No lašu cīņām līdz gudro galvām.

Pienākusi kārtējā rudens sezona (01. oktobris), kad sanāk vairāk laika paskatīties, ko likumdošanas jomā ir sastrādājušas mūsu „gudrās galvas". Viena no lietām, kas ilgstoši ir iestrēgusi likumdošanas labirintos, ir grozījumi „Zvejniecības likumā", kurus galvenokārt ir sastrādājusī un iesniegusi „Latvijas Makšķernieku asociācija" (LMA) ar deputāta un makšķernieka, kam zivis labi ķeras tikai ārzemēs, Dz.Kuduma palīdzību. Lai izvērtētu LMA iesniegto grozījumu lietderību, jāizvērtē kādas iespējas tie dos parastam cilvēkam, kā zivju resursu izmantotājam. Jebkuram likuma grozījumam ir jāuzlabo un jārisina problemātiskas situācijas dabā nevis, lai grozījumi būtu „pa smuko uz papīra", jo tad attiecīgais iesniegtais grozījums ir kārtējā riteņa izgudrošana vien LMA saprotamu mērķu vārdā.

Nav vērts pārskaitīt visas grozījumu nianses, bet minēt galvenos idejiskos punktus. Pirmais ir, tas, ka turpmāk makšķerēšana no visiem viedokļiem būs atdalīta no vēžošanas un zemūdens medībām un „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos" makšķerēšanai būs atsevišķa nodaļa, kā arī tiks veikti visādi jēdzienu grozījumi un precizējumi LMA stilā, ka zivju resursus pārvaldībai būs, jāveic pētījumi un jāsniedz zinātniski pamatotas rekomendācijas, kuru saturam tiks noteiktas konkrētas prasības, kā arī noteiks likuma mērķi. Principā nebūtu pat vērts komentēt šo punktu, jo visas izmaiņas attiecas uz valsts pārvaldes izpausmes funkcijām un izmaiņām tikai papīru līmenī, ja vien nebūtu, kādam ienākusi prātā ģeniāla doma nodalīt uz papīra makšķerēšanu, zemūdens medības un vēžošanu. Interesanti uzzināt ar ko faktiski dabā katra no šīm darbībām tik ļoti atšķiras, lai tās būtu nošķirtas likumdošanas līmeni? No šo sadalīto jēdzienu normas izriet jautājums par atbildību, kas paredzēta par šo noteikumu pārkāpšanu, tā būs vienota attiecībā uz dzīvo radību iegūšanas veidiem vai paredzēta par katru iegūšanas veidu atsevišķi (šeit nav runa par dabai nodarīto kaitējumu). Jautājums arī ir - kā paliek ar tiesībām iegūt MN noteiktos trīsuļodu kāpurus un sānpeldes. Varbūt vajadzēja grozījumos paredzēt „Makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību, trīsoduļu kāpurošanas un sānpeldēšanas noteikumi", kā arī nākotnē ieviest apakšsadaļas „Makšķerēšanas noteikumos" -„Jūrjošanas noteikumi" un „Iekšzemes ūdeņošanas noteikumi". Analoģiski MN noteikumu sadalīšanai LMA varēja piedāvāt sēņotājiem sēņojot izmantot trīs grozus - gailenēm, bekām un cūcenēm, jo katra sēne savādāk izskatās, savādāk sagatavojama ēšanai un savādāk katra garšo.

Otrais uzmanības vērtais grozījums ir tas, ka ZM turpmāk būs jānodrošina informācijas publisku pieejamību ZM un tās padotībā esošo iestāžu tīmekļa vietnē ne tikai par Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un institūta BIOR apkopoto informāciju par zivju resursu izmantošanu, bet arī par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām. Viennozīmīgi teicams grozījums, lai tauta par ko rūpējas LMA uzzinātu ar ZM starpniecību, kas tad notiek mūsu zemītē. Tajā pašā laikā pati LMA tautai pēdējo gadu laikā tā arī nav spējusi sniegt informāciju, ko tieši akcijas „Dzīvais ūdens" laikā tieši LMA, kā organizācija ir izdarījusi par tautas doto finansējumu zivju resursu aizsardzībai - konkrēti norādījusi LMA izņemtos un nodotos iznīcināšanai nelegālo zvejas tīklu kilometrus, LMA sastādīto protokolu skaitu un LMA aizturēto pārkāpēju daudzumu. Varbūt vienkārši īsti LMA nav par ko atskaitīties tautai?

Trešais interesantais grozījums, ka turpmāk komerciālajā un pašpatēriņa zvejā iekšējos ūdeņos, kuros rūpnieciskā zveja ir atļauta, kopējā nozveja sadalījumā pa ūdenstilpēm un nozveja atsevišķām zivju sugām tiks limitēta un turpmāk iekšējos publiskajos ūdeņos, kuros rūpnieciskā zveja ir atļauta, pašpatēriņa zvejā būs atļauts izmantot tikai zivju murdus. Būtu brīnums, ja LMA necenstos vērsties pret zvejniekiem jebkurā no iespējamām formām, jo tas noteikti ir LMA morālais pienākums. Tiem, kas uzskata, ka iekšējos ūdeņos zvejniecība būtu jāaizliedz jebkuru iedomātu ieganstu dēļ, ieteiktu tūlīt doties uz aptieku un iegādāties tabletīti pret badīgumu un rijīgumu ar piebildi: „Lūdzu pēc iespējas lielāku."...................... Tiem, kas vēl nav iedzēruši, „lielo tabletīti" protams priecāsies, jo zvejnieki tiks ierobežoti ar limitiem attiecībā uz zvejas rīkiem un limitiem attiecībā uz zivju daudzumu. Būs atsevišķs papīrs, kur būs rakstīts, kur, ko un cik daudz var zvejot - cik tas faktiski atbildīs reālajai situācijai dabā un individuāli katrai ūdenstilpnei ir tīts mistiskā noslēpumā. Nākotnē ūdeņi nonāks pašvaldību pārvaldībā un izveidosies divas situācijas, kad zivis pēc papīriem būs pārzvejotas un nedozvejotas, kas pirmajā gadījumā izmanīgiem pašvaldību darboņiem ļaus aiztaisīt ciet konkrēto ūdenstilpni arī makšķerniekiem un otrajā gadījumā būs nepieciešama nedozvejoto resursu papildu apgūšana, lai zivtiņa neietu zudumā. Bet vēlreiz vērts atcerēties, ka skaitļi būs tikai uz papīra, bet ne atainos reālo situāciju dabā un skaitļus raksta cilvēks. Tāpat prasība pašpatēriņa zvejai izmantot tikai zivju murdus nav pamatota, jo jau eksistē norma, kas pašvaldībām nosaka tiesības tīkla limitu nomainīt uz murdu limitu. Atšķirībā no tīkla murds ķer visas zivis, kā mazas tā lielas un murds nav jāpārbauda katru dienu, bet tīkls ķer zivis atkarībā no acs izmēra un tas jāpārbauda katru dienu, lai zivis nenobeigtos. Ja kādam šķiet, ka murds ir ar zemāku zivju ķeršanas spēju nekā zivju tīkls, tad to var labot izberot pie murda, kādu maisiņu no „Dobeles dzirnavnieka" dzīvnieku barībām vai apstrādājot zvejas rīku ar „atraktoru", ko var iepirkt lielveikalos pie aromatizētām eļļām un reizi dažās dienā izbērt paprāvu kaudzīti noķerto zivju no murda.

Vairāk nekā komiski ir tas, ka tagad Latgales onkulim kaut kādā mistiskā Latgales ezerā tiks noteikts jau iepriekš zināms un apstiprināts zivju plāns, cik tad šis onkulis drīkstēs zvejot ar saviem zvejas rīku un zivju limitiem, no tādu „dīvāna" zivsaimniecības speciālistu puses, kā LMA darboņi.

