Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
MOSP | 4.decembris 2014, 09:28 | 90 komentāri | 8402 skatījumi

Iz vēstures lappuses

Dr. biol. J.Birzaks

Zivis kā pārtikas resursus Latvijas mūsdienu teritorijā dzīvojošie cilvēki izmantojuši gadu tūkstošos. Par to liecina arheoloģiskie izrakumi, kas veikti mūsu valsts teritorijā sencilvēku apmetnēs, pilskalnos un viduslaiku Rīgā. Šo pētījumu rezultāti publicēti galvenokārt divos izdevumos - zinātniskajā žurnālā "Zinātņu akadēmijas vēstis" un populārā variantā padomju perioda "Dabas un vēstures kalendārs" 1970.- 1980. gadā.

Senākās publikācijas par mūsu reģiona faunu un floru, arī zivīm, irizdotas 18.- 19. gadsimtā vāciski (Fisher, 1791). Pirmo reizi minēti zivju nosaukumi latviski un igauniski (Kawall, 1858). 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā krieviski izdotas tautsaimnieciska rakstura publikācijas par Daugavu (arī zivīm un to ķeršanas paņēmieniem un rīkiem) un zvejas ekonomiku Rīgas apkārtnē (Sapunov, 1893; Borisov, 1912). Iepriekšminētie raksti, visticamāk, plašai publikai nebija pieejami.

Pēc neatkarības iegūšanas strauji pieauga gan zinātnisku, gan populārzinātnisku publikāciju skaits latviski. Pieminami tādi izdevumi kā žurnāli "Daba" un "Daba un zinātne". Tajos publicēti gan atsevišķi novērojumi dabā (piemēram, T.Paegle "Mani novērojumi par forelēm Salmo fario"), gan plašāki apskati (E.Reiziņš "Latvijas zivis"), gan recenzijas par jaunām grāmatām (piem., par J.Siliņa publikāciju "Latvijas zivis" izdevumā Jaunais zinātnieks). Raksti par zveju un makšķerēšanu, zivju izplatību, sastopamību, sistemātiku un bioloģiju, zivkopību atrodami arī tādos periodiskos izdevumos kā "Daugavas vēstnesis", "Daugava", "Zvejniecības mēnešraksts" un "Zvejnieku vēstnesis". Informācija par zvejas un makšķerēšanas kārtību atrodama "Valdības Vēstnesī".

Vairāk uzmanības šajā nelielajā apskatā veltīšu žurnālam "Mednieks un Makšķernieks" (M&M), kas pirmās brīvvalsts laikā iznācis no 1922.- 1940. gadam.

