Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
imations | 15.janvāris 2014, 11:41 | 11 komentāri | 7360 skatījumi

Copinieki VS Tīklinieki.

Dažreiz makšķerējot cilvēkiem rodas jautājumi par ūdenī redzētiem rīkiem, ar kuriem darbojas cilvēki - jeb „zvejnieki". Galvenokārt jautājumi ir par zvejnieku tiesībām izzvejot visas makšķernieku vēl nenomakšķerētās privātās zivis, kā arī no kurienes tādi zvejnieki rodas.

Par zvejnieku var kļūt katrs Latvijas iedzīvotājs, bet ir viena nelaime, ka zvejas rīkiem, ko var izmantot Latvijas teritorijā ir limiti, līdz ar to zvejnieku var būt tik cik atļauj šie limiti, atšķirībā no makšķerniekiem, kuriem tādu limitu nav.

Makšķerēšana ir tādu pašu zvejas tiesību izmantošana, kā zvejošana tikai tā tiek reglamentēta ar „Makšķerēšanas noteikumiem" un Latvijā ikviens var visur makšķerēt - izņemot tur, kur to nevar darīt un privātos ūdeņos vajag saņemt atļauju. Galvenā atšķirība no makšķerēšanas un zvejniecības ir tieši zivju ķeršanas veidā, jo makšķernieks ķer zivi izmantojot tās barošanās instinktus, bet zvejnieks ķer zivis, izmantojot tās pārvietošanos ūdenstilpnē. Tādēļ, ja zivis nebarosies - paliks tukšā makšķernieks, bet, ja zivis nepārvietosies ūdenstilpnē - paliks tukšā zvejnieks.

Kas tad ir vajadzīgs, lai kļūtu par „zvejnieku" iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē? Atbilde ir vienkārša - vajadzīgas ir „zvejas tiesības".

Pirmkārt tām personām, kam īpašums ir pie ūdeņiem likums nosaka, ka tām pieder - „zvejas tiesības". Bet gadījumi ir dažādi un ir personas, kam ir šīs tiesības un pieguļošos ūdeņos var zvejot un ir personas, kam ir šīs tiesības, bet pieguļošos ūdeņos nevar zvejot. Praktiski tikai tajā gadījumā, kad ir privāts ezers un ar privātām zvejas tiesībām var runāt par tiešu zvejas tiesību izmantošanu, pārējos gadījumos tikai par zvejas tiesību nodošanu citām personām un šo nodoto/iznomāto zvejas tiesību izmantošanu.

Jāatzīmē, ja arī personai ir privātīpašumā ūdenstilpne ar privātām zvejas tiesībām, tad tik un tā zvejai ir jāsaņem atļauja no VVD pretējā gadījumā privātīpašnieks būs parasts maluzvejnieks.

Pirms kļūt par zvejnieku vajag iegūt šīs „zvejas tiesības" un šīs tiesības persona saņem no Valsts vai pašvaldības institūcijas, kuru piekritīgā teritorijā atrodas ūdeņi. Pašvaldībās jābūt izstrādātiem noteikumiem, uz kuru pamatu parasti katra kalendārā gada beigās pašvaldība sāk pieņemt pieteikumus par „zvejas tiesību" iznomāšanu pašpatēriņam un komerczvejai nākamajam gadam. Pašpatēriņam „zvejas tiesību" noma ir uz gadu, bet komerczvejai parasti 3-5 gadi, maksimums 15 gadi. Jāņem vērā tas, ka vispirms tiks apmierināti tie pieteikumi, kurus iesnieguši komerczvejnieki un tikai tad pašpatēriņa zvejnieki. Pirmkārt priekšroka saņemt „zvejas tiesības" ir vietējai komercsabiedrībai, vietējam iedzīvotājam vai nekustamā īpašuma īpašniekam, tad pārējiem. Ja ir vairāk gribētāju, nekā pieejamo zvejas rīku limitu tad pašvaldība rīko izsoli. Katrā ziņā tā ir pašvaldības kompetence, pamatojoties uz pašu izstrādātiem noteikumiem, piešķirt vai nepiešķirt „zvejas tiesības" un zvejas rīkus, kā arī noteikt maksu par zvejas rīkiem un iespējams arī kādu papildus maksu.

Ja ir veiksmīgi dabūtas „zvejas tiesības" un zvejas rīku limiti atliek doties ar iesniegumu un dokumentu kopijām uz Valsts vides dienestu, saņemt licenci, zvejas žurnālu un sākt ķert zivis.

