – Buļļupe - Daugava, zveja un makšķerēšana

Saskaņā ar grafiku Rūpnieciskā zveja Daugavā, Lielupē, Buļļupē 1996.-2012.g. rūpnieciskās zvejas apjoms Buļļupē pārsniedz rūpnieciskās zvejas apjomu Daugavā.

Autora piebilde: Buļļupē atrodas 6 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 6 murdi ar sētas garumu virs 30 m, kopā 12. Daugavā atrodas 25 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 27 murdi ar sētas garumu virs 30 m, kopā 52.

Buļļupes garums ir 9.5km platums 200m, tas nozīmē, ka Buļļupes spoguļa laukums ir aptuveni 1,9 kv.km, jeb 190 ha (viens murds ik pēc 792m). Daugavas garums līdz Rīgas Hes 35km platums grīvas rajonā 1,5 km, pilsētā 500-700m, Daugavas līdz Rīgas Hes spoguļa laukums ir aptuveni 24,5 kv.km, jeb 2450 ha (viens murds ik pēc 673m). Kopā Daugavā atrodas 537 murdi, Daugavas garums no Rīgas jūras līča līdz robežai ar Baltkrieviju 352 km (viens murds ik pēc 655m).

29.01.2013 ZM prezentācija Buļļupe Iespējamo zvejas ierobežojumu ietekme uz tautsaimniecību.

Zvejas licences 3 uzņēmumiem , zvejas rīku limits 12 zivju murdi.

Gada vidējā nozveja – ap 24t (2009.-2011.), ap 22t (2005.-2012.) (BIOR dati)

Nozvejas % no kopējās nozvejas (t.sk pašpatēriņa zveju, bet neskaitot nēģu nozveju) iekšējos ūdeņos 7,5% (2011)

Nozvejas vērtība pirmās pārdošanās cenās ap 9600 Ls (2009-2011 CSP dati)

Vietējo saldūdens zivju piedāvājuma samazinājums par 22-24 t/gadā, kas sastāda 10% no kopējā zivju realizācijas apjoma tirgū.

Saldūdens zivju produkcijas zaudējums 10000Ls gadā (pirmās pārdošanās cenās).

Nodarbinātību zaudēs 40 personas.

Kopējie 3 uzņēmumu kapitāla zaudējumi aptuveni 100 000 Ls, tai skaitā

Ieguldījumi zvejas rīkos Ls 63600.

Laivas Ls 13 500

Pontoni Ls 7 500

Sūkņi zvejas rīku mazgāšanai Ls3 000

Sarga mājiņa Ls 2000.

Pagrabi zivju uzglabāšanai u.c. nepieciešamās iekārtas un aprīkojums.

Kopējie zaudējumi par nerealizētajām zivīm aptuveni 10000Ls vērtībā.

Autora piebilde: Uz deputāta jautājumu, kā sanāk, ka viens strādājošais mēnesī nopelna aptuveni Ls 20 un vai var atmaksāties investīcijas Ls 100000 apjomā pie šādiem ienākumiem, tika paskaidrots, ka zveja Buļļupē nav vienīgais zvejnieku ienākumu avots, ka šie 3 zvejnieki nodarbojas arī ar zveju Rīgas jūras līcī, pie tam zvejai Buļļupē, dēļ lieguma laikiem, ir sezonāls raksturs.

Vērtējiet paši vai piekrītat tiem, kuriem viss šis ir atsevišķu personu iniciēts strīds vai tiem, kuri domā nedaudz savādāk. Par komisijas deputātu viedokli uzzināsim vēlāk. Atsevišķu personu viedokli var uzzināt 29.01.2012 Radio 1 raidījumā Pēcpusdiena, ieraksts pulksten 16:07 un 16:36 (http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/01/20130129.htm )

Katrā ziņā, pasniedzot visu kā makšķernieku un zvejnieku strīdu, situāciju var neizskatīt pēc būtības. Varbūt šis ir makšķernieku uzbrukums zvejniekiem? Jeb kāds kādu cenšas mācīt. Interesanti ko domā tie zvejnieki kuri ar 52 murdiem noķer tikpat cik 3 ar 12 murdiem un kuri varētu noķert daudz vairāk, ja migrācijas vietā nenosmeltu krējumu.