Diemžēl, neizglāba ...

edijsk

Mīļie draugi! Diemžēl, neizglāba.... . Vēl tikai pirms neilga laika, dažām nedēļām, man kā luterāņu mācītājam nācās izvadīt gados jaunu, miesas būvēs spēcīgu vīru, dēlu saviem vecākiem, tēvu saviem bērniem, brāli, draugu u.t.t., kas dzīvību zaudēja Burtniekā. Tā ir neiedomājama tradēģija, sāpe un zaudējums ģimenei. Šorīt pamodināja telefona zvans ar ziņu, ka aizgājis vēl viens patiešām brīnišķigs un visu cienīts cilvēks, Goda pilsonis pilsētā. Vēl tikai pirms dažām dienām šim cilvēkam Valsts svētku svinīgā pasākumā, arī no savas puses, kā nelielu dāvanu pasniedzu brīnišķigu romāna veidā rakstītu grāmatu par garīgām un mūžīgām vērtībām ar nosaukumu "Dieva āmurs". Atliek cerēt, ka kaut nedaudz ielasījās, protams, tas neglāba šī cilvēka dzīvību, bet ceru vismaz dvēseli.

Kolēģi, makšķernieki! Domāsim par savu drošību, ja ne sevis dēļ, tad varbūt to cilvēku dēļ, kas mūs mīl, tuvinieku dēļ. Pats esmu pirms dažiem gadiem Peipusā traģiski zaudējis vectēvu, un zinu ko ģimene pārdzīvo šādos brīžos. Tas nav tas pats, kad kāds aiziet pēc garas, ilgi nodzīvotas dzīves sava vecuma vai ilgstošas slimības dēļ. Šādās reizēs trieciens ir milzīgs, no kura dažkārt visu atlikušo dzīvi tuvinieki nevar atjēgties. Kā sāpe tas paliek ilgi tuvinieku dvēselēs. Kāpēc tas notika, kāpēc tieši ar man tuvu cilvēku, kāpēc ...? Kāpēc, ja varēja taču būt savādāk?

Dievs mums ir devis prātu, lai to lietojot un ar galvu draudzējoties nedarām muļķības. Ja kādam prāta nav, tad Dievs devis apkārt cilvēkus, lai varbūt tajos ieklausāmies. Ja ar galvu nedomājam un citos neklausāmies, tad varam arī baudīt sava neprāta augļus, tikai žēl cilvēku, kas paliek ciešot. Lai gan jāpiemin, ka dažreiz neglābj ne prāts, ne citu ieteikumi, jo dzīve ir dzīve un katram savs laiks nolikts, tomēr ar neprātu un neieklausīšanos citos labāk Dievu nekārdināt. Jo savu dzīvi ar to varam tikai saīsināt un aiziet no dzīves vēl pirms Dieva noliktā laika. Tas nevienam nav labi un svētīgi.

Kā makšķernieks zinu, ka ir liels kārdinājums, kārdinājums vēl paspēt pēdējo reizi iebraukt ezerā pirms uzsalstošā ledus, kārdinājums braukt, ja zinu ka laika apstākļi tomēr nav tie piemērotākie, kārdinājums uzkāpt uz pirmā ledus, lai arī daudzi saka, tas nav droši. Ir tikai viens, kas kārdina - velns. Jau pasaules iesākumā viņš sacīja: "Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs ...". Tāpat arī šodien viņš kārdina sacīdams: "Brauc vien, nekas ļauns jau nenotiks, tu mirt nemirsi ....". Iespējams, vienreiz un otreiz Dievs pasargās, bet vai tāpēc Viņu vajag izaicināt? Nebūsim patmīlīgi egoisti un padomāsim šādās reizēs arī par ģimeni, kas paliek mājās nervozējot un zīlējot: atbrauks vīrs, neatbrauks, atbrauks tētis, neatbrauks ... .

Lai vai kā, vienādi vai otrādi, bet būsim nomodā par savu miesas un dvēseles dzīvību, rūpēsimies par to. Jēzus saka: "Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!"

Žēl, mūsu vidū bija tiešām brīnišķīgs, jauks, smaidīgs, sabiedrības mīlēts cilvēks. Bija ...

Visuvarenais mūžīgais Dievs, paļaudamies uz Tavu žēlastību, mēs Tevi lūdzam, esi labvēlīgs savam kalpam, kas kā gribam cerēt, ticībā ir aizgājis no šīs dzīves un pievieno viņu tavu atpestīto saimei debesīs. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas līdz ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.