Varbūt virspusēji skatoties, ir vienkārši kļūt par zvejnieku, bet ir daži klupšanas akmeņi:

  • Lai zvejotu ir jābūt izņemtam zvejas žurnālam tekošajam gada mēnesim, respektīvi katru mēnesi jānodod zvejas žurnāls un jāsaņem to no jauna, sanāk ka dēļ apdrukātas A4 papīra lapas katru mēnesi jāciemojas VVD. Vienīgais labums no šādiem apmeklējumiem ir tas, ka ir iespēja pasist klaču ar inspektoru un pastāstīt par draugu/nedraugu darbiem uz ūdeņiem.
  • Ja iekšējos ūdeņos pašpatēriņa/komercvejnieku attiecības nosaka pieprasījuma piedāvājums princips konkrētajā pašvaldībā, tad jūras ūdeņos praktiski nav iespējams nodibināt jaunu uzņēmumu, kas nodarbosies ar komerczveju. Lai dibinātu uzņēmumu piekrastes pašvaldībā jābūt brīviem būtiskiem zvejas rīku limitiem (10 lucīšu murdiem vai 10 zivju tīkliem (kopējais garums 1km) vai 4 murdi (jūras murda sētas garums 600m) vai stāvvadam), kā arī jābūt peldlīdzeklim (zvejas laivai), kas reģistrēts kuģu reģistrā, bet jaunu zvejas peldlīdzekli nevar reģistrēt kuģu reģistrā jo Zemkopības ministrija neļauj to darīt. Ja vēl var dabūt atļauju komercdarbībai iekšējos ūdeņos, ko izsniedz pašvaldības, tad jūras ūdeņos atļauju dabūt ir grūti, jo to izsniedz Zemkopības ministrija. Sakarā ar to ka pašpatēriņa gadījumā ir nepieciešams mazāk birokrātisku papīru nav jābrīnās, ka zvejniecībā tik plaši ir attīstījusies „pašpatēriņa" kustība.

Galvenā problēma saistībā ar zvejniecību ir tā, ka parastam cilvēkam, kurš grib ķert zivis ar zvejas rīkiem pāris reizes gadā to nav iespējams izdarīt, jo esošā likumdošana nenosaka šādu „zvejas tiesību" realizācijas iespēju. Vienīgā alternatīva uz esošo brīdi cilvēkam, kas nav iegādājies „zvejas tiesības" un vēlas ķert zivis ar zvejas rīkiem, ir nodarboties ar maluzvejniecību. Pati sistēma rada šādus malu zvejniekus nedodot parastam cilvēkam jebkurā brīdī īslaicīgi nopirkt „zvejas tiesības", kaut gan ir pietiekoši daudz citu personu, kas analoģiskas „zvejas tiesības" (pašpatēriņa zvejnieki) ir iegādājušās uz gadu.

Jāatzīmē, ka pašvaldībām ir šāda iespēja padarīt īslaicīgi „zvejas tiesības" pieejamas visiem interesentiem, bet tā prasa no pašvaldības iniciatīvu līdz ar to ir velti cerēt uz „zvejas tiesību" atdošanu vienkāršai tautai.

Viens no variantiem padarīt „zvejas tiesības" pieejamas visiem ir noteikt, ka iekšējos ūdeņos esošais minimālais tīklu garums septiņdesmit pieci metri, kas ir katram ezeram, kurā ir atļauta rūpnieciskā zveja, tiek rezervēts īslaicīgo "zvejas tiesību" nomai. Respektīvi, jebkura persona var no pašvaldības iznomāt zvejas tiesības dotajā ūdenstilpnē uz īsu laika posmu, neizejot šo birokrātisko papīru danci, kas saistīts ar atļauju un licenču dabūšanu.

Kaut arī nākotnē šāda īslaicīgu „zvejas tiesību" noma būtu perspektīva sākot no maluzvejniecības prevencijas skatupunkta, lauku tūristu piesaistes vai zivju ķeršanai ģimenes vajadzībām, realizēt šādas izmaņas likumdošanā ir apgrūtināti. Šādi apgrūtinājumi ir saistīti ar to, ka „Latvijas makšķernieku asociācija" ir pamanījusies ar saviem Zvejniecības likuma grozījumiem likumu „uzkarināt" grozīšanas stadijā jau vairāk, kā gadu. Viena lieta ir ambiciozas personas no LMA, kas cīnās pret zvejniekiem un mēģina ierobežot makšķerniekus (pēdējie piedāvātie grozījumi MN, kur paredzēts makšķerniekiem atņemt makšķerēšanas tiesības, pastiprināt sodus, pazemināt lomus, atņemt makšķerniekiem Buļļupi, utt.). Tādi „Dīvāna" zivsaimniecības darboņi no LMA jau vērsās pret zvejniekiem 10 gadus atpakaļ un nekas no tā laika nav mainījies - lēta demagoģija, skaļi saukļi un Padomijas laika cienīgi lozungi, bet cita lieta ir pārējās iesaistītās personas un amatpersonas likuma grozījumu pieņemšanas posmos.

