Iz senās vēstures Nr.2

Cik sevi abzinos ,uzaugu kā Vecrīgas puika,netālu no patreizējās prezidenta pils.Toreiz tas par 'pionieru laukumu' saucās...

Kā jau puiķim uz lielajiem lūkojoties,zināju ka šamie kādreiz līdz upei aizskrienot...Bet man tak arī gribējās līdz tai tuvējai Daugavai aizlūkoties...Bet modrā Omīte toreiz bij noteikuse,vieniem ārpusē pie ūdeņiem iet nedrīkst...Laikam man bij kādi 4 gadiņi,ko aceros

kad ar Omi kopā tā brīvāk līdz Daugavai aizgājām...Skatos,gar Daugavas piekrastes apkaltajām margām veči ar gariem kātiem stāv...Kā jau puikam interese radās,ko tad īsti šamie dara? Ik pabrīdim redzēju ,ka tiek izvilktas kādas zives...Tas manu puicisko interesi bišku bažīgu darīja...

Jau nākošajā vasarā ,redzot manu interesi,Omīte tuvējā univermagā nopirka man pirmo bambusa makšķerīti,aukliņu,spalvu pludiņu,(āķīti nopirkt gan piemirsām) un mēs devāmies uz Daugavu MAKŠĶERĒT!

Pārdzīvojumi bij neizsakāmi lieli...Pieejot pie Daugavas margām,apmēram ap to vietu kur patreiz Tallink prāmji lepni gozējas,sākam skatīt un domāt ,ko nu? Jo ne Omītei ,ne arī man,no tās copes nekādas saprašanas toreiz protams nebija...Bet ,kā teikt,pasaule ne bez labiem cilvēkiem...Kāds pieredzējis krievu makšķernieks mums palīdzēja to copes uzparikti sakārtot un vēl āķi uzsiet...Un vēlāk izrādījās ,ka uz āķa galā vēl dzīva slieka esot virsū jāuzmoc! :)

Kad šī visa man nesaprotamā procedūra bij beigusies,vecais copmanis ielaida to dīvaino uzparikti tur pat Daugavas ūdenī pie pašām margām iekšā...Dziļums apmēram 2 m bija...Tad lūk,ielaiž vecais copmanis to manu pātadziņu tajos ūdeņos un dod man to rokās teikdams- :'smotrji na poplavok'...Es paklausīgi turu to pātadziņu rokās pārkāries pāri margām un skatos uz to 'paplavoku'...:) Ilgi skatīties nenācās,drīz vien tas 'paplavoks' nez kāpēc nozuda no mana redzes apvārša... Tjaņi,-nokliedza vecais copmanis,un es knapi apjauzdams krieviski izteikto rīkojumu ,vilku arī...Bet kas par jokiem ,tas pludiņš negrib no tiem ūdeņiem ārā rādīties...:) Es ,piepūtis vaigus,pielieku visas pūles,līdz beidzot to pludiņu ar milzīgu zivi pāri margām dabonu pāri...Šis milzonis izrādījās vārdā -'OKUŅS' gramus 300 svarā, un par to man neizsakāmi milzīgi prieki bija...Un tanī brīdī es pārtapu par COPMANI...:)