Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes nolikums

Aicinām makšķerniekus sūtīt savus ierosinājumus šī nolikuma sakarā uz m.o.s.p@inbox.lv, ja Jums škiet, ka tādi ir nepieciešami.

Lūdzu atturēties no aizvainojošiem komentāriem, runa ir par nozīmīgu soli mūsu hobija attīstībā.

2014.gada Noteikumi Nr.

Rīgā (prot. Nr. .§)

Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar

Zvejniecības likuma 5.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī citu interešu grupu (turpmāk – iesaistītās puses) sadarbību ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un to līdzdalību Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības politikas izstrādē un īstenošanā.

2. Šo noteikumu izpratnē tiek lietoti šādi jēdzieni:

2.1. ūdeņu resursi ir zivju resursi un to apdzīvotā ūdens ekosistēma, kā arī ūdens bioloģisko resursu daļa, kas ir cieši saistīta ar zivju barības resursiem, to nārsta un dzīvotņu nodrošinājumu, kā arī ūdens dabisko attīrīšanos un šo ūdeņu pārvaldībai tiek ievērota integrēta pieeja;

2.2. padomes interešu grupa ir ar zivju resursu izmantošanu (zvejniecību, makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām), ūdeņu resursu apsaimniekošanu un aizsardzību (ūdenstilpju izmantošanu rekreācijas, sporta, zivju audzēšanas un citām vajadzībām) saistīto biedrību, nodibinājumu un profesionālo organizāciju pārstāvjus apvienojošā struktūra, kuras pārstāvjus ar attiecīgi balsojumu ievēl darbībai padomes sastāvā.

3. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tie ir izvērtējami attiecīgo politikas plānošanas dokumentu, tiesību un normatīvo aktu izstrādes procesā.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

4. Padomei ir šādas funkcijas:

4.1. veicināt iesaistīto pušu komunikāciju un saskaņotu rīcību, sagatavojot normatīvo aktu un zivsaimniecības nozares attīstības plānošanas dokumentu projektus, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību;

4.2. piedalīties to Eiropas Savienības un nacionālo zivsaimniecības attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādē, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību.

5. Padomei savas kompetences jomā ir šādi uzdevumi Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības jautājumos:

5.1. ievērojot sabiedrības intereses, sniegt priekšlikumus un viedokli Zemkopības ministrijai un citu nozaru ministrijām par Eiropas Savienības un nacionālajiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī normatīvajiem aktiem;

5.2. noskaidrot un saskaņot iesaistīto pušu viedokļus par sagatavotajiem attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem;

5.3. veicināt sabiedrības iesaistīšanu to iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar zivju resursu ieguves kontroli, aizsardzību, to dzīvotņu vides saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī vides aizsardzību un rekreāciju;

5.4. nodrošināt informatīvo saikni starp iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām, Zemkopības ministriju un citu nozaru ministrijām;

5.5. sniegt priekšlikumus valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības pilnveidošanai;

5.6. sadarboties ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi, Upju baseinu apgabalu konsultatīvajām padomēm, Vides konsultatīvo padomi, kā arī citām valsts un pašvaldību institūcijām vai biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu izmantošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu.

6. Padomei savas kompetences jomā ir šādas tiesības:

6.1. iepazīties ar Zemkopības ministrijas, citu nozaru ministriju un valsts institūciju sagatavotajiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī normatīvo aktu projektiem, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību;

6.2. pieprasīt no Zemkopības ministrijas, citām nozaru ministrijām un valsts institūcijām to rīcībā esošo padomes darbībai nepieciešamo informāciju;

6.3. uzdot padomes interešu grupai sagatavot vienotu viedokli vai priekšlikumus par konkrētu jautājumu šo priekšlikumu tālākai izskatīšanai padomes sēdē;

6.4. ieteikt izskatīšanai citu nozaru konsultatīvajās padomēs jautājumus, kas attiecas uz Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu izmantošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu, ja tie skar vai ir saistīti ar šo nozaru konsultatīvo padomju darbības jomu;

6.5. uzaicināt uz padomes sēdi valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus, pieaicināt ar padomdevēja tiesībām ekspertus vai nozaru speciālistus atsevišķu padomē izskatāmo jautājumu izvērtēšanai;

6.6. pilnvarot padomes priekšsēdētāju vai citu padomes deleģēto pārstāvi paust padomes viedokli valsts un pašvaldību institūcijās;

6.7. izveidot padomes darba grupas konkrētu jautājumu izskatīšanai un priekšlikumu sagatavošanai, ja jautājums skar dažādu interešu grupu vai nozaru jomas;

6.8. izskatīt padomes un interešu grupu pamatotus ierosinājumus un priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā un iesniegt tos apstiprināšanai zemkopības ministram;

6.9. sagatavot un sniegt informāciju tās publiskošanai Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē par padomes un interešu grupu pieņemtajiem lēmumiem.

