Neturi sveci zem pūra! " Lašmaizes" tā ir ikdiena.

Neturi sveci zem pūra! " Lašmaizes" tā ir ikdiena.

Sveicināti, copmaņi un entuziasti, kam patīk trakas idejas. Kad uzsāku informācijas meklēšanu par lašveidīgo audzēšanu, izrādās latviešu valodā tās nemaz nav tik daudz vai arī vienkārši "māte google" neizmet tev tieši interesējošo , bet kā jau parasti- jaunais un neizzinātais aizrauj, tāpēc meklējam tālāk!

Ar forelēm saskāros pirmo reizi tepat cl.lv. Bija pārsteigums vispār, ka Latvijā tādas ir.. ".. Kā? "Lašmaizes" ir arī tepat mūsu upēs!?!" Ne tirgos, ne apkārtējo lomos tādas zivs tik bieži negadās redzēt un neviens par tām nerunā. Kā jau latvieši praktiskie, vārds pa vārdam forumā" Foreles" saplēšas znatoki :)).. Forelisti noslēpumaini, slēpj visu, ko var palikt zem tēmas "Manas upes".. Bet aizvainotais cilvēks, jāsaka viņam paldies, ka katru dienu dalījās ar vienu foreļupi. Super ne!? Nezinitīm to tik vajag! Bingo! Uzzinu upi man pieejamā attālumā. Nepagāja ilgs laiks un apciemoju to, par tur jaukajiem piedzīvojumiem nedalīšos, bet pirmo skaisto strauta foreli es dabūju! Kas par sajūtu, līdzvērtīgu zivi spēka ziņā es neesmu saticis. Un kas par gardumu, veikala lasis nestāv līdzās. Nav brīnums, ka nedalās ar "Manu upi"... Tā man aizsākās foreļu gaitas, bet lomu biežums nemaz nav tik liels, cik izmaksas. Protams daudz argumentu, atpūta, svaigs gaiss utt. maksājam par to, bet man taču gribas to zivi ar!

Pagāja laiks un aizbraucu uz Zviedriju pie Raivo, kas par atpūtu, kas par zivīm! Un galvenais gardas! Njam :) Ok, neapmierinātais latvietis, uzdod sev jautājumu kāpēc tā nevar būt pie mums!? Zivis virs kilograma, un vēl piedevām lašveidīgās! Citas zivis vietējie meta prom turpat uz ledus vai laida atpakaļ.. Muļķīgi būtu jautāt, kāpēc tā? Pie labām lietām ātri pierod.

Atbraucu mājās sākās info meklēšana - vai ir iespējams audzēt varavīksnes foreles mājas apstākļos? Kā izrādās vienam paziņam ir tāds dīķis- nav nedz strautiņa, nedz avotu, bet zivis dzīvo. Autors man stāsta, ka viņam esot tur avots , no kura karstajā laika kačājot ūdeni iekšā! Super, man ar vajag!

Info tika meklēta arī šeit, lai cik dīvaini neliktos, pie ~16 000 reģistrētiem lietotājiem neviens konkrēti nemācēja pateikt, vai tas ir iespējams- bez avotiem, bez tekošiem ūdeņiem dīķī izaudzēt foreles. Tu ko!? Bet bija arī pāris cilvēki, kas padalījās ko nu kur bija dzirdējuši vai arī ar literāro info, bet tas bij dikti PRO. Paldies šiem cilvēkiem!

Turpmākie secinājumi ir tikai un vienīgi mani, pie kuriem esmu nonācis pēc vienas vasaras zivju audzēšanas. Neuzsveru to par vienīgo un patieso taisnību. Tā ir mana pieredze un tā ir tāda, kāda tā ir.

Dīķa rakšana

Dīķi ir dažādi. Doma tāda, lai strauts ātrāk nomaina svaigu ūdeni. Bet mums šāds variants neder, jo nav tuvumā tekošs ūdens, bet sekli dīķi ātri uzsilst. Kā, lai saglabājam vēsu ūdeni? Varbūt rokam ļoti dziļu? Ir dzirdēts, ka vajag forelēm 3-4m, lai būtu pavisam droši, raksim 6m!

Ekskavatorista meklējumi ar nemaz nebija tik viegli, bet beigu beigās atradu sakarīgus 40Eur/h.

