Ventspils Makšķernieku kluba atklātā vēstule

Makšķerēšanas noteikumu izstrādē iesaistītajām amatpersonām.

Biedrībā „Ventspils Makšķernieku klubs” pašlaik ir 35 makšķernieki, nerēķinot atbalstītājus un informatorus. Mēs rīkojam sacensības, veicam zivju resursu aizsardzības pasākumus, aktīvi sekojam likumdošanas izmaiņām. Šajā vēstulē lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu par dažiem topošo Makšķerēšanas noteikumu punktiem.

1. Vai jūras piekrastes ūdeņi atrodas Ventā?

Līdz šim vairāki VVD pārstāvji neoficiāli apgalvojuši, ka Ventā aizliegts makšķerēt 2000 m no jūras, tas esot līdz dzelzceļa tiltam. Lūdzam sniegt skaidrojumu, ko īsti nozīmē šis punkts – Ventu vai jūru?

„26. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve: 26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas..”

2. Vai salaku griešana gabalos ir ķidāšana?

Jauno noteikumu 9. punkts saskaņošanas gaitā ir ieguvis šādu formulējumu:

„9. Iegūtās zivis līdz to ieguves beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums un šo noteikumu 16.8.apakšpunktā minēto zivju ķidāšanu. Zivju ieguves laikā nav atļauta to zivju sugu ķidāšana, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asari, plekstes un salakas).”

Vai pastāv iespēja radīt sakarīgāku formulējumu, kas ļautu loma svaru noteikt makšķerēšanas beigās un tad tajā brīdī lomā nedrīkst būt „ķidātas zivis”?
Inspektori nespēj pārbaudīt, vai pārkāpti noteikumi un notikusi zivju ķidāšana, bet varbūt zivs iegādāta tirgū. Mūsuprāt, salaku makšķerēšanā liegums dalīt salaku gabaliņos līdzinās liegumam makšķerēt ar slieku, jo tā ir populārākā ēsma, pašas salakas gabaliņš.

Arī vēdzeļotāji mēdz uzglabāt asarus saldētavā un izmantot asara fileju ēsmā vēlāk, rudenī. Vai arī šāda rīcība būs aizliegta, jo nebūs pierādāms, kad asaris noķerts un ķidāts?

3. Vai mušotāji, džigotāji un ofsetāķu izmantotāji ir cemmerētāji?

Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvis Alvis Birkovs, ignorējot valstī ar likumu izveidotas padomes darbību, ir paralēli tai panācis šāda punkta iekļaušanu noteikumos: „13.1.1. āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 mm (izņemot samu ieguvei Daugavas baseinā)..”

Jāsecina, ka Birkova kungs vai nu ir pilnīgi zaudējis saikni ar makšķerēšanu, vai tīšām mēģina padarīt noteikumus bezjēdzīgus. Abos gadījumos nav skaidrs, kāpēc viņa ieteikumi vispār būtu jāuzklausa.

Lūk, kādas makšķernieku grupas tiek diskriminētas ar āķu samazinājumu.

1. Visi mušiņmakšķernieki, jo ķer līdakas ar līdaku mušām.

Augšējais āķis attēlā ir līdaku mušiņmakšķerēšanā plaši izmantots āķa veids – konkrētais produkts ir AISE Eagle Claw 2/0 – attālums starp smaili un kātiņu 16mm.
Ar līdaku mušu cemmerēt tehnoloģiski nav iespējams, jo māneklis ir viegls, ūdenī grimst lēni, un strauji rāvieni nav iespējami.

2. Visi moderno ofsetāķu lietotāji, ķerot līdakas.

Otrais āķis no augšas ir ofsetāķis BERKLEY, attālums starp kātiņu un smaili ir pat 28 mm. Ofsetāķi savas konstrukcijas dēļ nav piemēroti cemmerēšanai, jo āķa smaile atrodas vienā līnijā ar sakabes cilpu.

3. Visi džigotāji.

Trešais āķis no augšas ir vienkārša džiggalva 12 grami, attālums starp kātiņu un smaili – 20 mm, tādi un līdzīgi atrodas gandrīz visu LV spiningotāju arsenālā.

Kam vajadzīga ES valstīs izplatītu makšķerēšanas veidu diskriminācija, ņemot vērā arī to, ka cemmerētāju izmantotie „čorti” un „spāres” var mierīgi iztikt ar 10 mm lieliem āķiem?

Kāpēc Daugavas samu ķeršanā drīkst izmantot arī lielākus āķus, bet Puzes ezera un Rindas upes sami jāķer ar āķiem, kas mazāki par 15 mm? Lielākais šogad noķertais sams Rindā un Puzē pārsniedza 17 kg, bija arī 13 kg,11 kg, 7 kg. Neinformētība par reālo situāciju?

* Jāsecina, ka tādas makšķernieku organizācijas kā LMA Un MRK galvenais mērķis bija kompromitēt Makšķerēšanas interešu grupu, bet zivis un makšķernieki ir vienaldzīgi.

Noteikumu veidošanas pirmsākumos MOSP rosināja šādu āķu izmēra ierobežošanu ļaut pašvaldībām atsevišķās vietās. Mēs meklējām risinājumu, kā no cemmerētājiem pasargāt tā dēvētās „ziemas bedres” jeb vietas, kurās ziemās tradicionāli uzturas lielāks zivju daudzums. Mūsu viedokli apkaroja makšķernieku biedrība MRK, kuri vēršoties pret nevajadzīgu liegumu ieviešanu. Taču tagad, kad šāds punkts diskriminē faktiski VISUS makšķerniekus, MRK iebildēs ir tikai mēģinājumi patraucēt dažu licencēto vietu darbībai, kas turklāt acīmredzami saskaņoti ar LMA un VKP iebildēm.

4. Kurš ir atbildīgais speciālists par iebrišanas aizliegumu valstī?

27. punkts noteikumu projektā vēsta

„Makšķerēšanas un makšķerēšanas, iebrienot ūdeņos, aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.”

3. pielikumā mēs savukārt atrodam tabulu ar datumiem un upju nosaukumiem.

Vairs pat nav formulējuma „aizliegt iebrist upēs makšķerēšanas laikā”.

Par šo punktu vēlamies izteikt neizpratni, jo MIG to pastāvīgi svītroja, kā kontroli lieki noslogojošu, būtībā ētikas kodeksa punktu, nebija zinātniskā pamatojuma.

Paskaidrojiet lūdzu - par ko makšķernieku varēs sodīt? Vai šķērsojot upi, ir jāpārmet pāri makšķere, un tad var iet droši, jeb arī tas būs pārkāpums? Ja kāja būs ūdenī situatīvi, spininga kāts rokā – nemetot mānekli ūdenī, vai arī pārkāpums? Aizbrišana pēc siekstā aizķertā āķa? Kāpēc makšķernieku iebrišanas ietekme tiek pārspīlēti izcelta, salīdzinot ar citiem „pārkāpējiem” – laivotājiem, peldētājiem, pat meža dzīvniekiem, kuri mūsu dabas kamerās regulāri atrādās kā vienīgie lašveidīgo ikru bradātāji?

Ieskats video – http://www.copeslietas.lv/site/video/player/2362-parkapejs.htm

Kas tik būtiski mainās upēs 1. janvārī, ja visu nārsta laiku, visu rudeni tajās iebrist nav aizliegts? Vai tas ir saistīts ar 3. pielikumā izmainītajiem nārsta liegumu laikiem, kas tagad ir vienādojušies visām upēm 31. decembrī?

Nepaspēja makšķernieki ielāgot, kurā upē līdz novembra beigām, kurā līdz decembra beigām ar dabīgo ēsmu tomēr drīkst (atšķirību „nejauši automātiski” visā Latvijā ieviesa bez diskusijām). Tagad izdomāts atkal jauns datums, ko ievieš atkal bez diskusijām? Kāds atcerējās pajautāt/atbildēt, ko devis iepriekšējais aizliegums?

Labi, pat, ja iebrišanas liegums paliek spēkā, atļaujiet uzzināt, kura konkrēti amatpersona ir atbildīga par neprofesionālo, pretrunīgo aizlieguma tabulu?

* Kāpēc virs dažiem HES liegums beidzas, bet citiem – nē (piemēram – Līgatne un Amata, salīdzinot ar Šķēdi)?

* Kāpēc, piemēram, Amatā zem Kārļu ūdenskrātuves ūdenstūristi var bradāt pa upi, bakstīt gultni ar airiem? Šajā laikā viņu tur ir daudz vairāk nekā makšķernieku.

* Kāpēc iebrist liegts upēs, kurās iebrišana tehniski ir gandrīz neiespējama vai iespējama tikai ļoti nelielā daļā (Piemēram, Rinda, Užava).

* Kāpēc nav iekļautas visas upes, kurās notiek lašveidīgo nārsts?

* Vai šī tabula atceļ vai papildina citu vietu sarakstu, kur Latvijā aizliegts iebrist, piemēram, lai pavasarī netraucētu putnus Liepājas ezerā? Ja bez šīs tabulas ir vēl citas vietas, vai to neuzrādīšana šajā tabulā nav maldinoša?

5. Vai ņirgāšanos par makšķerēšanas noteikumiem nevajadzētu atbilstoši izvērtēt?

Centienus apiet Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes lēmumus vēl var saprast.

Taču pēc sabiedriskās apspriešanas valsts sekretāru līmenī Birkova kungs piesmej arī visu šo amatpersonu veikumu un, aizbildinoties ar Ministru kabineta „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem”, vienpersoniski izmaina ne tikai valodniecisko saturu, bet pārraksta noteikumus būtiski citādāk, Zivsaimniecības departamenta pieļautās drukas kļūdas aizstājot ar savām.

Tikai viens no plašo izmaiņu piemēriem.

Makšķerēšanas interešu grupa piedāvāja punktu 10.1, pret kuru Birkova kungs iebilda sabiedriskās apspriešanas laikā. Punkta jēga bija iespēja sodīt maluzvejnieku, kurš izliekas par makšķernieku par rīka slēpšanu, kad tas tiek nogremdēts, pārgriežot auklu vai citādi. Iespēja pastiprināt sodu, ja tiek atklāta, piemēram, zemmēra zivju slēptuve, kad loms it kā jau uzrādīts.

Izliekoties, ka notiek redakcionāli uzlabojumi, Birkova kungs centies sev nezin kāpēc nepatīkamo punktu padarīt bezjēdzīgu un salabojis:

„Aizliegts... 10.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus, mākslīgo ēsmu vai lomu;”

Atvainojiet, bet Makšķerēšanas noteikumi paredz arī dažus dabīgo ēsmu aizliegumus – „15.3. izmantot ēsmai šo noteikumu 16.punktā minētās zivju sugas (izņemot asarus), vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);”

Ko tad Birkova kungs vēlētos slēpt no inspektoriem? Ņurņikus? Kāds vēl pamatojums šādai patvaļīgai izmaiņai? Vēlēšanās apēst slieku, redzot, ka tuvojas inspektors?

Noteikumu gala versijā vajadzētu būt maksimāli precīziem un uzmanīgiem – piemēram, lai uz valdības sēdi netiek it kā nejauši aiznesta Birkova kunga sagatavota mape ar citu saturu. Ierosinām tekstu arī parādīt valodniekam, kurš līdzšinējā diskusijā nav piedalījies.

Gan „vecajā”, gan „jaunajā” versijā ir nejēdzīgi piemēri - „Makšķerēšanas un makšķerēšanas laikā iebrišanas ūdenī aizlieguma periodi atsevišķās upēs un Lubānas ezera daļās” nav labāks par „Makšķerēšanas un makšķerēšanas, iebrienot ūdeņos, aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās”.

Abi šie teikumi ir tikai divi pārgudri veidi, kā nesaprotami pateikt „Makšķerēšanas un iebrišanas lieguma periodi”.

Gala secinājumi un ieteikumi.

1. Ierosinām samazināt priekšlikumu iesniegšanas reižu skaitu biedrībām. Ar divām reizēm – sākotnējie piedāvājumi un korekcijas sabiedriskās apspriešanas beigu fāzē pilnīgi pietiek. Pašlaik procesu iespējams vilcināt bezgalīgi.

2. Diskusiju dalībnieki, kas pieķerti maldinošas informācijas izplatīšanā, var tikt brīdināti un pat atcelti no tālākās diskusijas. Pašlaik valsts iestāde ņem nopietni vēstuli, kas protestējot pret velces ierobežojumiem, argumentē, kā visā pasaulē notiekot velces sacīkstes. Pasaulē pastāv arī daudzi ierobežojumi, cik velces rīku vienā laivā pieļaut un citi.

3. Noteikumu noslēgumā pie katra punkta atzīmēt atbildīgo, kurš šo punktu ir lobējis un virzījis un spēj pamatot, kāpēc.

Piemēram, šogad MIG izvirzīja tēzi par līdaku un zandartu skaita samazināšanu lomos, dodot iespēju izpausties oponentu populismam. Veiksmes gadījumā mums nevajadzētu slēpties vai piedēvēt šo piedāvājumu kādam citam. Mums būtu arī zinātniskais pamatojums – lūk, ko 2009. gadā par problēmu rakstīja profesors Jānis Birzaks:
„Jaunākās zinātniskās atziņas iesaka ūdenstilpē uzturēt sabalansētu zivju sabiedrības struktūru, kurā 20 – 30% veido plēsīgās zivju sugas – līdaka, asaris, zandarts, vēdzele u. c. Šāda pieeja no vienas puses nodrošina optimālu ihtiofaunas sastāvu, līdz ar to ūdens kvalitāti un biogēno elementu apriti, no otras – palielina saimnieciski vērtīgāko zivju krājumu daļu ūdenstilpēs.”

4. Ierosinām ZM ZD turpmāk precizēt, kas īsti ir „zinātniskais pamatojums”, lai kaut ko mainītu noteikumos. Kāda līmeņa atzinumam jābūt, kādai statistikai vai citiem datiem, lai pamatojums būtu „zinātnisks”.

5. Licencētās makšķerēšanas tēmā gribam vērst jūsu uzmanību, ka diskusijās par licencēto makšķerēšanu tiek izmantoti maldinoši paņēmieni, un nevienā brīdī priekšlikumi neatspoguļo galveno – kāda būs iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas koncepcija, kā to sasniegs, ko liks vietā. Aicinām visas diskusijas sākt ar to. Citādi par pasākumu spriedīs tie, kas pret licencēto savākuši mazāk nekā 2% makšķernieku balsu.

Jau iepriekš paldies par atbildēm, mēs ļoti vēlētos, lai atmosfēra, kādā apspriež situāciju Latvijas ūdeņos, kļūtu konstruktīvāka.

Ar cieņu

Ventspils Makšķernieku kluba valde

PS. Ja attēlu ar āķiem nevar redzēt šeit, tad tas būs galerijā.