III. Padomes sastāvs

7. Padomes sastāvā ir:

7.1. divi Zemkopības ministrijas pārstāvji;

7.2. divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji;

7.3. divi biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” pārstāvji – pa vienam pārstāvim no pašvaldības, kas robežojas ar jūras piekrastes ūdeņiem un pašvaldības, kuras valdījumā atrodas iekšējie ūdeņi;

7.4. divi makšķerēšanas interešu grupas pārstāvji;

7.5. divi zemūdens medību interešu grupas pārstāvji;

7.6. divi zvejniecības interešu grupas pārstāvji – pa vienam pārstāvim no jūras piekrastes zvejniecības un iekšējo ūdeņu zvejniecības;

7.7. divi ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupas pārstāvji.

8. Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās šādu institūciju deleģētie pārstāvji (turpmāk – padomdevēji):

8.1. viens pārstāvis no Dabas aizsardzības pārvaldes;

8.2. divi pārstāvji no Valsts vides dienesta;

8.3. divi pārstāvji no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”.

9. Padomes locekļu un padomdevēju sastāvu, pamatojoties uz šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto valsts institūciju, biedrības un interešu grupu deleģējumu, apstiprina zemkopības ministrs.

10. Padomes locekļu un padomdevēju pilnvaru laiks ir trīs gadi. Ja pēc šī termiņa attiecīgā valsts institūcija, biedrība vai interešu grupa nedeleģē citu pārstāvi, iepriekšējais padomes loceklis vai padomdevējs paliek uz nākamo termiņu.

11. Padomes locekli prombūtnes laikā var pārstāvēt tā pilnvarota persona.

12. Padomes locekļi par darbu padomē atalgojumu nesaņem.

13. Padome ir tiesīga ierosināt padomes locekļa izslēgšanu no padomes sastāva, ja konkrētais padomes loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ nepiedalās padomes sēdēs. Izslēgtā padomes locekļa vietā attiecīgā valsts institūcija, biedrība vai interešu grupa darbam padomes sastāvā deleģē citu pārstāvi.

IV. Interešu grupu darbība

14. Zemkopības ministrija, lai izveidotu interešu grupas, savā tīmekļa vietnē izsludina pārstāvju pieteikšanos šādām interešu grupām:

14.1. makšķerēšanas interešu grupā;

14.2. zemūdens medību interešu grupā;

14.3. zvejniecības interešu grupā;

14.4. ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupā.

15. Biedrības, nodibinājumi un profesionālās organizācijas, kuru darbība saskaņā ar to statūtiem (nolikumu) ir saistīta ar attiecīgo zivju resursu izmantošanas vai ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības jomu, 30 dienu laikā pēc pieteikšanās izsludināšanas piesaka Zemkopības ministrijā savus pārstāvjus to iekļaušanai interešu grupā, iesniedzot arī savu statūtu (nolikuma) kopiju.

16. Zemkopības ministrija apkopo pieteiktos interešu grupu pārstāvjus un sasauc attiecīgās interešu grupas pirmo sēdi, kurā ar balsu vairākumu ievēl interešu grupas vadītāju.

17. Interešu grupa padomē deleģē pārstāvēt interešu grupas vadītāju un atklātā balsojumā ievēlētu vēl vienu interešu grupas pārstāvi.

18. Interešu grupā katrai biedrībai, nodibinājumam un profesionālajai organizācijai ir pa vienai balsij. Biedrība, kas apvieno citas biedrības, nodibinājumus vai profesionālas organizācijas, ar vienu balsi pārstāv visus tajā ietilpstošos biedrus, un tiem atsevišķi nav balss tiesību. Ja balsojumā balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir interešu grupas vadītāja balss, izņemot balsojumu, kurā ievēl interešu grupas vadītāju.

19. Interešu grupas sēdes rīko pēc tās vadītāja vai grupas dalībnieka ierosinājuma, vai pēc šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētā uzdevuma saņemšanas.

20. Interešu grupa nodrošina savu sēžu protokolēšanu un protokolu iesniegšanu padomes sekretariātam.

21. Interešu grupa ir tiesīga iesniegt priekšlikumus to izskatīšanai padomē, kā arī sniegt viedokli par padomē izskatāmiem un darba kārtība iekļautiem jautājumiem.

22. Interešu grupas vadītājs vismaz trīs darbdienas pirms interešu grupas sēdes informē padomes sekretariātu par sēdes vietu un laiku. Padomes sekretariāts šo informāciju nosūta padomei.

V. Padomes darba organizācija

23. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Zemkopības ministrija un tā darbu koordinē padomes sekretariāta vadītājs – zemkopības ministra iecelts pārstāvis. Viņa prombūtnes laikā šos pienākumus pilda otrs Zemkopības ministrijas pārstāvis.

24. Padome no biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” un interešu grupu pārstāvju vidus ar balsu vairākumu izvēl padomes priekšsēdētāju. Viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus pilda padomes sekretariāta vadītājs.

25. Atbilstoši plānotajai padomes sēdes darba kārtībai padomes sekretariāta vadītājs, vienojoties ar padomes priekšsēdētāju, uzaicina uz padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām atbilstošus ekspertus vai nozaru speciālistus.

26. Priekšlikumus par kārtējā padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem padomes locekļi un interešu grupas rakstiski iesniedz padomes sekretariātā vismaz nedēļu pirms paredzētās padomes sēdes.

27. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

28. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī, un tās sasauc padomes sekretariāta vadītājs, vienojoties ar padomes priekšsēdētāju, kā arī tās tiek sasauktas pēc rakstiska vismaz divu padomes locekļu pieprasījuma. Ārkārtas sēdes padomes priekšsēdētājs var aicināt sasaukt pēc sava ierosinājuma vai vismaz divu padomes locekļu pieprasījuma.

29. Padome, pieņemot lēmumus:

29.1. ievēro vienprātības principu kā galveno lēmumu pieņemšanas veidu;

29.2. var vienoties par lēmuma pieņemšanu atklāti balsojot, ja padomes locekļu viedokļi dalās. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

30. Zemkopības ministrija pilda šādas padomes sekretariāta funkcijas:

30.1. organizē padomes sēžu darba kārtības sagatavošanu, iekļaujot tajā aktuālos jautājumus un padomes priekšsēdētāja izvērtētos interešu grupu priekšlikumus;

30.2. nosūta padomes locekļiem un padomdevējiem, kā arī pieaicināmajiem ekspertiem un nozares speciālistiem uzaicinājumu uz sēdi ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes vai ne vēlāk kā piecas dienas pirms ārkārtas sēdes;

30.3. nosūta elektroniski sēdes materiālus padomes locekļiem un padomdevējiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes vai ne vēlāk kā divas dienas pirms ārkārtas sēdes;

30.4. ievieto Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē trīs dienas pirms sēdes informāciju par sēdes darba kārtību un pieteikšanos uz to;

30.5. reģistrē padomes locekļu dalību padomes sēdēs;

30.6. protokolē padomes sēdes. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, kas ir izteikušies par attiecīgo jautājumu, un pieņemto lēmumu, kā arī atšķirīgos padomes locekļu viedokļus;

30.7. elektroniski nosūta padomes sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes visiem padomes locekļiem un padomdevējiem saskaņošanai vai precizējumu sniegšanai.

31. Saskaņoto protokolu paraksta padomes sekretariāta vadītājs, un tā kopijas tiek izsūtītas visiem padomes locekļiem un padomdevējiem, kā arī protokols tiek publicēts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas attiecas uz padomes darbību. Ja sēdes atsevišķus protokollēmumu izrakstus nosūta ministrijām, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijām, tajos iekļauj arī padomes locekļu atšķirīgos viedokļus.

Ministru prezidente L.Straujuma

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

2014.07.07. 16:42

1587

I.Miķelsone

67027525, Inese.Mikelsone@zm.gov.lv