Iz vēstures Nr.5

Tad lūk,toreiz no Juglas tramvaja pieturas lejā bija kuģīša pietura ,kas līdz Baltezeru galam, cik atceros , par 6 kapeiķiem cilvēkus vadāja.Man kā puikam,tas brauciens nu dikti patikās... Dzenskrūve baltu mutuli meta,ūdens salkani patīkami smaržu dvesa, garām braucošajām kanāla ainavām...No kuģīša dzenskrūves gan krasti skaloti tika,bet uz copes aktivitāti tas tik labu darīja...Parasti bija tā ,-kā kuģītis garām pagāja,vilni uzmeta,tā arī bija cope..Tai zivtiņai patīk, kad ūdens kustās...

Tajā Priedkalnē,toreiz pionieru nometne bija.Es gan pionieros nebiju stājies, mazs huļigāns toreiz laikam biju:),bet to kanāla galu biju dikti iemīļojis.Dažreiz ,kad pavasara asaru 'kļovs' bij sācies,atļāvos dažreiz skolas vietā uz mīļotajām copes vietām aizbraukt...Klusa koka piestātnīte,aiz viņas daudz vilinošu un nezināmu copes vietu atradās...Gar visu kanāla malu,jau izsenos laikos, koka mieti sadzīti bija. Tas lai krasti būtu stingrāki un neizskalotos. Nu mācēja mūsu seņči arī uz priekšu biku padomāt....

Aiz tiem mietiņiem parasti uzreiz kādus 1-1,5 m dziļums sākās.Un tur tad arī notikās tā cope ,kas mani vēl tagadiņ atmiņās silda...Zivju bija pietiekoši ,pārsvarā asari un raudas,pa retam kāds breksēns trāpījās.Izmēri,pēc mūsdienu leksikas,-normāli panninieki...Mazo zirgazobu maz bija.

Vienu dienu es ar vecāko bračku bijām uz to pusi sataisījušies.Vēl bijām sētas rudo Janku paņēmuši līdz,kā teikt ,kompānijai...Visu dienu mēs ar bačku normāli paķēruši,skatamies ,-rudais Janka tāds bēdīgs izskatās...Nu nebija tam puikam tās copes iemaņas,par ' ņuhu' nemaz nerunājot....

Tad lūk,mūsu kules jau gandrīz pilnas,bet Jankam gandrīz nekā...Uz vakara pusi,skatos jankas sejs tāds pavisam skābens rādās.Kad taisamies uz māju pusi braukt,skatos, mūsu kules tādas pustukšas palikušas....Prasu Jankam ,kur zives ? Šams lielas acis taisa,bet redzu ka tam vēders tāds pietūcis...Manī tas uzreiz aizdomas rada,parāvu Jankam kreklu no biksēm ārā, un....uz zemes izbira mūsu rīta ķerto zivju čupa...Ak janka,janka....:)