Sešus metrus dziļš dīķis.

Rakšana sākās decembrī. Tieši uz pirmo salu. Pirmajā dienā, izraka dziļu bedri, tik cik var aizsniegt ekskavators. Samelojos, no sākuma noņēma pusotra metra virsējo zemes slāni un tad brauca tajā bedrē iekšā, un tikai pēc tam raka dziļumā, lai sasniegtu 6 metru dziļumu.

Izraktais dīķis.

Labajā pusē ir seklais gals peldvietai 1,8-2m. Kā saka visu veidu interesēm, ne tikai copei. Krastu slīpums 1:2, Varbūt samelojos, bet apmēram tāds, lai nebūtu nogruvumu. Bildē redzamais nogruvums ir, kad raka pirmajā dienā dziļo 6metrīgo bedri. Lai izraktu šādu dīķi, ekskavatoram bija vairākas reizes jāpārmet zeme. Šī dīķa izmēri aptuveni 18x35m. Raka 3,5 dienas. Aprēķināju kubatūru pilnam dīķim ar ūdeni varētu būt ~1800 m3. Šis rādītājs ir svarīgs, lai varētu turpmāk izrēķināt, cik daudz var laist iekšā zivis.

Zivju laišana dīķī.

Aprīļa vidus. Kopš izrakts dīķis ir pagājuši nepilni 5 mēneši un dīķī ūdens līmenis ir sasniedzis jau +4m un turpina vēl kāpt. Tātad, tāds dziļums kā citiem entuziastiem un vēl +. Meklējam zivis. Internets nāk palīgā un audzētavu atrodam. Audzētava piedāvā vēl vienu eksotisku zivi Pāliju.

Pālijas un foreles.

Uz ~1000m3 ūdens tika ielaistas 50 pālijas un 50 varavīkses foreles. Skaits iespējams var būt lielāks, bet tā kā pirmais gads- eksperimenta nolūkos tika izvēlēts tieši šāds skaits.

Zivju Barošana

Zivis baroju ar speciālām foreļu granulām. Var, protams, arī nebarot, bet tad nebūs tāds pieaugums. Manām granulām koeficients, esot 1:1, jeb viens kilograms izbarotu granulu ir viens kilograms zivju pieaugums. Papildus dīķī ielaidu mailītes, lai būtu dzīvā ēsma, kad pārtrauc barošanu vasaras vidū. Pārtraucu barošanu, kad ūdens temperatūra ūdens virsmā sasniedza 21. grādu pēc celsija. Bet tā kā tie grādi netika man tik ļoti strikti ievēroti, iespējams tāpēc arī mans zivju ganāmpulks samazinājās.

Zivju barošanas brīdī ūdens virsma vienkārši sāk "vārīties".

Foreļu barošana ir ļoti interesanta un aizraujoša padarīšana. Pat arī tikai vērošana, kā viņas uzmeklē barību- piemēram, maija mēnesī vakaros, kad odi un citi kukaiņi lien virs ūdens dēt oliņas, forelēm vai pālijām tie ir cienījami pārtikas objekti, izpildot graciozus un precīzus izlēcienus pēc insektiem.

Baroju divas reizes dienā, no rīta un vakarā. Novēroju, ka spoža saule viņām nepatīk- nav vairs tik smuki lēcieni pēc granulām. Kamēr zivtiņas bija mazas un nepieradinātas, dabūju meklēt kur viņas uz doto brīdi atrodas un barot konkrēti tur. Bet tā kā visas zivis tomēr neuzturas vienā barā, metu granulas, ejot dīķim uz riņķi. Uzskatu, ka nevajag īpaši baidīties, ka granulas nogrims, jo kā novēroju-viņas barojas arī no grunts! Uz vasaras vidu, vairākums zivju bija pieradinātas barot vienuviet. Tās arī ievērojami straujāk auga kā citas vienpates.

