Vai tiešām Latvijas makšķernieki ir amatierzvejnieki ?

Izdzer vēl 100.gr. un pārlasi likumu, varbūt pieleks, bet cerību maz, jo pelēkās vielas nepietiek.

jā, šitais ir sevišķi labs.

Mīļajam autoram vajadzētu palasīt arī Briseles normatīvos aktus, kas Eiropas Savienībā skaidri definē makšķerēšanu kā amatierzveju vai atpūtas zveju. Šie akti attiecas vienādi uz visām 27 dalībvalstīm. Arī Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu fonds (atšķirībā no mūsu Zivju fonda) neparedz nekādu finansiālo palīdzību amatierzvejas (makšķerēšanas) attīstībai, bet veicinās jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu rūpnieciskās zvejas infrastruktūras attīstību. Tā!

Fishing un Angling vardiem ir dažādas nozīmes, kuru ideja šajā likumā ir pilnīgi zudusi. Arī amatierzvejas definējums ir katastrofa, pēc tā izriet, ka zemūdens medības notiek ar makšķerēšanas rīkiem -

amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;

Starp citu, Eiropas Savienības likumdošanā par zvejniecību (EU FISHING RULES) zvejniecība iekšējos ūdeņos vispar nav pieminēta un nosaka vienīgi zvejas likumus jūrā. Tā, ka zveja iekšējos ūdeņos ir vietējo zvejas biznesmeņu gara darbs.

Alcans- sevišķi garīgi un ar prātu "apdāvinātiem" meiģināšu izskaidrot.

Zivju ieguve ir zveja, cerams tas ir skaidrs, tālāk viņu dala kā amatierzveju un rūpniecisko, rūpnieciskā zveja vēl dalās uz pašpatēriņa un komerciālo zveju,amatierzveja saprot to ka cilvēks ar atļautiem rīkiem ko neaizliedz likums un kas nav rūpnieciskie zvejas rīki, ķer savam priekam vai sportam zivis(lasīt likumā zivju formulējumu) un viņam nav atļauts noķerto vai nomedīto, pārdot.Ko no minētā Tu nesaproti?

Nost ar tiklu zveju iekshejos udenos, tiklu zvejnieku argumenti neiztur nekadu kritiku. Gut pelnu no dabas resursiem, noperkot pa leto tiklu liceczi un vale. Tur tiesham smadzenu daudz nevajag sadai uznemejdarbibai. Laikam labu piki maksa tautas kalpiem un ciena ar lashiem, ka nekas nemainas.

Kur Jūs bijāt, kad skaidroja, ka zemūdens medības un makšķerēšana nav viens un tas pats?

Zvaigne, paskaidro ludzu, kaa isti notiek taa makskernieku parstavnieciba likumu pienemsanas procesa? Pa ausu galam dzird kaut kur tur augsa kaut ko spriez. Kur ir pieejama informacija, kad, kas un kur? Kadas ir lidzdalibas un viedokla paushanas iespeja? Jastajas kaut kadas mistiskas biedribas?

Zvaigzne- parādi likumu kur viņi ir dažādi?

Te no debesīm kā skusaks nokrita mazs smirdīgs gabals no Šveices siera. Griezies ES komisijā, kur biji agrāk varoni?

Man jau nekas nav pret Kaspariņu, bet viņam žultsūdam Gilis uztaisīja operāciju, Viņš nu ir tāds šlanks vecis un nerubī neko jo ir rores galā

Cik te kāds smalks un jūtīgs...

"Man kā copmanim tas ir pazemojoši, ka tieku nodēvēts kā amatierzvejnieks" - nu tad neviens neliedz kļūt par PROFESIONĀLO ZVEJNIEKU - nebūsi amatieris :)

Atbilde JurijS. Likuma pieņemšanas process ir no iniciatīvas līdz apstiprinātiem ministru kabineta noteikumiem vai apstiprinātam likumam vai apstiprinātas izmaiņas (grozījumi) MK noteikumos, likumā.

Makšķernieku pārstāvniecība šajā procesā ir zem katras kritikas.

Dotajā brīdī makšķernieku intereses pārstāv jebkura organizācija, kura paziņo, ka viņa to dara, valsts viņu uzklausa, neiedziļinoties, kas tā ir par organizāciju, kādi ir tās mērķi un vai vispār viņa var sevi pārstāvēt.

Iespējas individuāli pārstāvēt savu makšķernieka viedokli ... varbūt teorētiski ir iespējams, īpaši sākumā, tas ir pie iniciatīvas - iesniegumu var rakstīt arī privātpersona, tomēr jāsaprot, ka ministrija, komisijas utt., labāk uzklausa personu apvienību viedokli. Jo tad tas ir izsvērtāks, pilnīgāks un tam jābūt (vajadzētu būt) atbilstošākam vairumam.

Jo tuvāk likums vai noteikumi pieņemšanai, jo vairāk iesaista tos kas piedalījušies tā izstrādē, apmeklēt sēdes nevienam nav liegts. Vienkārši ja neesi piedalījies izstrādē, vai iebildis, tev neprasīs izteikt savu viedokli.

Augšā un ne tik augšā spriež, informācija ir tiem kas piedalās procesos vai tiem, kuri ir uzaicināti piedalīties. No malas apkopota informācija nav pieejama, šo to var meklēt internetā, bet tas prasa laiku. Vieglāk ir, ja zinātu, kas uztrauc un pajautātu tiem, kas ņem dalību procesos, kad to lietu izskatīs.

Līdzdalības iespējas – viedokļa paušana: MOSP visu laiku aicina piedalīties atklātajās valdes sēdēs, katram ir iespēja izmēģināt.

MRK ir apņēmies savā mājas lapā www.mrk.org.lv vairāk organizēt diskusijas par aktuāliem jautājumiem, piemēram, dotajā brīdī ir diskusija par zemledus makšķerniekiem, kur MRK ir svarīgi uzzināt makšķernieku viedokli.

Principā, ja vēlies kaut ko vairāk par izteikšanos forumā, ko iespējams ņems vērā, bet tikpat labi citi pateiks, ka tas viss ir tendenciozs, safabricēts un neparāda makšķernieku viedokli, tad vai nu jāorganizē sava biedrība vai jāstājas kādā no esošām.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā pats vēlies darboties, vienkārši atdot savu balsi lai ar to rīkojas kāds cits, vai tomēr saņemt iespēju ietekmēt to, ko tavā vārdā runā par ko iestājas.

Katrā gadījumā ir darba grupa, kas kopā ar Zemkopības ministriju strādā pie Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes izveides. Padomi paredzēts veidot no personām, kuras iebalso interešu grupas (2 no grupas), makšķerniekiem ir sava grupa, kur attiecīgi divi cilvēki tiks izvirzīti darbam padomē. Bez tā, padome var nolemt, novirzīt jautājumu izskatīšanai Interešu grupā, padomes sēdes un interešu grupu sēdes būs atvērtas, sapulces protokolētas, informācija iepriekš un pēc tam pieejama, to nodrošinās Zemkopības ministrija. Attiecīgi, ja nākotnē vēlies piedalīties tomēr sava biedrība ir jādibina. Iesākumam (pat rekomendējami) pietiek ar diviem cilvēkiem, izmaksā tas, pamainīt un izdrukāt statūtus un citus dokumentus, samaksāt Ls 8, un pēc laika apliecība ir rokās, pēc tam biedrībā var sastāties pārējie.

Pie tam, jārēķinās, ka ar vien lielāka loma nākotnē būs pašvaldībām, bet pašvaldības indivīdus īpaši neklausās, tāpēc biedrība ir nākotnes nepieciešamība.

Alcans

Tiesa, Eiropa neiejaucas dalībvalstu ezeru un upju zivju resursu izmanošanā, bet tikai tur, kur nav ES regulējuma. Tādi regulējumi ir lasim un zutim, un tie Latvijai ir jāievēro, pārvaldot to resursus arī iekšējos ūdeņos. Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu fonda projektā atbalsts 2014.-2020.gadā paredzēts arī iekšējo ūdeņu rūpnieciskajai zvejai.

marisvitins

jūs džeki uzmanīgāk ar to naudas sadali - V.S.O.P apgalvo, ka šī eiropas nauda būs tikai jūras zvejniekiem.

Vispār ar šitādu apetīti neesat mēģinājuši zem zvejniekiem pavilkt arī medniekus ?

marisvitins

Ja lasis un zutis ir jāaizsargā, tad uz šī regulējuma pamata tiek lobēta zivju kāšana ar tīkliem iekšējos ūdeņos. Vai tas ir apzināti vai neapzināti ? Ja otrais, tad visu var izlabot nekavējoties, ja pirmais, tad iespējams kādam būs bažas par savu atrašanās vietu.

Alcans

Vēl lācis mežā... Par EZJF iespējamo atbalstu 2014.-2020. arī iekšzemes rūpnieciskajai zvejai. Tas vēl priekšlikums, bet var palasīt:

eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Le...1PC0804:EN:NOT

42. pants "Zveja iekšējos ūdeņos".

marisvitins

EJZF neatbalsta zveju iekšējos ūdeņos, bet cenšas pasargat iekšējo ūdeņu resursus, rūpējoties par:

1. Veselību un drošību uz kuģa

2. Kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās

3. Esošās ostās un izkraušanas vietās

Eiropā pat iedomāties nevar, ka valsts pieļauj zveju iekšējos ūdeņos - kanālos, kas ir svarīgas zivju migrācijas vietas. Vispār palasot šo dokumentu rodas iespaids, ka EU ir dziļi vienalga, kas notiek iekšējos ūdeņos, jo viņi nespēj iedomāties, ka valsts pati varētu veicināt savu dabas resursu izšķērdēšanu.

Alcans

Paliksim katrs pie sava. Veiksmi!