Nāru dziesma, jeb Trojas zirga jājiens 2

Vairākumam makšķerniekiem ir zināms, ka Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) ir nosūtījusi izskatīšanai Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentam tā direktora Normunda Riekstiņa personā projektu „Grozījumi Makšķerēšanas noteikumos" un godātie makšķernieki un citi interesenti ir aicināti savus viedokļus un konkrētos priekšlikumus līdz š.g. 31.jūlijam sūtīt elektroniski uz Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentu normunds.riekstins@zm.gov.lv, jo tieši šī institūcija veiks to apkopošanu un organizēs apspriešanu.

Tālāk rakstītais nav domāts „normāli domājošam un šo LMA makšķernieku noteikumu būtību saprotošam makšķerniekam", jeb ja neesi ar LMA, tad „neesi normāli domājošs". Skaidrojumā par LMA projektu "Grozījumi "Makšķerēšanas noteikumos"" 2, LMA norāda, ka aptuveni 14 dienu laikā LMA mājas lapu daļēji saistībā ar jaunajiem MN apmeklējuši 83 cilvēki, no kuriem aptuveni 30 it kā zvanījuši un izteikuši „principiālu" atbalstu - jeb LMA vārdiem „Tas ir tas, kā mums līdz šim tik ļoti pietrūka, paldies, ka to panācāt". Lai varētu izvērtēt šo LMA panākto „ļoti pietrūka" vērts salīdzināt kopējo teorētisko makšķernieku skaitu 120.000 ar LMA atbalstītājiem, jeb no visiem teorētiskajiem makšķerniekiem LMA WEB lapu skatījās 0,0007 % makšķernieku, bet atbalstu LMA izteica 0,00025% ............WOW........, kas par skaitļiem - nospiedošais vairākums.

Varbūt pienācis, laiks LMA saprast, ka šādi skaitļi norāda, ka ar esošiem makšķerēšanas noteikumiem vairāk nekā vairākums no makšķerniekiem ir apmierināti un makšķerniekam interesē atpūsties uz ūdens, nevis lasīt viena „ļoti" zināma „makšķernieku aizstāvja" arī šo "jauno noteikumu" radītāja izkropļotās fantāzijas projekcijas realitātē.

Piemērs no šīm projekcijām, kā tiek pasniegta informācija (no "Latvijas zivsaimniecības politikas nacionālās dīvainības, jeb par to, kas bij', par to, kas būs?...2"):

„Palielināšanās vai samazināšanās nav novērojamas... nozveja samazinās vairāk kā divas reizes.. novērojams pakāpenisks nozvejas pieaugums..."

„Pētnieku" kungi, vai jums pašiem smiekli nenāk?

Taktika elementāra, tiek izrauti fragmenti no teksta, sakārtoti vajadzīgā secībā, turklāt nav zināms vai tāds teksts eksistē dabā, uzdots jautājums un paskaidrots, kādēļ atbilde nav pareiza, kā arī uzrakstīts komentārs. Protams, ka nezinātājos tas izraisa nepieciešamo (lasi - vajadzīgo) LMA efektu.(!).

Varbūt tik tiešām būtu nepieciešams, lai katrs makšķernieks, kā LMA „makšķernieku aizstāvis" raksta - „galvenokārt cilvēku vēlmē un spējā rakstīto iz-lasīt (!), jo palasīt, lasīt un iz-lasīt ir dažādi procesi.", un tik tiešām nevis IZ-LASA, bet loģiski padomā un saprot, ka pieņemot šos MN, katram makšķerniekam, kaut vai vadoties tikai no „Vietējiem noteikumiem", būs teorētiski jāzina vismaz 119 makšķerēšanas subnoteikumi, jo tik mums ir pašvaldību, nemaz nerunājot par iespēju, ka var tikt atņemtas tiesības makšķerēt.

Skatoties no juridiskā viedokļa tas nav MN projekts, bet gan sacerējums - visdrīzāk eseja vidusskolnieka līmenī, kurš nākotnē gribētu būt jurists, bet būtu interesanti, lai šīs esejas autors paskaidro pamatojot ar reāliem zinātniskiem atzinumiem, kādēļ:

• ir aizliegums makšķerēt visu gadu Buļļupē,
• kur un kāpēc ir pazudusi norma, kas aizliedza makšķerēt Lielupes baseinā - no 1.aprīļa līdz 31.maijam.

Kā jau iepriekš tika minēts - Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments visiem interesentiem ir izsūtījis jaunizceptos MN un lūdz ar tiem iepazīties un sniegt komentārus vai priekšlikumus līdz š.g. 31.jūlijam. Varbūt vērts ne tikai gaidīt šo izredzēto interesentu viedokļus, bet pašiem nosūtīt uz e-pastu normunds.riekstins@zm.gov.lv ar savu attieksmi pret šiem LMA makšķerēšanas noteikumiem, bet nekādā gadījumā nedariet to ja NĀKOTNĒ VĒLATIES:

• lai katra pašvaldība izstrādā savus makšķerēšanas subnoteikumus,
• lai pie katra pārkāpuma Jums atņem makšķerēšanas karti un tiesības makšķerēt,
• lai katru gadu Jums būtu jāatskaitās, kādus lomus esat noķēruši,
• lai katra persona, kam gali pašvaldībā varētu regulēt makšķerniekus uz valsts ūdeņiem,
• lai Jūrā varētu ķert butes divas reizes mazāk, utt un utt.

Vēsturiski pēc mītiem sirēnas bija tieši tās, kas ar saldajām mīlas dziesmām vilināja jūrniekus uz savu salu, vēlākos gados daži autori sajauca sengrieķu sirēnas ar nārām, bet mūsdienās mums jau ir nāris un Trojas zirgs elektroniskā veidā - tas saucas progress.