Žurnāla "M&M" raksti veltīti dažādām tā laika aktualitātēm. Šī izdevuma ietekme jūtama arī šodien, no tā pārņemta pat terminoloģija, piemēram, makšķernieks - "gaļenieks". Pretnostatītie "sportsmeņi" acīmredzot atbilst mūsdienu "noķer un atlaid" atbalstītājiem. No ražīgiem autoriem minams makšķernieku "sportsmeņu" pārstāvis L.Maskovskis, kas vaino zvejniekus: "Iekams mūsu neskaitāmie ezeri un upes, bij vēl no dabas ar zivju bagātībām svētīti, šīs bagātības mums šķita, it kā neizsmeļamas varbūt tad par šādu maldīšanos jeb apstākļu izmantošanu nezināšanā, vēl varējām skatīties pāri. Bet viss ir grozījies, lietas stāvoklis noskaidrojies: tas, kas šķita mūžīgs un neizsmeļams esam, guļ nu mūsu priekšā izmantots un ruinēts; no kādreiz bagātā mantojuma, ir palikušas atliekas. Tas, ko nedaudzi sporta kollēgas ar bažām paredzēja, ir nu noticis, ir izaudzis par valstiska maštaba nelaimi, izpaudies kā bezprāts pret mums pašiem, kā noziegums pret mūsu pēcnācējiem. Vēl pie visa tā, mūsu zvejnieki grasās sarīkot demonstrācijas pret jauno zvejniecības likumu, vai var vēl bezprāts iet tālāk? Esmu vecs, piedzīvojis makšķernieks, kuram jau aiz muguras guļ četrdesmitgadēji novērojumi un es te vēlreiz varu tikai apstiprināt bēdīgo faktu, cik ļoti mūsu zivju bagātības gājušas mazumā". Lai arī L.Maskovskis kritizē Latvijas politisko sistēmu, kas novedot pie zivju resursu pārmērīgas izmantošanas, faktiski savās publikācijās pārstāv ļoti mazu makšķernieku daļu, tā dēvētos "sportsmeņus". Citās publikācijās L.Maskovska kungs gan atzīst, ka pie zivju resursu pārmērīgas izmantošanas vainojami arī makšķernieki acīmredzot, domādams „gaļas makšķerniekus".L.Maskovskim oponējot, J. Lībrehts pauž pretēju viedokli, ka zivju daudzums ezeros jāregulē, ka zivis nezvejojot, resursu stāvoklis pasliktināsies. ""M&M" šad tad parādās raksti, kuros, bez kā minētu motīvu, uzstājas un apgalvo, ka, lūk, makšķernieku ūdeņu apzveja nav pielaižama, nepiedodama, kauna lieta v. t. t. Šī uzstāšanās, liekas gan, ir vairāk vai mazāk domāta pašu rakstītāju popularitātes dēļ, lai varētu teikt: "Lūk, mēs tik esam īstie makšķernieki, bet jūs -"makšķernieki pēdiņās"". N.Brēdenfelda publikācijā "Ezeru apsaimniekošana" atrodam ezeru nomas makšķerēšanai izdevumu analīzi un secinājumu, ka ezers jāapsaimnieko sadarbībā ar zvejniekiem. Pilnīgi visu izdevumu segšana tikai no biedru iemaksātās naudas nav iespējama, raksta autors atzīst- "tādus izdevumus nest nevarēs neviena biedrība".

Pašu "sportsmeņu" uzvedība pie ūdeņiem var būt arī ne visai sportiska. N.Līpaja rakstā "Vairāk sporta vēdzeļu makšķerēšanā" aprakstīta vēdzeļu ķeršana ar rokas makšķeri, kas, pretstatā ''šņorēm'', esot sportiski. "Šādā veidā makšķerējot, esmu izvilcis līdz 50 vēdzeļu vienā naktī- skaits, ko reti sasniedz šņoru licējs ar 10- 15 šņorēm." Sports un sportsmeņi vai tomēr makšķerēšana noteikumu robežās? Zivju paturēšanu vai atlaišanu atstāt paša makšķernieka ziņā?

"Mednieka un Makšķernieka" publikācijās atrodam aicinājumus ierobežot gan zveju, gan makšķerēšanu, iespējams, tās ietekmējušas lēmumu pieņemšanu Zemkopības ministrijā. Pirmās brīvvalsts laikā zvejas un medību tiesības, kas piederēja galvenokārt vācu muižniekiem, nonāca valsts vai privātās rokās. Zvejniecības likums publicēts "Valdības Vēstnesī" 1931. gadā, kas noteica galvenās zveju un makšķerēšanu regulējošās normas. Taču zivju ieguves regulēšana tika veikta ar Zemkopības ministrijas instrukcijām un rīkojumiem jau agrāk. Vismaz no 1923. gada bijuši noteikti zivju saudzēšanas iecirkņi, kur zveja aizliegta vai aizliegti daži tās veidi vai rīki. Instrukcijā par makšķerēšanu 1931. gadā gan noteikts, ka makšķerēšana var tikt veikta, nenodarot zaudējumus krastu īpašniekiem un netraucējot ūdeņu apsaimniekotājus pie zvejas tiesību izmantošanas.

Atšķirībā no mūsdienām makšķernieku organizācijas iznomāja ūdeņus par pašu līdzekļiem, arī zivju mazuļu ielaišanu tās veica par savu naudu. Ierobežojumus zvejai un makšķerēšanai noteica arī makšķernieku organizācijas, bet, protams, tikai pašu iznomātos ezeros. Makšķernieku "sportsmeņu" nodaļa iznomājusi Sudrabezeru, Ineša un Nedža ezerus uz 6 gadiem un noteikusi tur jebkura veida zivju ķeršanas un vēžošanas liegumu. Atrodams skaidrojums, ka iepriekšējos gados "gaļas" makšķernieki izķēruši neliela izmēra vēžus, tos izmantojot asaru makšķerēšanā. Sudrabezerā tikušas ielaistas sīgas, taču bez apgalvojuma, ka tās "attīstās un aug labi", nekādu datu nav.

Acīmredzot tieši publikācijas par zivju resursu stāvokļa pasliktināšanos palielināja makšķernieku organizāciju aktivitātes zivju mazuļu ielaišanā. Kā esmu minējis citās publikācijās, Rīgas makšķernieku biedrība izsolē iznomājusi Lielo Baltezeru un Mazo Baltezeru. Ezeri tikuši apzvejoti, lai samazinātu zivju daudzumu, bet ar noteikumu, ka zvejniekiem jāatlaiž visas līdakas, kas saglabājamas makšķernieku vajadzībām. Līdakas arī tikušas iezīmētas, lai novērtētu to augšanu un migrāciju starp Daugavas un Gaujas upju baseiniem. Minēts piemērs par foreļupi, kurā, gluži pretēji, līdaku daudzums tika samazināts, nolaižot dzirnavu dīķi un līdakas izzvejojot.

Mūsu rīcībā nav datu vai Rīgas makšķernieku biedrība iesākto turpināja. Taču šis acīmredzot bija pirmais plašāka mēroga zivsaimniecisks eksperiments Latvijā un mēģinājums saskaņot visai atšķirīgās makšķernieku un zvejnieku intereses. Taču plēsīgo zivju skaita mākslīgai palielināšanai var būt arī citi, nevēlami efekti. Piemēram, "Daugavas vēstnesī" rakstā "Zvejniecības stāvoklis Latgalē" lasām: "...ar maziem izņēmumiem pirmo vietu visos ezeros ieņem līdakas un asari. Lielā daļa ezeru pilnīgi pārņemta no plēsīgām zivīm, sevišķi asariem.... Plēsīgo sugu pārprodukcija lielā mērā traucē vērtīgāku sugu ieaudzēšanu.". Iespējams, šīs publikācijas liecina, ka aptuveni pirms 100 gadiem iekšējos ūdeņos bija mazāk karpu dzimtas zivju, salīdzinot ar mūsdienām. Šīs izmaiņas nosaka ūdeņu eitrofikācija, kas pieaugusi, pieaugot saimnieciskajai darbībai.

A.Gaņģa rakstā par ezeru apsaimniekošanu jau atrodamas uz tā laika zinātnes atziņām, balstītas rekomendācijas. "Nav vērts turēt ezerā zivis, kas vecākas par 5 - 6 gadiem", jo sākoties dzimumnobriešanai, zivju augšanas ātrums samazinās. Rakstā izvērtēta "ezeru ražība", tiek populāri skaidrota pirmējās produkcijas nozīme zivju biomasas pieaugumā, kas plēsīgai sugai, kā līdaka, ir daudzkārt neefektīvāka kā "miermīlīgām" zivīm. Interesanta arī doma, ka efektīvai ezera apsaimniekošanai svarīgi, lai tam būtu viens saimnieks.

1920. - 1930. gadu periodikā atrodami daudzi raksti, kur pieminētas dažādas zivju sugas un to sastopamība un izplatība ūdenstilpēs, kur mūsdienās tās vairs nav sastopamas. Šī informācija jāizmanto uzmanīgi. Aprakstīta strauta foreles makšķerēšana Dīvajas upē. Strauta foreles Dīvajā pieminētas arī mūsu literatūras klasiķa Jaunsudrabiņa stāstos. Taču šī suga upē nav tikusi konstatēta 1990.- 2000. gadā. Acīmredzot strauta foreles Dīvajā ir iznīkušas laika periodā no 1940. līdz 1990. gadiem.

Strauta foreles daudzuma un izplatības samazināšanās pieminēta bieži. Tā P.Bērziņa rakstā atrodami ļoti racionāli slēdzieni: "Mūsu žurnāla slejās plaši pārrunāts jautājums par strautu foreļu plašāku ieaudzēšanu, minot kā galvenos neveiksmes cēloņus nenokārtoto strautiņu apsaimniekošanu, zivju „zagļus" (lauku zēnus-makškerētājus v. t. t.). Varam pielaist, ka par zināmu šķērsli foreļu ieaudzināšanai bija naktsāķi, kuru likšana foreļu strautos, ar pag. gada rudenī zemkopības ministra J.Birznieka izdotiem noteikumiem par makšķerēšanu, tagad- aizliegta. Bet lai neļaunojas foreļu audzēšanas dedzīgie entuziasti, ja teiksim, ka uz foreļu bagātību izveidošanu mūsu strautos nevaram likt pārāk rožainas cerības.". Autors uzsver, ka foreļu mākslīga savairošana jāveic tām piemērotos ūdeņos. Arī iespējamais mazuļu ielaišanas efekts novērtēts objektīvi. "Pirmā gadā aiziet bojā vismaz 70-85% mazuļu un tikai 15-20% var lolot cerību uz ieiešanu otrā mūža gadā, kad forele pie labiem barošanas apstākļiem izaug par 20 cm garu zivi.". Mūsdienu sabiedriskās akcijas (piemēram, "Miljons foreļu Latvijas upēm" un valsts finansētos sugu aklimatizācijas un introdukcijas mēģinājumos (alatas introdukcija Lielupes baseinā) to bieži neņem vērā.

Latvijas pirmās brīvvalsts periodikā atrodamas interesantas ziņas par ceļotājzivju izplatību senāk. Piemēram, rakstos par Aivieksti un Lubāna ezeru, pieminēta laša un upes nēģa zveja šajās ūdenstilpēs. Minētas, ka laši zvejoti arī ezerā. Ja šī informācija ir patiesa, tad laši caur ezeru migrēja uz nārstu Rēzeknes upē, kas vienīgā no Lubānā ietekošajām upēm atbilst lašveidīgo zivju ekoloģiskajām prasībām. Taču mūsdienās lašveidīgo zivju šajā upē nav.

Jau 1920.- 1930. gadu publikācijās pieminēti vērienīgi antropogēni pārveidojumi Latvijas upēs un ezeros, ūdeņu piesārņošana u.c. citu saimnieciskās darbības veidu negatīva ietekme uz zivīm un zivju dzīves vidi.

1920.- 1930. gadu publikācijās (gan periodikā, gan zinātniskajos rakstos) lietota zivju sistemātika, kas atšķiras no mūsdienās lietotās. Daudzas no zivju sugām, kas mūsdienās ir plaši izplatītas, senāk uzskatītas par reti sastopamām (ausleja, platgalve u.c.). Atsevišķas sugas Latvijas zivju faunai pieskaitītas nepamatoti (barbe, raibā platgalve u.c.).

Piemēram, publikācijā par Daugavu, minēts, ka šīs upes posmā pie Rīgas pilsētas sastopamas pat divas alatu sugas (Sapunov, 1983). Vēlākie autori šo sugu uz Daugavu neattiecina (Ozols, 1937). Taču A.Griguļa publikācijā "Kādas zivis dzīvo Daugavā" tā minēta kā sastopama pie Doles salas. Iespējams, autors ietekmējies no M&M agrāku gadu publikācijas, kur alataThymallus thymallus saukta par sīgu. Vidzemē tā alatu vietām sauc arī šodien. Plašāk publikācija par zivju nosaukumiem un vietvārdiem izdota padomju laikā (Laumane, 1973).

Protams, ir ļoti daudz makšķerēšanas aprakstu, kādā no tiem pat "sportsmenis" L.Maskovskis Babītes ezerā ķer līdakas maisiem. Rakstā apspriests arī gulbju pāra lidojums, ar nožēlu konstatējot, ka laivā diemžēl nav šautenes. Nu jā, gulbis jau nav zivs. Kopumā pēc izdevuma "M&M" rakstu tematikas varētu secināt, ka makšķernieku "sportsmeņu" lobijs ietekmēja lēmumu pieņemšanu valsts iestādēs, konkrēti Zemkopības ministrijā. L.Maskovskis kādā no publikācijām piemin sarunas un pretimnākšanu no ierēdņu puses. Šī makšķernieku grupa bija skaitliski neliela un pārstāvēja Rīgas makšķerniekus, tās intereses nesakrita ar makšķernieku "masas" interesēm. Kā redzams, vēsture atkārtojas. Iespējams, ka "M&M" publikāciju ietekme bijusi tik liela, ka tajās paustās atziņas pārnestas uz 21. gadsimtu un tiek izmantotas arī pašlaik.

Savdabīgs viedoklis pausts rakstā "Par zivju šaušanas un duršanas noliegšanu" anonīms autors raksta: "...makšķerēšana dibinas uz mānīšanu un viltību, t.i., nicināmām īpašībām, bet šaušana un duršana dibinas uz atklātu spēku, asu skatu un veiklību- t.i., īpašībām, kuras tiek, cienītas.". "Zivju šaušana un duršana ir sporta veids, daudz humānāks kā makšķerēšana....". Nu, ko lai saka, viedokļu dažādība. Ar šo nobeigumā vēlos pateikt, ka "M&M" redakcija, nepiekrītot viedoklim, rakstu iekļauj žurnāla numurā. Autors netiek saukts par tautas ienaidnieku. Jau drīz tajā pašā gadā atrodams A.Kleinšmita pretraksts. Satura ziņā gan raksts, gan pretraksts ir līdzīgi diskusijai starp makšķerniekiem un zemūdens medniekiem mūsdienās - kurš labāks, kurš sliktāks.

Šajā apskatā, citējot periodikas rakstus, neievietojām atsauces par publikācijas gadu un izdevuma numuru. Pateicoties Nacionālajai bibliotēkai, sabiedriskām aktivitātēm un projektiem, strauji pieaug pieejamās informācijas apjoms. Katram pašam nu iespējams lasīt un studēt interesējošos jautājumus, neapmeklējot bibliotēku, vērtēt un secināt, izmantojot pirmavotus, bet ne to pārstāstu. Lai sokas!

Autors iesaka iepazīties ar sekojošām grāmatām un publikācijām:

Kottelat, M. and Freyhof, J. Handbook of European freshwater fishes. Berlin, 2007. 646 pp.

Viens no mūsdienās lietotiem zivju sistemātikas variantiem. Diskutabls, bet plaši atzīts darbs.

Laumane B. 1973 Zivju nosaukumi latviešu valodā. Rīga, 307 lpp.

Plašākais pētījums par zivju vietvārdiem Latvijā

Mansfelds, V. Latvijas zivis. Grām.: Latvijas zeme, daba un tauta. II. Rīga, 1936. 490.-519. lpp.

Labākā un pilnīgākā publikācija par Latvijas ihtiofaunu un tās veidošanos pirmās brīvvalsts laikā.

Ojaveer, E., Pihu, E., Saat, T. (eds.) 2003 Fishes of Estonia. Tallinn, 416 pp.

Zivju izplatība un sastopamība Latvijas kaimiņvalstī.

Sloka, J. Bronzas laikmeta zivis senajā Daugavā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Rīga, 1970., Nr. 11 (280), 33.-39. lpp.

Ko zvejoja mūsu senči?

Virbickas, J. Lietuvos Žuvys.[Fishes of Lithuania] Vilnius, 2000. 192 psl.

Zivju izplatība un sastopamība Latvijas kaimiņvalstī. Diemžēl tikai lietuviešu valodā.

Сапунов, А. Река Западная Двина. [The river Daugava] Витебск, 1893. 512. c.

Senākais apskats par Daugavu, tās nozīmi tautsaimniecībā. Daudz kļūdu, interesantas vēstures liecības.

Жуков, П. И. Рыбы Белоруссии. [Fishes of Belorussia] Минск, 1965.415 c.

Zivju izplatība un sastopamība Latvijas kaimiņvalstī. Daudz datu par zivju bioloģiju, ir dati par ceļotājzivju migrāciju augšup pa Daugavu.

Periodika, kas pieejama Nacionālās bibliotēkas lapā:

http://www.periodika.lv/

Publicētāja viedoklis var nesakrist ar šī raksta autora viedokli atsevišķos jautājumos.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 3.9999999999999 no 5
(8 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[90] Komentāri | dilst | aug
 
Tonis

Gribētos zināt,vai cien.autors ir makšķernieks?

04.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Rakstītais viss ir labi, tā ir bijis un tur neko mainīt vairs nav iespējams. Lai gan arī dažus tekstus, kuri šeit rakstā publicēti - arī var apšaubīt, vismaz to objektivitāti.

Taču kāpēc man, ierindas makšķerniekam būtu tā pastiprināti jāstudē vēsture? pagaidām nesaprotu.

Taču tiem, kuri šodien pieņem lēmumus un noteikumus - tiem gan tas būtu mazliet svarīgi. Bet vai šiem "aizņemtajiem" kungiem tam atradīsies laiks un gribēšana - tas lūk ir jautājums?

05.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Mārtiņ Balodi,to jautājume es uzdevu Tev,Birzaka telefona man nav.

05.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Redzi, Anton NamujUn, ja Tu gribētu viekpajautāt

05.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Ja Tu gribētu vienkārši pajautāt, tad piezvanītu man un pajautātu, jo mans telefona nr. nav noslēpums nevienam, īstenībā arī Birzaka tel. nav noslēpums. Tad kas īsti Tev ir svarīgi? Vari godīgi atbildēt?

Man ir apriebušies šie MRK kašķi un seklie mājieni, tāpēc darīšu ko patīkamāku un noderīgāku, piem. skatīšos TV. Piedod arī tad, ja nevari...

05.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Nav manā dabā speciāli kašķi meklēt,un ar MRK te nav nekāda sakara,vienkārši pats gribu zināt. Ja viņš nav makšķernieks, tad man apmēram skaidrs,ja ir makšķernieks,tad galīgi nav skaidrs...

Tad kā,- ir vai nav makšķernieks?Tu tak viņu pazīsti.Vai tā ir konfidenciāla informācija šajā forumā?

06.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Toni,

kas te vēl nav skaidrs. J.Birzaka kungam, lai darba vietā izpildītu sadaļu par dr. biol. publikāciju skaitu, kaut kāds raksts bija jāsagatavo un jāpublicē, neatkarīgi no tā - ir vai nav viņš makšķernieks.

Viņš to ir izdarījis - labā slava un kaut kāda perioda /varbūt gada/ atestācijas noteikumu kāds no punktiem ir izpildīts, viss kārtībā. Būs arī turpmāk laba alga un, ja Dievs dos, kāda prēmija.

07.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Televizoru nav labi skatīties, tur pārsvarā raidījumus taisa cilvēki, kas nemakšķerē.

07.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

To, ka J.Birzaks nav makšķernieks ,man bija skaidrs jau no iepriekšējiem šeit ievietotajiem rakstiem. Ja viņš būtu makšķernieks,tad iepriekš šeit v.s.o.p ievietotajos viņa pētījumos un rakstos nebūtu jālasa tādas muļķības ,kā- 'nav īsti izpētīts un skaidrs vai zivju skaits ir patiesi samazinājies'....Viņam vienkārši neceltos roka ko tādu uzrakstīt...Bet, to atbildi es gribēju dzirdēt no 'visu Latvijas makšķernieku pārstāvja' puses. Jo savu 'anti makšķerniecisko'un 'protīkliniecisko' nostāju Mārtiņš parasti mēģina pamatot ar J. Birzaka 'zinātniskaliem pētījumiem'.

Skumji,ka cilvēks kas grib uzņemties pārstāvēt visus Latvijas makšķerniekusu un to pārstāvošās organizācijas valsts līmenī neatrod sevī drosmi atbildēt uz tik vienkāršu un tiešu jautājumu kuru es ,kā makšķernieks,biju vairākas reizes viņam uzdevis....

07.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Toni vai vari atbildēt godīgi uz vienu jautājumu – vai Tu esi pārstājis dot kurkuļus amatpersonām?

Bet, ja nopietni sen jau ir pilnīgi citas problēmas, dēļ kā bieži izskan viedoklis, ka zivju nav. Viena un galvenā problēma, kas nesen izgaismojās ir pašu makšķernieku izlaidība, tie paši C&R bļāvēji uzskata, ka vainīgi ir citi, kas izķer zivis, bet ne pašu meistarība. Tādi kantori, kā LMA, kas būtībā nodarbojas ar kaitniecību makšķerēšanas hobijam, bļaustās, ka zivju nav jo tā var dabūt finansējumu apšaubāmiem projektiem, bez redzamiem rezultātiem. Bļaušana par agrāko laiku lomiem arī ir fufelis, jo kopumā jaunībā man bija mazāki lomi, tas kādus 25 gadus atpakaļ.

Būtisks tagad arī ir piesārņojums ūdenī, jūrā zivju kustība atkarīga no vējiem un straumēm, tajā pašā Vidzemes jūrmalā pie dažiem vējiem noteikti nebūs zivis un pat stipri apšaubāmi, ka tādā ūdenī var pastāvēt dzīvība, ja pūtiens ir no Rīgas, bet ir arī zivīgi vēji.

Vairākums gadījumu visa bļaustīšanās par zivju neesamību, bieži vien notiek pašas bļaušanas pēc.

07.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Imi,

ja ir kas ņem ,tad ir kas dod un otrādi...Dot nav grēks,bībelē tā rakstīts...Grēks ir ņemt un nebūt pateicīgam par to...:) Kas i ,Tev nedod ,bet tomēr gribās?

Imi ,nesmīdini par tām zivīm,25 gadus atpakaļ vēl nebiji rūdīts 'tīklinieks'...:)

07.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Zināma taisnība Tev ir par to Bībeli, ja rakstīts tad tā arī, jādara, savulaik raganas dedzināja un pat stipri OK bija.

Var jau būt, ka pirms 25 gadiem kādam arī ar debesmannu šāva, bet pirms kādiem 30 gadiem noteikti neākstījās ar C&R jo laiki bija stipri savādāki.

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
usis
usis :

Tajos laikos ļaudis vairāk strādāja, uz sms laivus un daivus nepirka, braksnus lika aiz restēm, bet to bija maz, jo neko nedarot, tāpat šmigai pietika , ja partijā laicīgi iestājies;)

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Imīt,

pirms gadiem 30 tādus 'pašoatēriņniekus' bāza būrī un arī OK bija!... Un zivis arī vēl bija...

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

- 'pašpatēriņniekus'.

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Toni, ja ko gribi zināt, tad pazvani un pajautā. Daudzi tā dara, raksta PM, e-pastus, zvana. Joprojām palieku pie domas, ka skatīties TV ir produktīvāk nekā ar klonu klanu diskutēt. Ar patreizējo MRK valdi - diskusiju limits ir izsmelts. Ja Tev vakaros piemirstas - no rītiem atgādināšu.

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Teļeponu -studijā! :)

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Petnieks

Mani toties bezgalīgi izbrīna vaidi par to, ka pētījumi nav pareizi un to rezultāti galīgi nerāda to, kas būtu jārāda.

Bet kas jums liedz taisīt vai pasūtīt "pareizus" pētījumus?

Vispirms gan ieteiktu pašiem priekš sevis definēt, kā novērtēt zivju daudzumu - zivju biomasa uz kubikmetru vai kvadrātmetru; "trofeju" vai "makšķerējamo zivju" daudzums uz ūdens vienību (te gan vispirms būtu jādefinē sugas un izmēri, no kuriem sākas "pareizās zivis"); kaut kādu sugu īpatsvara izmaiņas utt.

Un viss - izvēlamies metodi ķeršanai un datu apstrādei, un raujam vaļā! Pēc tam būs objektīvi dati, uz kuriem savu sāpi balstīt. Atkritīs arī nepieciešamība savu taisnību pierādīt, lietojot iespējami tēlainus epitetus, lielos burtus, vai citu sviestu.

Bet pagaidām man šejienes spriedelējumi uzdzen zosādu. Visi tipa "zina" (un tie, kuri "nezina" ir aptaurēti stulbeņi un vispār nepatīkami cilvēki). Abet nekādu reāli pārbaudāmu, salīdzināmu un objektīvi diskutējamu ciparu tam visam apakšā nav.

Dogmātisms un17. gadsimta līmenis, kungi.

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Speciāli Tonim - www.mosp.lv

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Protams Toni, toreiz pašpatēriņa un komerczvejas nebija, bet bija arteļi un kolhozi. Vai nevēlies atcerēties, kā zušus oficiāli sita ar elektrību, kā lučus ķēra priekš lapsām un zivis gāja zivju miltos, kā ierīkoja paraug dīķus izindējot „nevērtīgās zivis”, kā bija jāizpilda partijas plāns zivju ieguvei neatkarīgi no dabas resursiem, kad vēžus paķert bija notikums nevis norma.

Kaut kā Toni izskatās, ka problēmas ar atmiņu par reālo situāciju padomijā ir kolektīva problēma pagātnes vaiduļiem.

08.12.14 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager