Makšķerēšanas noteikumi laika griežos

Pašreizējie visiem zināmie Makšķerēšanas noteikumi (MN) ir pazīstami, kā piektās paaudzes MN, jo tie kopš LR neatkarības atgūšanas piecas reizes no jauna gudroti un putrā vārīti ar „gudro galvu" palīdzību.

Pirmās paaudzes MN dzimšanas diena ir 1991. gada 13. jūnijā;

otrās paaudzes MN dzimšanas diena ir 1997. gada 25. jūnijā;

trešās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2001. gada 13. februārī;

ceturtās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2006. gada 10. janvārī;

piektās paaudzes MN dzimšanas diena ir 2009. gada 22. decembrī.

Interesanti ir apskatīties, kā mainījusies MN galveno normu interpretācija pa sadaļām nonākot līdz mūsu dienām:

Vispārīgie noteikumi.

1991. gada noteikumos noteikts, ka zivju iegūšana tā ir personisko materiālo un garīgo vajadzību apmierināšana. Makšķerēt var visi, ir vietas, kur jāmaksā par makšķerēšanu, bet nav prasība pēc MK un ir aizliegums atrasties ūdeņiem tuvāk par 50m ar aizliegtiem rīkiem un zivīm.

1997. gada noteikumos parādās prasība lietot MK un ieviesta LM, kā arī personām līdz 16 gadiem un no 65 gadiem makšķerēšana ir par brīvu. Parādās tiesības makšķerniekiem izmantot tauvas joslu. Parādās prasības - vēžošanu un zemūdens medības organizēt tikai licenzētās vietās un saskaņot sacensības ar plašāku institūciju loku.

2001., 2006. un 2009. gada MN izmaiņas ir vairāk redakcionālas un organizatoriskas, bet ne būtiskas.

Makšķerēšanas rīki.

1991. gada MN izpratnē makšķerēšanas rīki ir spinings (maksimāli trīs āķi) un jebkura veida makšķere (maksimāli divi āķi) un var lietot tikai divus tādus rīkus [Aizliegts makšķerēt ar divām makšķerēm vai spiningiem, ja to auklas ir savienotas?] un attālums starp āķa smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 mm un žibulim šis attālums ir 9mm.

1997. gada MN pieminēts, ka makšķerei var būt spole, kā arī var izmantot ūdu ar vienu āķi. Ja ir nekustīgs āķis ēsmas piestiprināšanai, tam jābūt 9mm garumā līdz kātiņam ja kustīgs tad 15 mm.

2001. gada MN minēts, ka var makšķerēt ar jebkura veida makšķeri un ar jebkura veida āķiem, bet nelietojot mākslīgās zivtiņas, voblerus un citus vizuļus tieši ar makšķeri.

2006. gada MN minēts jau sadalījums iekšējos un jūras ūdeņos: iekšējos ūdeņo maksimums divi rīki (makšķere, spinings mušiņ makšķere) ar maksimums trim āķiem katram rīkam, jūras ūdeņo maksimums četri rīki ar maksimums četriem āķiem katram rīkam. Nav minēta iespēja ķert zivis ar ūdu. Tiek ieviests cemmerēšanas jēdziens, kā arī aizliegts izmatot dabisko ēsmu lašveidīgo ķeršanai un gafu to izvilkšanai. Precizētas prasības par zemūdens medniekiem.

2009. gada MN vairs neeksistē makšķeres vai spiningi ir makšķerēšanas rīki. Jūrā var izmantot trīs makšķerēšanas rīkus ar kopējo āķu skaitu 8 gab. Ir šķērsbļitkas aizliegums ar trim āķiem ledus laikā, aizliegts izmantot brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus. Noteiktas prasības vēžu ieguvei. Papildinātas prasības zemūdens medniekiem..

Atļautais loma lielums.

1991. gada MN izpratnē makšķerniekam diennaktī atļauts iegūt; lučus repšus - 20 gab. no katras sugas; 19 (līņi zandarti, līdakas, plauži, utt) sugu zivis pa 5 gab. no katras sugas, samu - 1 gab., citas zivis - 5.kg, un viss. Turklāt makšķerēšanas diennakts loma svars nav pārsniegts, ja tas atbilst noteiktajam svaram neņemot vērā pēdējo izvilkto zivi, ko norāda makšķernieks. Aizliegts paturēt to zivi vai bezmugurkaulnieku, kas ierakstīts sarkanajā grāmatā.

1997. gada MN izpratnē diennaktī atļauts iegūt no katras sugas; 13 (izņemti sazāni, paledes, mencas, plauži uut.) sugu zivis pa 5 gab. no katras sugas, samus - 3 gab, taimiņus, lašus pēc LM noteikumiem, pārējās zivis bez ierobežojuma.

2001. gada MN izpratnē makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas; tādu pašu zivju klāstu.

2006. gada MN izpratnē katram makšķerniekam loms jāuzglabā atsevišķi. vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas 12 (papildus nāk klāt akmeņplekstes, mencas ) sugu zivis pa 5 gab.; samus, sīgas, strauta foreles - 3.gab,; alatas - 1. gab.; taimiņus, lašus noķertos Daugavā - 1.gab un citur saskaņā ar LM,; asarus iekšzemes ūdeņos 5kg, plekstes -5 kg, asarus, kas noķerti jūras ūdeņos 10 kg.

2009. gada MN izpratnē katram makšķerniekam loms jāuzglabā atsevišķi, bet, ja vairāki makšķernieki nevar saķert viena makšķernieka loma apjomu, tad var glabāt visu kopā.. Vienā makšķerēšanas reizē atļauts iegūt no katras sugas 9 sugu zivis pa 5 gab,; ālantus, samus, salates, strauta foreles - 3.gab, alatas, sīgas - 1. gab., taimiņu, lašus noķertos Daugavā - 1.gab un citur saskaņā ar LM, asarus iekšzemes ūdeņos 5kg, plekstes, salakas un asarus, kas noķerti jūras ūdeņos 10 kg., mencas -10 gab, pārējās zivis bez ierobežojuma.

Zivju atļautie garumi cm.

Sadaļas „Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi" un „Makšķerēšanas aizliegumi atsevišķās ūdenstilpnēs" patstāvīgi mainās gadu gaitā, tādēļ nav vērts tos sīkāk apskatīt, kā spilgtu piemēru var minēt „Pavasara nārsta noteikumus":

1991. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

11. Pavasara nārsta periodā:

11.1. no 1. aprīļa līdz 31. maijam makšķerēšana atļauta tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī) ar vienu makšķeri, kurai ir ne vairāk kā divi āķi;

11.2. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts spiningot, bet no 1. maija līdz 31. maijam atļauts spiningot tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī);

11.3. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts zivis izmantot par ēsmu.

1997. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

25. Aizliegts spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim.

26. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:

26.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;

26.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.

2001. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

24. Aizliegts spiningot (arī velcēt) no 15.marta līdz 30.aprīlim.

25. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) no 16.aprīļa līdz 31.maijam:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūru un Rīgas jūras līci;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

2006. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

24. No 16. marta līdz 30. aprīlim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un makšķerēšana, izmantojot ēsmas zivtiņu.

25. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras piekrastes ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

2009. gada „Pavasara nārsta noteikumi";

25. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji;

25.3. ar zemūdens medību rīkiem, izņemot jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību nolikumos norādītajās zemūdens medību vietās.

Bija jāpaiet vairāk, kā 20 gadiem, lai cilvēki saprastu, ka makšķerēšana pavasarī ir normāla lieta. Pirms 20 gadiem to varēja darīt pa brīvu tikai nedrīkstēja bradāt pa zivju ikriem, bet tagad LM ietvaros pa naudu var visu.

Pārējās normas laika gaitā MN nav sevišķi mainījušās, vienīgi var apgalvot, ka no 2006. gada MN tiek ieviestas nevajadzīgas un parazītiskas normas, piemēram, kā paturamo zivju nogalināšana, āķu atstāšana atlaistās zivīs, loma uzglabāšanas noteikumi utt.. Ja 1991. gada MN noteikumi ir tieši atvasināti no Latvijas PSR Ministru Padomes 1981. gada 31. decembra lēmuma Nr. 781 «Par Noteikumiem sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs» (Brežņeva laika MN) un ir vienkārši un saprotami, tad jau 2009. gada MN lasot, ir jāiespringst.

Interesanta tendence vērojama saistībā ar jūras zivīm, jo vēl nesenā pagātnē jūras makšķerēšana nebija tik populāra, tādēļ jūras zivis varēja vilkt uz nebēdu, bet tagad mencas un akmeņplekstes jāskaita, drīz arī butei būs minimālais izmērs, laikam kādam vienkārši skauž, ka kāds velk zivi vai likuma grozītāju par daudz saradušies.

Starp citu, šajos Brežņeva laika MN ir norma, ka „21.1.2. Daugavas baseinā, Daugavā caurtecē Buļļupē no grīvas līdz Bolderājas tiltam" visu gadu bija aizliegta makšķerēšana, jo tur arī bija šīs militārās bāzes, nevis kā apgalvo LMA, ka makšķerēšana bija aizliegta visā Buļļupē. Cerams LMA vēlme atbrīvot Buļļupi no zvejas rīkiem nav saistīta ar slēptiem plāniem redzēt atkal bijušās PSRS zemūdenes Buļļupē.

Bet visi šie MN noteikumi ir vēsture, jo plānots jauns kvantu lēciens, kas sauksies „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Vienkārši gaidām jaunos MVUZMN.......