Aktuāla problēma Latvijā ir maluzvejniecība ar tīkliem, turklāt vairākumā gadījumu tiek izmantoti saucamie „ķīniešu" tīkli, kuru cenas ir tādas pašas, kā parastam voblerim makšķernieku veikalos. Zvejas tīklus, bez attiecīgas atļaujas LR teritorijā it kā nav iespējams iegādāties, jo vadoties no „Noteikumi par zvejas tīklu tirdzniecību un apriti" tie teorētiski ietilpst stingrās uzskaites preču kategorijā. Savulaik šos noteikumus bīdīja LMA un sabīdīja tā, ka tarakāni šo LMA darboņu galvās aplaudē stāvot kājās. Piemērojot šos noteikumus faktiskajiem apstākļiem dabā sanāk, ja tēvs taisa tīklus dēlam, kas ir zvejnieks, viņam jāreģistrējas, kā tīklu taisītājam un gada beigās vēl jāsniedz atskaite par „nodoto zvejas tīklu daudzumu un to garumu metros, norādot zvejniekus". Kāds vispār ir padomājis kāda jēga no šādām atskaitēm un kādu noderīgu informāciju tās sniedz? Šāda atskaišu prasīšana no citiem par katru purkšķi ir LMA stilā, bet kā sniegt atskaites par akcijā „Dzīvais ūdens" paveiktiem darbiem, tā pašiem purkšķis vien sanāk....... Šī norma par tīklu tirdzniecību nomira jau pirms tās dzimšanas tādēļ jau arī Latvijas ūdeņi ir pilni ar „ķīniešiem".

Viens no zivju ķeršanas veidiem Latvijā ir to zvejošana ar zivju tīklu, bet vai parasts standarta cilvēciņš var pa brīvdienām aizbraukt uz kādu ezeru, oficiāli iemest tīklu un neiespringstot pavadīt vakaru bļaustoties pie ugunskura un nākošā rītā ar vāju veselību, bez lielām mokām aizairēties un paņemt savas nozvejotās zivtiņas. Atbilde ir - NEVAR, jo zvejot Latvijā teorētiski var katrs, bet licenci zvejai pēc esošās likumdošanas var dabūt praktiski tikai izredzētie, tādēļ viens no risinājumiem zvejai ar tīklu ir maluzvejniecība. Protams, ir personāži, kas uzskata, ka zvejošana ar tīklu ir slikta un peļama un tā nav īstu vīru nodarbe, jo tiek izķertas visas makšķerniekiem piederošās zivis, bet šis sindroms ir ārstējams ar „lielo tableti, ko pārdod aptiekās." Šobrīd problēma nav tā, ka kāds var noķert vairāk zivis ar savādākiem līdzekļiem vai arī kāds nemāk ķert zivis ar makšķeri, runa ir par nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem zivju ķeršanai, zināmā mērā runa ir par šķiru cīņu - zvejnieki VS makšķernieki. Vienīgais risinājums, bez zvejas totālas aizliegšanas ir izveidot likumdošanas līmenī „svētdienas zvejnieku" šķiru - vienkārši jebkurš cilvēks jebkurā ūdenstilpnē, kur ir atļauts veikt rūpniecisko zveju, varēs zvejot analoģiski pašpatēriņa zvejniekiem, bet tikai nopērkot licenci uz dienu. Piemēram, Burtniekā „svētdienas zvejnieks" nopērkot licenci uz dienu maksā 365 reizes dārgāk, nekā analoģisks pašpatēriņa zvejnieks, nemaz neminot to, ka šādi „svētdienas zvejnieki" par zivju resursiem maksā vismaz divas reizes vairāk par dienu nekā makšķernieks ar savu MK par visu gadu.

Šādu „svētdienas zvejnieku" ieviešana:

1. Būtiski palielinātu pašvaldībai ienākumu no zivju resursu izmantošanas saistībā ar zveju,

2. Rezervētās licences „svētdienas zvejniekiem" nevarētu izmantot pašpatēriņa un komerczvejnieki, tādēļ mazāk zvejotu,

3. Tīklu limiti ūdeņos nepalielinātos, bet paliktu tādi paši, kas kopējo nozvejoto zivju daudzumu nepalielinātu,

4. Būtu iespējams piedāvāt iespēju zvejot, kā tūrisma paveidu, kā arī pilnīgi visi varētu izmantot šo iespēju un nebūtu šī priviliģētā „zvejnieku šķira".

Pēdējais uzmanības vērtais grozījums, ir tas, ka noteiks deleģējumu kādos gadījumos un kādās atšķirības robežās pašvaldība būs tiesīga noteikt papildus nosacījumus zivju ieguvei tās administratīvās teritorijas ūdeņos. Tas nozīmē, ka pašvaldībai turpmāk būs tiesības noteikt divu veidu papildus nosacījumus, vienā gadījumā licencētajai makšķerēšanai iegādājoties attiecīgo licenci, otrajā gadījumā noteikt vienkārši papildus nosacījumus zivju ieguvei, šajā gadījumā zivju ieguve notiks bez licences. Grozījums, ka pašvaldības varēs koriģēt savus ūdeņus ir perspektīvs, ja vien to dara godprātīgi cilvēki, vienīgais var rasties situācija, ka katrai zivju peļķei pašvaldības izdos savus saistošos noteikumus. Par cik LMA stilā „parasti ir skriet vilcienam pa priekšu", tad LMA publicējot savus jaunradītos „Makšķerēšanas noteikumus" brīnišķīgi parādīja, ko nozīmē īstā grozījumu būtība. Šajos noteikumos ir aizliegta makšķerēšana Buļļupē un pazudis aizliegums makšķerēt vimbas to nārsta laikā pie Bauskas (esošie MN 30.2).

Jau 2012. gada sākumā informācijas telpā, bija lasāms, ka savulaik Lielupē ielaistie laši dēļ murdiem Buļļupē neatgriežas Lielupē, gandrīz pēc gada vairs nav problēma lašos, bet gan vimbās, kas nenokļūst nārsta vietās. Protams, sākas populistiska rakstīšana uz instancēm, lai pārtrauktu zveju Buļļupē. Kas tad ir šis lāga vīrs, kas laiž lašus Lielupē un kam rūp zivju resursi pie Bauskas, kā arī pie visa vaino zvejniekus Buļļupē. Tas ir V.Gabrāns LMA valdes loceklis, „Bauskas mednieku makšķernieku biedrības" domes priekšsēdētāja vietnieks, iepirkuma komisijas loceklis „Bauskas ūdenssaimniecībā", makšķerēšanas biedrību pārstāvis „Zivju fondā", pat deputāta kandidāts no LSDSP 11.saeimā un no Zaļās partijas 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, kā arī vēl citur aizņem pa vietiņai.......

Protams, ka LMA teiktais par Buļļupes zvejnieku ietekmi uz zivīm Lielupē bija izfantazēts, jo lasis nav tā zivs, kas īsti atgriezīsies piesārņotā upē un Lielupē nomakšķerē četras reizes vairāk vimbu nekā nozvejo Buļļupē un zveja Buļļupē būtiski neietekmē vimbu migrāciju uz nārsta vietām Lielupes augštecē. Protams, tas LMA neapmierināja jo neviens netaisījās dancot pēc LMA stabules, tādēļ tika turpināts fantazēts par to, ka Buļļupe ir kanāls vai caurtece, nevis upe, tika piesaukta zvejnieku solidaritāte un sociālais taisnīgums, rīkotas aptaujas ar zicdirektora ĒŠkapara starpniecību un aptaujas rezultātos ap 45% respondentu apgalvoja, ka Padomju laikā Buļļupē nevarēja ne makšķerēt, ne zvejot tieši zivju dēļ nevis zemūdeņu militārās bāzes dēļ.

Makšķernieki var nesatraukties par iepriekš pieminēto aizliegumu makšķerēt Buļļupē, ko LMA bija iekļāvusi savos jaunizceptajos MN jo šie murgi netiks iekļauti normatīvos aktos. Vienkārši vienā no sēdēm LMA pārstāvji izteicās, ja Buļļupē aizliegs zvejot, tad LMA ierosinās Buļļupē aizliegt makšķerēšanu, ko it kā atbalstīs makšķernieku inteliģentā daļa. Kārtējo reizi LMA savas murgainās idejas mēģināja slēpt piesaucot makšķerniekus, bet tikai inteliģentos jo pārējie makšķernieki LMA dvēseli nesaprot.

Atšķirībā no LMA izdziedātām Buļļupes sāgām V.Gabrāna pārstāvētai BMMB Bauskas pusē ir konkrēts bizness - jeb vimbu licencētā makšķerēšana to nārsta laikā, bet bizness ir ierobežots ienākumu ziņā. Licencētās makšķerēšanas nolikumā ir norādīts ierobežotu licenču skaits par konkrētu summu - 9450 Ls. Nolikumā arī norādīts, kā sadalās šie ieņēmumi 40% ZF un 60% paliek BMMB. Savukārt no līdzekļiem, kas paliek BMMB 80% - tiek izlietoti LM organizēšanai, vides aizsardzībai un zivju resursu pavairošanai, 15% - zivju aizsardzības un kontroles pasākumiem un 5% licenču tirgotājiem. Praktiski ideāls LM nolikums visas finanses atgriežas atpakaļ pie zivīm un ūdeņiem, kā arī visi ūdeņi pie Bauskas pusē ir nosargāti.

Interesanta LM nolikumā ir prasība BMMB veikt katru gadu Lielupes baseinā vimbu nārsta vietu atjaunošanu. 2013. gadā BMMB no zivju fonda saņēma finansējumu, bet tika saņemtas norādes, par šī projekta zemo lietderību, jo netiek novērsti aizaugšanas cēloņi uz ko V.Gabrāns iebilda, ka Lielupes gultne dotā vietā tiek tīrīta katru gadu un pēdējo reizi par ZF līdzekļiem 2008. gadā. Par cik internetā ir pieejamas Ortofotokartes ar dažādiem aerofotogrāfēšanas laikiem un salīdzinot dažādus kartes slāņus nevarētu apgalvot, ka Lielupes baseins pie Bauskas būtu izteikti iztīrīts no zāļu aizauguma hektāriem lielā platībā, protams - kaut kas jau ir tīrīts. Cerams, ka „Vimbu nārsta vietu atjaunošana Lielupes augštecē" nav kārtējais projekts LMA stilā - „Dzīvais ūdens".

Kas tad varētu mainīties vimbu makšķerēšanā, ja konkrēti šīm pašvaldībām, kas tik ļoti sadarbojas ar BMMB dotu iespēju pašām noteikt vietējos makšķerēšanas noteikumus un nebūtu aizliegums MN (esošie MN 30.2) makšķerēt vimbas to nārsta laikā? Pilnīgi visi iespējamie varianti - gribētu atļautu makšķerēt vimbas, gribētu aizliegtu makšķerēt vimbas un galvenais BMMB nebūtu ierobežota licenču apjoma pārdošanā, līdz ar to cik licences nopirks tik liels būtu arī BMMB vimbu biznesa ienākums.

Viennozīmīgi pašvaldības patstāvīgi bez lielā „brāļa" akcepta nākotnē nedrīkstētu pieņemt izmaiņas un lēmumus, kas ietekmē makšķerēšanas tiesības, lai nerastos potenciālas situācijas, kad dēļ lobija zivju resursi tiek kļūdaini apsaimniekoti, kā tas var gadīties Bauskas pusē, kad vimba nākotnē var tiek iecelta „svētās" zivs kārtā tāpat kā lasis.

Visus grozījumus pirms virzīt tālāk izskata komisijās, tādēļ vienīgā cerība, ka murgaini grozījumi neizies cauri ir balstīta uz mūsu „simts gudro galvām", bet izlasot stenogrammas rodas pretējs iespaids. Spilgts piemērs ir K.Seržanta teiktais par zemūdens medniekiem:

.... Man šķiet, ka, lemjot par šo jautājumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi nav īsti sapratuši, kas ir zemūdens medības, jo viņi varbūt iedomājas naturālistu peldbiksēs, kurš bradā pa seklām vietām un ar mazu uzķeramo tīkliņu ķer mazas zivtiņas. Bet diemžēl tas ir kārtīgā hidrotērpā ģērbies cilvēks, kam rokās ir šaujamierocis, kurš tiek darbināts ar saspiestu gaisu vai gumiju un kura bulta lido pat 10 metru tālumā. Un, ziniet, vēsturiski ir tā, ka Latvijā apmēram 90 procentos ūdenstilpju ir slikta redzamība, un, teiksim, kādā peldvietā sajaukt zivi ar kāju ir ļoti elementāri. .... Un es arī ļoti labi zinu, ka šie zemūdens mednieki, kuri ir bruņoti un hidrotērpos, var pat mīnus 10-15 grādu aukstumā stāvēt ledainajā ūdenī. Viņi šobrīd septembrī un oktobrī nodarbojas ar lašu šaušanu lašupēs. Un, ja šī norma izies cauri, tad tas arī turpināsies.

K.Seržanta teikto var komentēt no diviem viedokļiem - no normatīvo aktu nezināšanas un stulbuma:

• Ja K.Seržants runā par šaujamieroci, tad tas darbojas ar šaujampulveri nevis ar gumiju vai saspiestu gaisu,
• Ja K.Seržants uzskata, ka uz zemūdens medniekiem neattiecas likuma norma par zemūdens mednieku atrašanās attālumu no peldvietām, tad arī ne tikai kāju ar zivi var sajaukt, bet arī kādu apaļumu,
• Ja K.Seržants apgalvo, ka zemūdens mednieki septembrī un oktobrī nodarbojas ar lašu šaušanu lašupēs, tad tās pieder pie tiem 90% ūdeņiem, kur ir laba redzamība un zivju ieguves aizliegumi uz zemūdens medniekiem neattiecas.
• Beidzot K.Seržantam ir izdevies gandrīz nepateikt muļķību, ka „zemūdens mednieki, kuri ir bruņoti un hidrotērpos, var pat mīnus 10-15 grādu aukstumā stāvēt ledainajā ūdenī" - tik tiešām stāvēt jau var arī bez hidrotērpa, bet ūdenim šādos grādos ir tendence diezgan ātri sasalt un īsti nav skaidrs, kā bez elpošanas aparāta var medīt zivis zem ledus, ja nu vienīgi Latvijā ir atklāti termālie avoti.

Talantīgs cilvēks ir tas K.Seržants tik daudz gudru domu graudu tik īsā uzrunā un tāds vēl grib būt Eiroparlamenta deputāts, cerams, ka tur nevajadzēs runāt par zemūdens medībām.

Beigu beigās tā ari nav īsti nav skaidrs, ko šie LMA izdomātie grozījumi dos vienkāršam makšķerniekam nākotnē. Protams, visādiem veikliem darboņiem radīsies iespējas koriģēt spēles noteikumus uz ūdeņiem, kā arī nav šaubu, ka tādu „gudro galvu" dēļ, kā K.Seržants, grozījumi izies cauri ar URĀĀĀ.........