  • Pirmais posms ir priekšlikumu tālāka virzīšana, pamatojoties uz darba grupās apspriestiem un argumentētiem valsts vai sabiedrisko organizāciju ierosinātiem grozījumiem, kur grozījumu galīgā redakcija panākta vienošanās ceļā. Respektīvi tur kur apspriežas bars muļķu rodas kolektīva gudrība, jo zinātnisku pamatojumu par veiktajiem grozījumiem vairākumā gadījumu vienkārši nav. Spilgts piemērs ir šķērsbļitku aizliegums MN (12.3). Vispār MN ir zināšanu krātuve, kur apkopotas izcilas „kolektīvās gudrības" pērles.
  • Otrais posms ir kolektīvās gudrības izvērtēšana no zinātniskā viedokļa un šeit LMA pauž savu nostāju, ka „zivju zinātnieki" Latvijā - minimums ir nekompetenti un neko nejēdz, līdz ar to šī posma ieteikumi nav vērā ņemami un tādēļ bieži murgainas idejas tiek celtas pārākā pakāpē, nekā vispārzinātniski atzīti fakti.
  • Trešais posms ir ierēdņi, kā piemēru var minēt rakstu no „ZIVSAIMNIECĪBA 2013", 15. lapas, kur pats direktora vietnieks - jurists, sniedz skaidrojumus rakstā - „Gaidāmi grozījumi Zvejniecības likumā". Raksta sniegtā atbilde ir vienkārša un saprotama: „Vai būs labāk? Vai sliktāk? Skaidrs, ka būs savādāk." Rakstā netiek ne paskaidrots, ne pamatots, ne izteikts savs viedoklis, kādēļ tādi grozījumi ZL vispār ir vajadzīgi un ko konkrēti tie dos zvejniekiem vai makšķerniekiem. Visi zina, ja likumu maina - Skaidrs, ka būs savādāk, it sevišķi ja aiz tā stāv LMA. Tādi mums ir tie ierēdņi - galvenais, lai ir labi, silti un mušas nekož.
  • Ceturtais un praktiski pēdējais posms ir Saeima un tās „gudrie" deputāti. Esošie ZL grozījumi, ko deputāts Dz.Kudums bīda cauri ir LMA sagatavoti. Nav vērts iedziļināties visos LMA sastrādātos grozījuma murgos, bet pietiek ar vienu pašu piemēru no šiem grozījumiem ZL (2.lasījums), ko „gudrais" deputāts Dz.Kudums mēģināja izbīdīt šādā redakcijā „10) pašpatēriņa zveja - darbība nolūkā iegūt zivis jūras piekrastes ūdeņos,.......". Respektīvi pieņemot šos LMA piedāvātos grozījumus, pašpatēriņa zveja iekšējos ūdeņos tiktu momentā iznīcināta, kā arī ja personai pieder privātais ezers tā varētu zvejot sev zivis, tikai nodibinot komercstruktūru. Šāds grozījums nerisina pilnīgi neko jo visi „pašpatēriņi" bez problēmām sareģistrētos, kā komercstruktūru pārstāvji un turpinātu zvejot jau ar bezizmēra limitiem.

Viduslaikos bija tāda grāmata „Malleus maleficarum", jeb inkvizīcijas Bībele, kur bija rakstīts, ka pie visa vainīgas raganas un jebkuras šaubas par raganu esamību pašas par sevi ir ķecerība. Vēsture apliecina, ka „Malleus maleficarum" darbojās ļoti efektīvi un guva plašu atbalstu. Tieši pēc tāda paša principa LMA tagad rīko raganu medības attiecībā uz zvejniekiem un stiprina ticību makšķerniekos mēģinot kriminalizēt makšķerēšanas nodarbi. Tāpat, kā viduslaikos zinātnieki tiek noniecināti, bet ierēdņi un varas pārstāvji atbalsta mūsdienu „LMA Malleus maleficarum", jo tā var vairot lētu popularitāti un ir labi, silti un mušas nekož.

Saistībā ar zivsaimniecības nozari visu laiku ir sajūta, ka zivsaimniecība ir svarīga tikai pašiem zvejniekiem un makšķerniekiem, kas tad arī ņemas pie tiem ūdeņiem. Ne no amatpersonu puses, ne no Saeimas deputātu puses līdz šim nav sniegtas atbildes, ko tad viņi ir izdarījuši, lai atvieglotu dzīvi makšķerniekiem un zvejniekiem.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 3 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[11] Komentāri | dilst | aug
 
Zvaigzne

Rīt pilnmēness :)

15.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
IT79
IT79 :

pašpatēriņu zvejniekus vispār vajdzeja likvidēt, nodokļus nemaksā a zivis tirgo tik pat labi kā komerczvejnieki kuri maksā.

15.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Laikam jau ar to "pašpatēriņu"kaut ko var sakasīt,ja nav slinkums tādus palagus sarakstīt...:)

15.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Alcans

Tīklus iekšējos ūdeņos aizliegs pilnībā. Tāpēc šis cepiens.

Tīkli ūdeņos ir tas pats, kas medības ar automātu.

15.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Alcans-sākumā pašauj kaut reizi ar automātu, tad zināsi kā ar viņu būtu medīt, par ložmetēju nerunāšu, tur tev nespīd pašaut

15.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
kraft

Viss tas ir individuāli. Kopš man Daugavas krastā kur ir ipašums nav pašpatērīņa tīkla (jo kvotas, korupcija un jebļja vispār, ja nav doma pelņit) , zivju resursi cieš daudz smagāk. Tagad tā vietā lai tajos 30-50m noķertu pāris brešus, raudas un labākāja gadijumā vienu zandiku. Ar jigu, dzīvo, vai velci ieskaldīt atļautos 5 un vai vairāk, nesagādā nekādas problēmas. A ar fīderi vispār bez 10kg skaitās necope. Protams, tas ir laika un resursu ietilpīgāk, bet vini labāk būtu atlāvuši to nabaga tīkliņu mums reizi nedēlā ielikt. Tas tā, salīdzināšanai, ka copmanis adekvātais ja grib var izkāst 10X vairāk..

16.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Līdzīgi kā iepriekšējos rakstos, iesākumā kaut kas, par kaut ko, kam seko kārtējā pilnmēness izraisītā LMA žultainā apkakāšana … ,dārgai popularitātei ar izdomājumiem viss kārtībā tikai iztrūkst „Mein kampf” pieminēšana.

Varētu jau uzrakstīt, ka Burtniekos pastāv licencētā zveja, ka tieši šādu licenci izmantoja maluzvejnieki, bet vai vajag? Pēc tam, kad CL lasītajiem, kuriem bija vēlme iedziļināties „šķērbļitkas” vēsturē ir zināms, ka ierobežojumu ierosināja LZF + LMSF un LMA atbalstīja, atkal apgalvot, ka LMA ir pie visa vainīgs … vispār jau var. Ar pārējo tāpat …ļaunais ierēdnis, kolektīvā gudrība, kurai vienīgai, ignorējot zinātniekus, ir svarīga zivsaimniecības nozare… tā ir ja pasaule griežas „Copinieki VS Tīklinieki” kategorijās.

16.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Zvaigzne – mans dārgais braļukas. Tici nav vērts meklēt sazvērestības teorijas vienkārši Tu biji atkal pazudis un gribējās kādu Tavu palagu palasīt un dzirdēt ziņu no Tevis, ka viss ir OK. Parasti Tu cepies par 3 lietām – tādēļ nācās uzrakstīt vismaz par divām: zvejniekiem un Tavu saimnieka kantori.

Par saimnieka kantori vari nesatraukties, gan jau pārdzīvos - ne pirmo, ne pēdējo reizi. Ja vēlies, lai tiek pieminēts „Mein kampf” - nākošreiz to var izdarīt.

16.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

imations, varēji vienkārši uzprasīt. Saprotu, ka uztraucies vai līdz 5.janvārim iesniedzu atskaiti - neuzrtraucies iesniedzu.

Pacenties nākmā reizē uzrakstīt ko sakarīgāku, savādāk atkārtojies un velk uz pilnmēness izraisītu aktivitāti.

16.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

:)

17.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Godātie kungi!

Zivis var zvejot tikai un vienīgi tad un tur, kur viņas ir, tā ir apgalvojis NG-NG! Protams, ir svarīgi katram par sevi rūpēties, zvejniekiem par sevi, makšķerniekiem par sevi, taču, manuprāt, abām šīm grupām būtu vispirms jāparūpējas par zivju krājumu saglabāšanu un palielināšanu, un sava gribēšana jāpieskaņo šim aspektam. Taču to aizmirst visi.

Par zinātniekiem. Tātad jāpiekrīt apgalvojumam, ka godaprāts vai nu ir, vai viņa nav. Un ja nu zinātnieki var un atļaujas iesaistīties spekulatīvos darījumos, kā bija pagājušā gadā mēdijos publicēts, tas nozīmē tikai vienu - godaprāta nav. Līdz ar to ticamība jebkuriem pētījumiem ir ar pātagu ūdenī ierakstīta. Taču, kā zin katrs no mums, godaprāta trūkums tā nav mirstama vaina, un valsts ierēdņiem - jo mazāk viņa ir, jo labāks darbinieks.

21.01.14 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager