Iz vēstures Nr.8

Laikam 13 mitajā dzīves gadā,sāku funktierēt,kā ar to spiningu līdakas paķert.Toreiz jau saprašanas spiningošanas jomā nebija nekādas,arī veikalu plauktos izvēle arī gandrīz nekāda...Atceros bija bodēs līmētie spiningi,bet tie makten dārgi likās...Tad parādījas pirmie stiklšķiedras viendaļīgie kāti ~1,6m garumā,pa 4,5 rbļ/gabalā. Bezinerča spoļu arī īsti nebija,kruta skaitījas Ņevas spole pa 3,9 rubeļiem.Starp aukliņām toreiz 'Kļinskaja' bij topā,bija pietiekoši štengra un elastīga...To tad arī (0,5 mm) tinām spolei virsū.Cena 100 m kaut kur ap rubuli maksāja. Vizuļi pamatā tikai bleķa šūpiņi ,apmēram pa 30 kapeiķiem gabalā....

Tāds tad lūk tāds apmēram bija tas bužets,ar ko jaunajiem spiningotājiem iesākumā bij jārēķinās...To tad ,par ietaupīto puzdienas un nodoto piena pudeļu naudiņu, sākumam biju iekrājis. Varbūt vēl kādu rubuli Omīte bij piemetusi...Tad lūk,bijām mēs skolā vairāki tādi uz copi krituši pajoliņi ,arī sētas rudais Janka negribēja no mums atpalikt...:)Šamam gan arī turpmākajos gados ar tām copes iemaņām tā īsti nevedās...Pirmajos gados uz Ozolnieku karjeru,kas pirms Jelgavas ,bijām pasākuši ar vilcienu braukāt..Karjers ne īpaši liels,bet ūdens dzidrs.Vienā galā ,dzelzceļa pusē,bija sekls , ar niedrām un zālēm aizaudzis,otrs gals,šosejas pusē,diezgan stāvs un dziļš...Nezinu,varbūt tagad viss ir savādāk...Parasti sākām pa to seklo galu garajos zābakos bradāt.Dzidrajā ūdenī labi bij katra zālīte saredzama,centāmies tām tuvumā piemest.Sākumā jau bija pagrūši piešauties ,lai precīzi un bez 'bārdas' varētu to vizuli aizmest,bet drīz vien to arodu apguvām un metām diezgan tālu un precīzi...Bez 'bārdām'dažreiz tomēr arī neizpalikām....Jau pirmajā reizē arī pie līdakām tikām,sākumā tādām ap 1Kg,vēlāk jau arī lielākām,kā tagadiņ saka,- mēra zivīm...Ar laiku ielāgoju,ka tajā karjerā labāk kožas uz ne īpaši spožiem un apsūbējušiem vizuļiem, un apmākušā laikā...Šie novērojumi vairākkārtīgi apstiprinājās arī nākamajos gados ,kad ķēru līdakas dzidros ūdeņos.Nekādus lielos monstrus toreiz gan nedabūjām,kaut gan vietējie zināja teikt ,ka tādas pie 10 kg arī iekšā tur esot...Lai nu kā,bet mums arī ar esošo lomu parasti bij gana...

Kad tajā karjerā īpaši nekodās,aizskrējām uz tuvējo Iecavas upīti,tur bij tilts un aiz tā vēl viena ,mazāka karjeriņa ar upi savienojās...Tur arī varēja ko dabūt.Viendien sadomāju pašā Iecavas upē pamētāt,bet uz tumšajiem 'karjeras'vizuļiem copi tā arī nesagaidījis ,lieku galā sidrabotu palielu 'karotīti' .Trešajā metienā,-neliela bārda...Atpiņķēju to vaļā un ātri tinu spoli,lai vizulis pie dibena 'zacepā'neieiet,te jūtu -ieķērās gan...Sparīgi mģinu kratīt un vilkt ar spēku,bet redzu, ka tas 'zaceps 'tā dīvaini uz sāniem sāk iet...Tikai pēc brīža apjautu,ka tas nav nekāds'zaceps'...:)Pēc apmēram 5 minūšu ilga cīniņa neredzamais pretinieks tiek izstīvēts krasta akmeņos...Tā bija līdaka 4,2kg svarā! Gaiši zaļgani -dseltenīgā krāsā,strupa un resna,ne tādas kā karjerā... Protams ,ka pārsteigums un prieki bija lieli...Pēc tās reizes es guvu arī mācību,-duļķainos upes ūdeņos jāķer uz spožu un palielu bleķi, un jācenšas novadīt to tuvāk pašam dibenam...