Rūpnieciskā zveja, makšķerēšana un malu zvejniecība (1968.g)

Ik gadu Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, republikas upēs un ezeros nozvejo vidēji 800-900 tūkstošu centneru zivju. Kopējais nozvejas sastāvs ir šāds: 85-87% reņģu, mencu, brētliņu un plekstu, 10% pārējo jūras zivju – luču, salaku, jūras bullīšu un tikai 3,3 – 3,5% saldūdens zivju (to skaitā caurceļotāju). Tātad ezeros un upēs nozvejo apmēram 25-30 tūkstošu centneru zivju gadā.

Dabiski, ka makšķernieku uzmanību visvairāk saista tieši pēdējais skaitlis jeb precīzāk – 6-10 tūkstoši centneru saldūdens zivju, jo laši un nēģi (apmēram 3 tūkst. cnt) makšķernieku saimi interesē mazāk – lašu makšķerēšanai atļaujas ierobežotā skaitā var saņemt tikai sporta biedrību biedri, bet nēģus, kā zināms, makšķerēt nedrīkst. Atlikušajos 16-17 tūkstošos centneru kopējā nozvejā ieskaitāmi stagari, vīķes, ezera salakas (sņitkas) un ķīši – tātad makšķerēšanai maz iecienītas zivis. Tiesa, ir cilvēku kategorija, kas makšķerē arī ķīšus, vīķes un stagarus. Tas nav slikti, jo stagari, ķīši un vīķes ir ļoti nevēlamas zivis, kas lielos daudzumos patērē tādu pašu barību kā vērtīgo sugu zivis, apēd vērtīgo zivju ikrus un izplata parazitārās slimības.

Pastāv uzskats, ka zivju krājumi ezeros un upēs nepārtraukti samazinās. Vectēvs vai vecvectēvs, atgriežoties no makšķerēšanas, tikko varējis panest zivju tarbu, bet mūsdienās jau pāris kilogramu uzskata par gluži pieklājīgu lomu.

Nozvejas statistika rāda, ka atsevišķu sugu zivju daudzums pēdējo desmit gadu laikā pakļauts diezgan straujām svārstībām un, kaut arī runāt par nozveju lejupslīdošu tendenci vēl nav iemesla, zivju bagātību pašreizējais stāvoklis izraisa makšķerniekos bažas. Tās tiešām ir pamatotas. Taču arī pašu makšķernieku rīcība daudzos gadījumos jūtami ietekmē zivju bagātību samazināšanos.

Rūpniecisko zveju limitē acu izmērs zvejas rīkos, minimālie zivju izmēri, zvejas aizlieguma laiki zivju migrāciju un nārsta laikā un citi faktori.

Varbūt ir pārspīlēti teikt, ka makšķerēšana ietekmē zivju krājumu stāvokli? Ja uzskatām, ka no katriem 100 cilvēkiem 5 ir makšķernieki, tad Latvijā ir ap simt tūkstošu makšķernieku. Pieņemsim, ka šie makšķernieki makšķerē tikai vienu dienu nedēļā un izvelk ne vairāk kā vienu kilogramu zivju. Arī tad iegūstam ļoti iespaidīgu skaitli – 5000 centneru zivju gadā. Šāds aprēķins balstās uz gluži reāliem pieņēmumiem. Tātad starpība starp makšķernieku lomu un rūpnieciskās zvejas gada nozveju nav liela. Turklāt makšķernieki praktiski neievēro rūpnieciskai zvejai noteiktos zivju minimālos izmērus un nereti izmakšķerē vēl dzimumgatavību nesasniegušus eksemplārus. Bez tam, neievērojot nekādus nārsta aizsardzības laikus (vienīgais izņēmums – no 1.septembra), tūkstoši makšķernieku gan airu laivās, gan motorlaivās uzturas zivju nārsta vietās, tādējādi visai jūtami traucējot nārstu normālu norisi.

Katru ziemu izplatās savdabīga „cemmerēšanas” epidēmija. Nemaz nerunājot par profesionālajiem malu zvejniekiem, diemžēl arī daudzi makšķernieki nomaina atļauto žibulīti un mormišku ar tā saucamo „cemmeri” – smagu vizuli ar milzīgiem āķiem, un zivju ziemošanas vietās sākas nežēlīgas iznīcināšanas akcijas. Ar pārplēstiem vēderiem un izrautām acīm tūkstošiem zivju nobeidzas, nemaz nenokļuvušas malu zvejnieka lomā, jo tikai katru 5.-10. aizcirsto zivi izdodas izvilkt no ūdens.

Malu zvejnieku rīcībā ir vesels arsenāls dažādu rīku un līdzekļu zivju iznīcināšanai: tīkli, murdi, žebērkļi, šujamie ieroči, hlorkaļķis, amonjaka ūdens u.c.

Baltijas zivju aizsardzības pārvaldes inspekciju darbinieki katru gadu atklāj gandrīz 2000 zvejniecības noteikumu pārkāpumu gadījumu. Malu zvejnieki gadā samaksā vairāk nekā 20000 rubļu soda naudas. Atkārtotos un bīstamos gadījumos (ja malu zvejnieks pretojas inspektoriem vai zivju iznīcināšana notiek plašā mērogā) bez administratīvajiem naudas sodiem pret malu zvejniekiem ik gadu tiek ierosinātas krimināllietas. Tātad malu zvejnieku iegūtais loms bieži vien izmaksā diezgan dārgi, turklāt par īsta makšķernieka pārdzīvojumiem nevar būt ne runas, ja zivis indē ar hlorkaļķi vai izņem no murda. Neraugoties uz to, malu zvejnieku skaits pašlaik vēl diezgan ievērojams, un bez visas sabiedrības un it īpaši makšķernieku aktīva atbalsta izskaust malu zvejniecību ir grūti.

Minētie fakti uzskatāmi liecina, ka zivju bagātību samazināšanos ezeros un upēs ietekmē ne tikai rūpnieciskā zveja, bet arī makšķerēšana, bet jo sevišķi malu zvejniecība.

"Makšķerniekiem" izdevbiecība ''Liesma" Rīgā, 1968