Barošana vispār ir sarežģīts process, jo zivtiņas ir dikti rijīgas, bez sāta sajūtas. Šis process man vēl nav apgūts līdz galam, bet padalīšos, manuprāt, ar kļūdām ar kurām es šo pirmo sezonu saskāros. Es centos izbarot barību pēc vidējā zivju svara, rēķinot ka 100 zivīm ir vajadzīgs tieši tāds daudzums, cik sver vidēji viena zivs. Plus vēl visam tam, zivs veselību ietekmē ūdens temperatūra, jo neaizmirstam to, ka šī ir aukstasiņu zivs. Pēc literatūras +21 ūdens temperatūras zivis sāk slikti pārstrādāt barību un sāk lipt slimības.

Pieredze lašveidīgo audzēšanā man iepriekš nebija, šī bija pirmā vasara, tad sākotnēji, kad ūdens temperatūra bija +21, nemanīju ēšanas uzvedības izmaiņas. Likās viss ir ok, barojam, jo ir taču 6m dziļums. Zemākajos ūdens slāņos ūdens temperatūra ir atbilstoša un tāpēc tik labi barojas. Kad pārgāja šis pirmais karstuma vilnis, bija aizdomas, ka mans ganāmpulks ir mazliet samazinājies. Cerams, ka tikai tā liekas. Iestājās vēsums un nokritās ūdens temperatūra, super! Ideāla temperatūra un dubultoju barošanas devu.. Nedēļa pagāja un vērojams zivju pieaugums barošanas laikā. Bet tad atkal atgriezās karstuma viļņi, es samazināju devu un, kad uzkāpa +24 ūdens temperatūra pārtraucu barošanu pilnībā. Lai gan vakaros un pa dienu varēja novērot, ka zivis dzenā mailītes. Tātad dzīvas!

Pienāca septembris, tad atkal atsāku barot foreles. Kā ūdens temperatūra nokritās līdz 21 grādam, pamanīju, ka smukākie eksemplāri ir pazuduši. Un konkrēti foreles. Pālijas bija labāk pārcietušas karstumu, jo viņas it kā karstumā nolienot dziļumā. Konkrētākus datus varēšu ievākt pie pilnas nozvejas, šobrīd es balstos tikai uz vizuāliem vērtējumiem. Šobrīd -oktobrī zivis ievērojami pieņēmušas svarā un ir vieglāk novērot, ka foreles arī ir, tikai ne tik kuplā skaitā kā sākumā.

Uz doto brīdi, pirmo oktobra dekādi, noķertas ir 10 zivis. Pālija svēra 275-350 gr., Forele 400-800gr. Pālijai bija arī ikri, bonus maizīte. :)

Pālija pavasarī, laišanas brīdī.

Pālija oktobrī, 350gr. Tēviņš.

Ziema

Tā kā mans zivju vēlamais svars ir +1kg un lai "lašmaizītes" ir pieejams visu gadu, ir jāatrisina ziemošanas jautājums. Vai tas vispār ir iespējams, ja ir, kas jādara? Vai pēc ziemošanas varēšu pielaist un barot jaunas mazās foreles? Kā sadzīvos lielās zivis ar mazajām?

Lai ziemā nodrošinātu pietiekamu skābekļa daudzumu ūdenī, esmu izvēlējies iegādāties ūdens aeratoru. Tirgū ir pieejami vairāki modeļi, bet es izvēlējos pēc kritērijiem : 1)gaisa apmaiņas daudzums (4800l/h) 2)elektrības patēriņš (60W).

Iedziļinoties vairāk zivju uzbūvē, izrādās foreles netiek galā ar saviem ikriem-nevar iznārstot, tādēļ viņas nākošo vasaru iet bojā. Par tēviņiem nezinu. Tāpēc ir mērķis foreles izķert ziemas laikā. Pālijas ar šo lietu tiek galā.

Nākošā vasara jeb, ko es darīšu savādāk:

1. Pārstāšu barot foreles, kad ūdens temperatūra pārsniegs +21C vai arī samazināšu barības daudzumu uz pusi no nepieciešamā (kritiskā ūdens grādu robeža vēl nav izlemta);

2. Lai palielinātu ūdenī skābekļa daudzumu tiks izmantots aerators arī vasarā (pēc literatūras pāris stundās skābekļa daudzumu ūdenī var palielināt par 2 mg, ) Aerators tiks darbināts nakts stundās, jo šādi mēs iespējams arī iegūsim ūdens dzešēšanos.

Paldies par uzmanību, ceru kādam noderēja info un iedvesmos uz jaunām idejām.