Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Zvaigzne | 14.decembris 2015, 19:45 | 30 komentāri | 8847 skatījumi

Padomes sarkanās līnijas licencētiem ministriem

Palasījos protokolu.

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/DOC091215-09122015154502.pdf

23.11.2015 padomē tika izskatītas divas lietas: Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi un Licencētās Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi.

Kas attiecas uz pirmo izskatīto - makšķerēšanas noteikumiem. Jau tagad ir zināms, ka noteikumos būs „zemūdens akmeņi”, par kuriem varēs spriest tad, kad noteikumu pēdējā versija būs pieejama, ir informācija, kas tos varēs apskatīt Ministru kabineta mājas lapā. Lai kā, dažu ambīciju un sīkumu dēļ šīs sarkanās līnijas ir vilktas, man izņemot par vienu punktu būtu kauns uzstāties ministru priekšā. Pie normālas darba organizācijas šie jautājumi sen būtu izspriesti un atrisināti darba grupas sanāksmē. Lai kā, dzīve makšķerniekiem būs „interesanta”.

Licencētās Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi ir atsevišķs un stipri interesantāks gadījums.

Padome, 8 personas, ir novilkušas sarkanās līnijas, attiecībā uz dažiem punktiem.

(Sēdē piedalījās 8 no 14 padomes locekļiem, tieši minimums, lai padome būtu lemttiesīga.)

Pirmā līnija, ir viens no licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamatojumiem, kas ļauj ieviest licencēto makšķerēšanu utt. ja no noteikumiem atšķirīga kārtība ir pamatota ar ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, ūdenstilpes nomas līgumā vai arī pašvaldības līgumā ar organizētāju noteiktām papildu prasībām konkrēto ūdeņu vides un zivju resursu aizsardzībai, ūdeņu apsaimniekošanai un licencētai makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām paredzēto zivju (arī vēžu) sugu regulārai pavairošanai (5.3. punkts).

Galvenais arguments, ka šādas makšķerēšanas ieviešana ļauj iegūt līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai, vides un zivju resursu aizsardzībai, kontroles stiprināšanai, resursu pavairošanai, piekrastes labiekārtošanai un makšķerēšanas apstākļu uzlabošanai. Skan labi un argumentēti.

Otrā līnija, tika nolemts, ka jāsaglabā iespēja licencētās makšķerēšanas organizatoriem pietiekties uz finansējumu no Zivju Fonda.

Argumenti - iespēja pietiekties uz finansējumu no Zivju fonda jāsaglabā, jo Fonda atbalsts ir būtisks instruments zivju un ūdeņu resursu stāvokļa uzlabošanai. Ar nav slikti.

Trešā sarkanā līnija, netiek atbalstītas obligātas bezmaksas licences tādu zivju ieguvei, kurām noteikumos nav noteikts loma limita ierobežojums uz visu nolikuma darbības laiku, kā arī atļaut šādu zivju makšķerēšanu atļaut bez licences.

Argumenti, šajos pašos noteikumos rakstītais, ka var (nevis obligātas) šādas bezmaksas vai samazinātas maksas licences paredzēt. Es gan nezinu kurš ir prasījis bezmaksas licences uz visu nolikuma darbības laiku, tāpēc tur tā līnija velti vilkta.

Attiecībā uz pirmo līniju.

Skan jauki, licencētās ieviešana ļauj iegūt līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai, vides un zivju resursu aizsardzībai, kontroles stiprināšanai, resursu pavairošanai, piekrastes labiekārtošanai un makšķerēšanas apstākļu uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka novadiem ūdeņi nodoti valdījumā, bez finansējuma, šīs lietas dod labumu makšķerniekiem, vajadzētu šādu sistēmu atbalstīt, varētu gan iebilst, ka vidi izmanto ne tikai makšķernieki un arī piekrastes labiekārtošana dod labumu ne tikai makšķerniekiem, bet tas nav būtiskākais.

Zemkopības ministrija noteikumu projekta anotācijā „Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu” pati aprēķinājusi divus skaitļus, viens ir 2 000 EUR, izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo atskaišu sagatavošanu un kopējās administratīvās izmaksas 12 465 EUR. Ir vēl viens skaitlis 4 750 EUR, tās ir viena darbinieka minimālās gada algas un ar to saistīto nodokļu izmaksas (2014.g.), to var izrēķināt katrs pats.

Apskatoties ieņēmumus, kas licencētās makšķerēšanas ieviesējiem paliek pēc atskaitījumiem Zivju Fondam par 2014.gadu aina veidojas sekojoša.

Kopējās administratīvās izmaksas var nosegt tikai 3 licencētās ieviesēji (Burtnieks, Salaca un Alūksne). Viena darbinieka minimālās algas izmaksas vēl 4 vietās.

Kopā 14 vietās pēc atskaitījumiem zivju fondā paliek līdzekļi lai sagatavotu atskaites.

Tad tā jautājums, ja neskaita 3 vietas, kur tā nauda ūdeņu apsaimniekošanai, vides un zivju resursu aizsardzībai, kontroles stiprināšanai, resursu pavairošanai, piekrastes labiekārtošanai un makšķerēšanas apstākļu uzlabošanai rodas?

48 vietās ieņēmumi nenosedz atskaišu sagatavošanas izmaksas, tiešām tur vēl atrodas līdzekļi vēl kaut kam?

Līdz ar to, padomājiet paši, vai tiešām licencētā ir tas ar ko vairākums pašvaldības iegūs līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai un ar to saistītām darbībām? Es šaubos. Ja licencētā tiešām būtu izeja no situācijas šāda kārtība sen būtu ieviesta vairāk vietās nekā tas ir pašlaik. Lieta ir vienkārša, vairumā vietu šādas kārtība noteikšanai nav pilnīgi nekāda ekonomiskā pamatojuma un pienācīgi savus pienākumus organizators izpildīt nevarēs. Tāpēc arī nav nekāda aktīva ūdeņu noma vai pārņemšana no makšķernieku biedrību puses.

Pie tam arī šādas licencētā ieviešana negarantē ūdeņu apsaimniekošanu, tai skaitā kontroles uzlabošanos. LPS veica aptauju par zvejas un makšķerēšanas kontrolē iesaistīto pašvaldību pilnvaroto personu skaitu. Saistība starp licencētās esamību vai neesamību nekādi neatspoguļojās kontrolē iesaistīto skaitā. Varbūt pietiks ar citātu no pašvaldības ar vienu no visaugstākajiem ieņēmumiem no licencētās: „Novada pašvaldība ir pilnvarojusi pāris personas, taču šīs pilnvarotās personas nedarbojas patstāvīgi, šīs personas strādā kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem vai nu kopā ar Valsts vides dienesta pilnvarotām personām.” ja noteikumi nemainās, kāpēc lai mainītos attieksme?

Attiecīgi makšķerniekiem kopā ar pašvaldības pārstāvjiem vajadzētu domāt sistēmu, kā lai naudu no makšķerniekiem novirzītu apsaimniekotājiem (nomniekiem, pašvaldībām, aģentūrām utt.) un tā tiktu izmantota ar ūdeņu un resursu apsaimniekošanas un noteikumu kontroles vajadzībām. Tā vietā Padome velk sarkanās līnijas.

Tieši tāpēc, ka licencētās ieviešanai nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, tāda būtu pieļaujama izņēmuma gadījumos, kā ūdeņu apsaimniekošanas sastāvdaļa, nevis ūdeņu apsaimniekošana vai apsaimniekošanas finansējuma avots. Pie tam saskaņā ar esošo Zvejniecības likumu, ir skaidri noteikts kādos gadījumos licencēto ievieš. Attiecīgi izskatās, ka esošo līniju vilcējiem Zvejniecības likums, uz kā pamata šos noteikumus izdod, nešķiet pietiekoši interesanta lasāmviela.

Nepretendējot uz vienīgo patiesību, izskaidrošu lietas būtību.

Atkārtošos ir Zvejniecības likums, kurā noteikts kādos gadījumos ievieš licencēto un tas ir: „vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves rīku limits vai zivju ieguves kārtība, kas atšķiras no makšķerēšanas noteikumos paredzētās kārtības, makšķerēšanas tiesības tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm) „. Noteiktais sīkāk jāpaskaidro noteikumos, paužot likumdevēja gribu. Ja ir vēlme kaut ko mainīt būtiski, jāmaina likums.

Atšķetinot kalambūru pēdiņās sanāk vērtīgām zivīm nosakot apjomu (skaits, kg), rīkus (gab.), ieguves kārtību, kas atšķiras no noteikumiem ievieš licencēto. Ūdeņu pasaimniekošanas, vairošanas vai kontroles likumā nav. (goda vārds apskatījos)

Pirms apskata šo lietu tālāk.

Noteikumu projekta 5.3.apakšpunktā minētie licencētās makšķerēšanas kārtības noteikšanas nosacījumiem, nav nekādas saistības ar Zvejniecības likuma 10.panta ceturtās daļas saturu, pie tam šis punkts ir pretrunā arī ar Administratīvā procesa likumu, jo apakšpunkta saturā minētie dokumenti ir iekšēji, nevis ārēji normatīvie akti, līdz ar to tie nav saistoši visiem (APL 1.panta piektā un sestā daļa).

Savādāk sanāk tādi šedevri, ka pašvaldība paredz licencētās organizētājam papildināt zivju resursus zivju koncentrēšanās vietās un tas ir pamats lai ieviestu licencēto vai licencēto ievieš lai samazinātu antropogēno slodzi, bet, lai tādas ieviešana netraucētu uzņēmējdarbībai, licenču skaits nav limitēts. Pie tam, kur es varētu iepazīties ar pamata prasībām ūdeņu vides un zivju resursu aizsardzībai, ūdeņu apsaimniekošanai un licencētai paredzēto sugu regulārai pavairošanai? Jo vēlme saprast, kas tad ir papildus prasības.

Turpinot.

Zvejniecības likumā noteikto iespējams realizēt nosakot savādāku

Vienu vai vairāku vērtīgu zivju sugu loma apjomu

Vienlaicīgi lietojamo makšķerēšanas rīku skaitu

Savādāku kārtību - cik paturētāju laid pie tām vērtīgajām zivīm.

Likumā gan nav teikts par tām vērtīgām vai mazāk vērtīgām zivīm, kuras, ieviešot licencēto neregulē un tas, ja neņemam vērā, ka īsti nekur nav pateikts kuras ir vērtīgās zivis un kuras nē. Zemkopības ministrija uzskata, ka tās ir tās zivis, kurām tiek limitēts izmērs vai loma apjoms makšķerēšanas noteikumos ir kas domās savādāk.

Pie regulēta loma, regulēt rīku skaitu īsti nav pamatojuma. Savādāku kārtību nosakot, iespējams var pamatot ko vēl var mainīt noteikumos, jo tomēr noteikumi ir noteikumi un tāpēc tos arī raksta lai ievērotu.

Ja vadās pēc šādas sistēmas vienā gadījumā vienkāršo makšķernieku Gaujā vai kādā ezerā X nevajadzētu negatīvi ietekmēt tie, kuri, piemēram, ieviešot licencēto vēlas lomā lasi paturēt vai salaižot sīgas tās lomā atrast. Savukārt, ja kādā vietā makšķernieku sarodas tik daudz, ka tie atstāj sliktu iespaidu uz resursu vai vidi, tomēr jāsaprot, ka visiem nesanāks.

Par sarkano līniju attiecībā uz bezmaksas licencēm.

Papildus maksa par makšķerēšanu konkrētā vietā - licences, ja licencētā ieviesta dēļ konkrētas vērtīgas sugas, iegādes nepieciešamība attiecas uz visiem makšķerniekiem it īpaši šāda kārtība ietekmēs piekrastes iedzīvotājus, novada un tuvāko novada iedzīvotājus, kuri makšķerē un treškārt, tos, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav par makšķerēšanu jāmaksā, tas ir jauniešiem, pensionāriem un invalīdiem.

Lai novērstu šīs neērtības ko izraisījusi licencētās ieviešana, pārējo zivju makšķerēšanai ir jābūt bez maksas, jo apšaubāmi vai vieniem, dēļ citiem būtu jācieš. Tomēr, ja ņem vērā ar pēdējiem grozījumiem un redakcionāliem labojumiem Zvejniecības likumā parādījušos norādi, kas pēc būtības nozīmē, ka, ieviešot licencēto, makšķerēšanas tiesības var izmantot ar licenci, bet nav teikts, ka licencei visos gadījumos ir jābūt par maksu.

Sekojoši, lai licencētās ieviešana mazinātu negatīvo ietekmi uz makšķerniekiem un ļoti nepieciešams uzskaitīt visus makšķerniekus un to lomu, nevis tikai tos vērtīgo zivju ķērājus un viņu lomu, pārējo zivju sugu makšķerēšanai būtu jāpiešķir bezmaksas licence. Nedomāju, ka visiem kāda untumi jāapmaksā. Saprotams šajā gadījumā tas ir papildus administratīvais slogs, izplatīt bezmaksas licences, veikt uzskaiti, atskaites utt., bet, ja jau sarkanā līnija, tad, lai arī tā tur paliek, piedāvājums atļaut makšķerēt bez licences nebija pieņemams.

Katrā ziņā, kā šajā piemērā, uz lasi vai sīgu, bezmaksas licences netika prasītas.

Otrs gadījums, kur licencētās ieviešana var palīdzēt apsaimniekot resursus, ir Zvejniecības likumā pieminētā savādākā kārtība. Savādākā kārtība attiecas uz tām vietām, kurās dotajā brīdī ir izliegts makšķerēt, bet varētu atļaut, vai būtu jāaizliedz makšķerēt lai samazinātu makšķernieku ietekmi uz vidi.

Tās ir vietās, kur visiem gribētājiem makšķerēt nesanāk, attiecīgi ir konkrēts skaits licenču, dienā. Šajā gadījumā, lai piekrastes iedzīvotāji un tie makšķernieki, kuriem valsts paredzējusi makšķerēšanu bez maksas to varētu pilnvērtīgi izbaudīt, vien tās pašas bezmaksas licences jāparedz. Šādi noteikumi dotu resursu apsaimniekotājam pilnvērtīgi ļaut izmantot visus resursus, kā arī regulēt izmantotāju ietekmi uz pašu resursu vai vidi. Uz šodienu, vistuvāk šādam regulējumam atbilst Licencētā makšķerēšana Alūksnes ezerā, ko nodrošina ALJA.

Attiecīgi apsaimniekotājam ir pietiekoši instrumenti, makšķernieki netiek diskriminēti, vai spiesti maksāt par to, ka kādam kaut ko gribas savādāk nekā pārējiem.

Ja atgriežamies pie sarkanām līnijām, tad viens no argumentiem – kāpēc iebilst pret bezmaksas licencēm, konkrētos gadījumos, konkrētām grupām, ir, ka tajos pašos noteikumos ir paredzēts, ka pašvaldības var noteikt bezmaksas vai samazinātas maksas licences …. bet var un jānosaka ir divas dažādas lietas. Ja nav atšķirības varētu pamainīt, ka makšķerniekiem ir nevis jāievēro šie noteikumi, bet var ievērot šos noteikumus, tad tik sāktos jautrība. Tāda tā sarkanā līnija, ir izdevīga tikai organizatoram, jo nav spiesta lieta paredzēt bezmaksas licences.

Neizskatīta palika vēl viena Padomes sarkanā līnija, licencētās organizatoriem paturēt iespēju pietiekties uz finansējumu no Zivju fonda, jo Fonda atbalsts ir būtisks instruments zivju un ūdeņu resursu stāvokļa uzlabošanai.

Šo līniju vajadzētu izskatīt kontekstā ar Padomes lēmumu samazināt % likmes atskaitījumiem Zivju fondā. Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem atskaitījumi Zivju fondā samazināsies par aptuveni 24 000 EUR gadā. Ja fonda atbalsts ir tik būtisks, tad kāpēc jāatbalsta tajā pieejamo finanšu līdzekļu samazinājums?

Priekšlikuma, samazināt iemaksu procentu likmi bija pamatots, palīdzēšot pašvaldībām, kuras organizē licencēto.

Apskatoties pieejamos datus, trīs organizētāji ar lielākajiem ieņēmumiem savā rīcībā saņems par 4000 EUR līdz 3000 EUR gadā vairāk, bet ko darīs tās vietas kur ieņēmumi sasniedz ap 1000 un ieguvums 100 EUR gadā. Varbūt nevajag mānīt sevi, vairumā gadījumu, tas ir 48 no 62, kur netiek segtas administrācijas izmaksas, kas nepieciešamas atskaišu sagatavošanai, šie niecīgie ieguvumi arī tiks virzīti lai segtu šīs pašas administratīvās izmaksas. Savukārt ūdens resursu stāvokļa uzlabošanai pieejamie līdzekļi samazinās, kurš tad ir ieguvējs?

Tas, ka licencētās ieviešanai nospiedošā vairumā gadījumu nav nekāda ekonomiskā pamata bija zināms jau 2011.gadā. Pie noteikuma ja nebija slinkums apskatīt Lauku atbalsta dienestā pieejamos datus. Vairums organizatoru nespēj nosegt izmaksas, kas saistītas ar atskaišu sagatavošanu un līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai, vides un zivju resursu aizsardzībai, kontroles stiprināšanai, resursu pavairošanai, piekrastes labiekārtošanai un makšķerēšanas apstākļu uzlabošanai neiegūst. Attiecīgi šādas licencētās ieviešanas negatīvās puses izskatīt nav pat vērts. Pie tam pati Zemkopības ministrija savos aprēķinos tuvākajos divos gados nav paredzējusi būtisku licencētās organizatoru pieaugumu un šīs sistēmas ieņēmumu pieaugumu. Saprotams, ka privātos ūdeņos katrs dara kā sirds vēlas. Bet publiskajos un tur kur zvejas tiesības pieder valstij sistēmai jāstrādā sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu interesēs.

Tā vietā, lai licencēto sakārtotu un tādas ieviešana kļūtu par vides un ūdens resursu pārvaldības sastāvdaļu, tā vietā lai atrastu un izveidotu sistēmu kā iegūt līdzekļus ūdeņu apsaimniekošanai, no sākuma tiek atbalstīts projekts, kurā izmaiņu nav, tagad tiek vilktas visādas sarkanās līnijas. Kur paliek vairuma pašvaldību intereses? Kur paliek makšķernieku intereses? Iespējams, ka Padome 19 personas, kuras pārstāv dažādas interešu grupas, valsts institūcijas, pašvaldības un padomdevēji analizējot dokumentus, datus, pieejamo informāciju, nonākuši pie savādākiem secinājumiem un redz to kas no malas nav redzams un nemana to kas ir acīm redzams.

Es saprotams atvainojos, bet man šī māžošanās ir apnikusi.

Sen bija skaidrs, ka no valsts ierēdņu puses nav vēlme ko mainīt. Ir labi tā kā ir. Tagad padome, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs pēkšņi ir kļuvusi par galveno noteicēju. No atsevišķu padomes locekļu puses ir novērojama tukša apgalvošana vārdos par nepieciešamību sadarboties, bet tajā pašā laikā aktīvi tiek veiktas darbības ar mērķi panākt, ka citu organizāciju viedokli neņemtu vērā.

Kas tad savilka sarkanās līnijas attiecībā uz licencēto, sēdē piedalījās 8 no 14 padomes locekļiem. Tālāk skatieties paši kāpēc šajā teātrī nav vajadzīga un neiederas biedrība, kuru veidojuši makšķernieki, lai viņu vietā dīvainus lēmumus nepieņemtu.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 2.6 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[30] Komentāri | dilst | aug
 
Malikis2011

Par Taviem aprēķiniem nepiekritīšu, jo pašvaldības kontrolē jau tā pat, pat bez licencētās (manā gadījumā viss ko iekasējam no medniekiem iet mazuļos atpakaļ), citās arī kontrolē un tikai licencētā uz dažiem ezeriem (ir pašvaldības kur uz visiem ezeriem), bet kontrolē visus, manā gadījumā licencētās medības 2 ezeros, bet skraidu ja vajag un ir informācija pa visiem 146 un vēl upe. Nu un papildus kāda kapeika pašvaldībai ko pielikt pie algas inspektoram nenāktu par ļaunu.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Kaspar man tomēr ir vairāki jautājumi šajā kārtējā garajā ekskursa sakarā? Sākumā uzdošu vienu!

Ja jau 2011. gadā bija skaidrs, ka licencētai makšķerēšanai nav "ekonomiska pamatojuma" - t.i. nav peļņas, jo ienākumi nesedz administratīvās izmaksas, kāpēc tad 4 gadus MRK biedri ir izplatījuši viedokli par licencēto makšķerēšanu, kā iedzīvošanos uz makšķernieku rēķina?

Jums beidzot tomēr vajadzētu par pozīciju vienoties, nemētāties, un skaidri pateikt, par kādu iedzīvošanos ir runa? Es saprotu, ar finansēm tas nav saistīts, Kāda tad iedzīvošanās uz "makšķernieka vulgaris" rēķina bija par pamatu MRK sakanajām līnijām un visam šim cepienam?

Priecīgus svētkus!

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Nori,viss skaidrāks par skaidru,LM krustu pāri. Dzīve parādījusi,ka šāds veidojums nav dzīvot spējīgs. Protams,ir dažas ūdenstilpes par kurām Māte daba rūpējas,tās tad šo to pelna.Teiksi,tas,ka šie ūdeņi tik zivīgi LM nopelns.Nē! Nebūtu šie ūdeņi tik bagāti,vēl šodien nevienu tie neinteresētu.

Konkrēti- Burtnieks un Salaca. Zinu kā biju un redzu,kā "noplicināti"

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Vai tiešām apgalvo ka tai pašā Burtniekā, kur visi, kam nav slinkums, bez licensēm būtu tralējuši neierobežoti, situācija būtu labāka? Neveidojas kāda pretruna?

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Malikis2011, vienīgais aprēķins kas ir mans ir vienas minimālās darba algas aprēķins, kam var piekrist vai var nepiekrist, jo viņš vienkārši tāds ir.

Kas attiecas uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, varētu atvērt plašu diskusiju, tikai lietas būtību tas nemaina.

Ja tev nekā nav, LM nerisina pēc būtības to, ko atsevišķi cenšas iegalvot. Ir jādomā cits finasēšanas modelis, novada karte, upju baseina karte, reģiona karte utt.

Jūs dažu iemeslu dēļ Latvijas Pašvaldības Savienības aptaujā par zvejas un makšķerēšanas kontrolē iesaistīto personu skaitu nebija. Ir kas nodrošina kontroli bez LM.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Nori, par pamatu sarkanai līnijai ir uzskats, ka publiskie ūdeņi jāsaglabā pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no maka biezuma. Papildus tam visam tika norādīts, ka licencētās ieviešanai nav ekonomiskā pamata un pietiekoši var iegūt sniedzot infrastruktūras pakalpojumus. Par to fuflomecīnu, kas tev ir sastāstīts un uzturēts šo gadu garumā, lai atbild tas, kas tev par MRK viedokli veidoja.

Precizēsim, neesmu šo rindu autors, MRK rakstījis ir sekojošo: „Līdz ar to tiek liegta iespēja piekļūt ūdeņiem un bez papildus samaksas makšķerēt, atpūsties. Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka praktiski visa apsaimniekošana beidzas ar naudas iekasēšanu no makšķerniekiem (kuri ir gandrīz katrā mūsu ģimenē), jo netiek uzlabota vide ap ūdeņiem, netiek papildināti zivju krājumi, netiek veikta pienācīga kontrole, lai izskaustu maluzvejniecību.”

Politkorekti būtu vārdus „praktiski visa apsaimniekošana” aizvietot ar „vairumā gadījumu licencētās makšķerēšanas ieviešana”.

Personīgi nezinu nevienu, kas būtu kļuvis vismaz turīgs nodarbojoties ar Licencētās makšķerēšanas organizēšanu. Attiecīgi kā vārdā un kāds ir mērķis? Papildus, ja līdzekļi visam nepietiek, nespēj pietiekoši kvalitatīvi pildīt uzņemtās saistības, solīto … bet naudu par to saņem … vari to saukt kā gribi kaut vai par iedzīvošanos.

Es saprotu kāds ļoti vēlas ar labdarību nodarboties, tad kāpēc man šī labdarības atbalstīšana, apmaksāšana tiek uzspiesta?

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Kāda šķirba,ar licenzi vai bez.Nestāstīšu par sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem,bet vēl deviņdesmito sākumā,Burtniekā zandartu un zuti varēja noķert jebkurā ezera vietā. Visu vasaru,līdz vēlam rudenim. Tagad par līdaķelēm priecājas. Lomi,pamatā tik maijā un vēlu rudenī. Jūnija otrā puse,jūlijs,augusts un septembra sākums-ezers kā izmiris. Oskari un daža laiva.Tad atkal motokros.

Protams,gandrīz 30 gadus ezerā bija rūpnieciskās zvejas liegums.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

P.S.

Kāpēc neierobežoti???

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Es uzskatu, ka Burtniekā situācija bez licencētās būtu labāka. Ja kādam ir citas domas, varētu uzskaitīt tieši ko licencētā ir devusi videi un resursiem?

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Noris. Vēl parakstot ne par lietu. Pēc MRK aktivitātes „Mana balss” sākās Grīnberga un Baloža ganīšanās CL attiecībā uz MRK, ņemot vērā, ka aktīvi atbalstīju iniciatīvu arī uz mani. Tad man tāds jautājums, vai kāds šo gadu laikā ir oficiāli paprasījis MRK viedokli un viedokļa pamatojumu – argumentāciju šajā jautājumā, nostājā? Tad par ko var spriest?

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

1. Vispār pēc MRK aktivitātes sākās arī Zvaigznes atvainošanās par MRK klasisko apsaukātāju izteikumiem... ja paraugās vēsturiski.

2. MRK aktivitāte atzīta par sabiedrību maldinošu.

3. 4 gadu laikā visi jūsu iztēlei pieejamie kanāli ar jūsu viedokli ir nomasēti tā, ka neviens nevēlas neko prasīt. Tie paši personāži par copi iet labāk runāt citās interneta vietnēs.

4. Kā izrādījās, mūsu klubam publiski izsakot savu viedokli, Zvaigzne spēj uzrakstīt vairākus desmitus maldinošu komentāru, bet es esot tas, kurš apsaukājas. Praksē gan mēs redzam politikas sadaļā, kuru dēļ pastāvīgi jādzēš ieraksti. Turpiniet vien. Bet es jūsu izpausmēm iebilstu tikai galējas iedvesmas brīžos.

5. Uz jautājumu, ko likt vietā, 4 gadu laikā atbildēt sakarīgi nespējāt. Ka "novadu karti" varot ieviest Zvaigzne tagad raksta? Jāsmejas.

Ka licencēto drīzāk derētu skatīt novadu līmenī, mēs biedrībā risinām kā variantu praktiskā dzīvē... - jums tas bija pamats baidīt copmaņus, ka tūlīt Venta būs par maksu, leģendu par "irbes prihvatizāciju" jau kaut kā pārdzīvojām.

Tāpēc vienīgais, ko varu piebilst šai diskusijai, ir -

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu jauno gadu.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Grīnberg, izdari visiem pakalpojumu - palūdz Lazdai sava komentāra analīzi. Jautrībai sava drauga Akmens saraksti ar Tonis divus blogus zemāk.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

1. MRK aktivitātes sākās 2008.gadā, kā biedrības pēc Makšķernieku foruma, redzamākā no tām MOSP dibināšana, ja par aktivitātēm vispār. Līdz ar to nav skaidrs ko centies panākt ar savu apgalvojumu.

2. Kas viņu par tādu ir atzinis un konkrētu kur? Lūdzu, izkopē tekstu, kur skaidri norādīts, ka iniciatīva portālā manabalss.lv ir sabiedrību maldinoša.

3. Prieks, ka pārzini mūsu iztēli. Pie tā, lai vairumam CL lasītāju nebūtu vēlmes portālā izskatīt nopietnas lietas esi veltījis daudz laika un uzmanības, tāpēc tagad nav ko tajā vainot citus.

4. Jūsu klubs uzrakstīja viedokli, es uzrakstīju savu viedokli. Izrādās mans viedoklis esot maldinoši komentāri. Kas tad ir Jūsējais? Bez tā maldinoši komentāri ir viens un apsaukšanās, precīzāk personu godu un cieņu aizskarošu komentāru rakstīšana ir pavisam kas cits. Vienā gadījumā tiek manipulēts ar informāciju, otrā Tu un daļa tavu draudziņu nemitīgi piekop argumentum ad hominem, jeb ad hominem, tas arī ir iemesls kāpēc portāls ir palicis tāds kāds ir. Politikas daļā nediskutēju, tomēr atzīmēšu, ka šī sadaļa nekad nav slēgta komentāriem pavisam, atšķirībā no dažām citām, kurās esi aktīvi komentējis viedokļu paudējus.

5. Kur ir bijusi tā diskusija ar MRK par to ko likt vietā? Kad atļāvos padalīties ar informāciju, ka MOSP dažos pasākumos pasniedz licencēto kā ūdeņu apsaimniekošanas modeli un uzsver tā pozitīvās puses un aicina potenciāliem ieviesējiem sniegt konsultācijas, tas izrādās neatbilst realitātei, jo MOSP valde neko nav lēmusi un tāpēc, es melojot. Ja jau oficiāli MOSP valdei nav viedokļa tad par ko un ar ko varēja diskutēt?

Attiecībā uz novadu karti, paskaties realitātei acīs, neesi tas, kas ir spējīgs kaut ko jēdzīgu ieviest vai izdomāt.

15.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Zvaigzne- nu ir man par novada karti tāda doma ir, tas skartu drusku pāri 30 ezeru, bet jāgaida jaunie makšķerēšanas noteikumi, bezmaksas karte ja makšķerē no krasta vai no ledus ar vienu makšķeri, par maksas licenci no krasta vai ledus trīs rīki, noņemt asariem ierobežojumu un līņiem garumu nu līdaku skaitu jāskatās kas būs jaunajos noteikumos, doma atstāt 5.

16.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Bet Kaspar, pamatproblēma ir tā - ka apmelojot mani vai Balodi, licencētajai copei nekādas problēmas nesāksies.

Jūs visus 4 gadus darījāt aplamu lietu, netikdami nekur tālāk. Kā ar gumijas dāmu, pieaugums nav gaidāms, lai gan elsu daudz.

Jo tu nevis cīnījies pret makšķerniekiem nelabvēlīgiem lēmumiem, bet apkaroji jebkuru MOSP lēmumu, arī sakarīgos.

Un tu atbalstīji pat nejēdzīgus Birkova lēmumus,

slēpjoties paša celtajā tracī un "ķeriet zagli" saucienos. Iebrišanas marasms piemēram - joprojām ir jautājums. Biologi saka, vienīgais, ko pavasarī var iebridējs ietekmēt, ir ikru izplatīšana plašākā areālā.

Saproti, jūs varat pacelt brēku un uz tās kādu brīdi iegūt mazu ietekmi. Bet noturēties var tikai tāpēc, ka ūdeņos secinājumi briest lēnām.

Žēl jau paliek, es pat reizēm domāju, kā jums palīdzēt. Lai vairāk tautas pieslienas, nu es nezinu... - varbūt kādu LM likvidēšanas talku sarīkojiet pavasarī... varbūt pie sadarbības partnera LMA Bauskā iesākumam?

Burtnieks starp citu, (tālāk sanāk kā LBruno kungam atbilde) ir spējis ar LM palīdzību akumulēt līdzekļus un iesākt pamatīgāko un modernāko pētījumu LV apstākļiem (piesaistot ārvalstu speciālistus arī) par zivju resursiem un ezera stāvokli. Bet ar LM vien to nespētu apmaksāt.

Pirmie secinājumi ir interesanti - sanāk, ka ezers ir hiperražīgs. Joprojām ir balto zivju ir 10 reižu par daudz, plēsēju 4 reiz par daudz, nekā normāli. Tāpēc ūdens ir duļķains, līdakām slikti, aug lēnāk, salīdzinoši labāk klājas zandartam, kam redze nav tik svarīga... bet visi plēsēji pamatā jūtas paēduši un copēties tik ļoti nemaz negrib. Taču Salaca aizaug baisā straujumā, un ūdens upē vairs nav dzidrs, un nārsta vietas jākopj mehāniski (mākslīgi).

Likvidējot tur LM, būs vienkārši vēl mazāk līdzekļu, jo nekāda akcīze uz dārgajām spolēm to nekompensēs, cilvēki vienkārši pirksies internetā. Un nekādi brēcieni - mēs maksājam lielu pvn, mēs virzām ekonomiku, neko nedos ne ūdeņiem, ne zivju fondā.

Un ne jau Burtnieks tāds vienīgais, 70% ezeru LV ir tādi, aizaugoši, barības vielām pārbagāti. Mēs centāmies samazināt plēsējus lomā - visiem turklāt samazināt, arī zvejai.

Nesanāca, tikai populisti dabuja lielāku jaudu. Bet tālākiem soļiem ar to jaudu arī bija par maz.

Jā, LM ir trūkumi un ne viens vien, piemēram - Salacas dalīšana vairākos posmos ir vienkārši neizdarība, kas jānovērš. Varētu domāt, ka cilvēki tur nemēģina to atrisināt. Būs, tikai lēnāk, kā daudz kas Latvijā, jo daudz spēka pazūd liekos tračos.

Savukārt likvidējot LM vispār, nekāda saules zeme neiestāsies, jo tas patiešām ir tikai viens no variantiem apsaimniekošanai.

Tāpēc cilvēku tracināšana ar 29 tonnām Burtniekā nozvejas bija maldinoša, un tracināšana, ka LM pie tā vainīgs vai zvejnieki, arī bija maldinoša.

Civilizētās valstīs šādos gadījumos izplatītākais risinājums - jāveic melioratīvā zveja.

Daži kungi savā glupībā reiz to bija aizlieguši vispār, tad atjēdzās, drusku gan par vēlu.

Tā kā - problēma nesākās ar licencēto.

Bet atkal viss beidzas ar secinājumu, ka Zvaigznes aktivitātes visu šo laiku bijušas maldinošas.

Tāpēc mēs redzam n-tos palagus šeit, redzam vienu otru lasītāju, kurš ir satracināts un skumji domā, ka mīļā valsts viņam dara pāri, tīšām lauza galvu, kā makšķerniekiem ieriebt...

bet mēs neredzēsim skaidru atbildi - kur tad notika tā "iedzīvošanās uz makšķernieku rēķina" licencētās sakarā.

Ko vēl lai piebilst.

Saticību katrā mājā šajā gaišajā laikā!

16.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Malikis, tas ir ceļš, uz kuru vajadzētu virzīties brīvprātīgi piespiedu kārtā, tikai tādai novadu kartei nāk līdzi virkne risināmu lietu un viss nav tik vienkārši. Pie tam ministrija nav ieinteresēta kaut ko mainīt.

16.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

Av kā rakstnieķels-raksta par visu un neko. Nabadziņš-gandrīz apraudājos par to kā tevi nabadziņu abižo. :D

16.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Grīnberg, ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Meli ir grūtību aizsegšana, izlikšanās, zināšanas iztēlošana tur, kur neko nezina, lai tikai nevajadzētu meklēt. Meli ir par kūtriem mesties konfliktos un tos atrisināt; tie izliekas, it kā konfliktu nebūtu bijis.

Tukšvārdībā, faktu sagrozīšanā, lasītāju mānīšanā esi nepārspējams un tuvojies Zemkopības ministrijas darbinieku līmenim. Apgalvojums, ka portālā Manabalss.lv ievietotā informācija, ka licencētā makšķerēšana liedz piekļuvi publiskajām ūdenstilpēm bez papildus maksas, lai makšķerētu, esot maldinoša, jo 2015.gadā licencētā makšķerēšana ir organizēta 63 ūdenstilpēs, tikai 37 no tām ir publiskie ūdeņi. Tevī izraisa sajūsmu un balsties uz to. Pārējie domā, kā norāde uz to, ka licencētās vietās par makšķerēšanu ir papildus jāmaksā ir saistīta ar to cik vietās ir ieviesta licencētā.

Tev nav apnicis izplatīt mītus par to, ko esmu atbalstījis un ko neatbalstījis? Kur ir pieejami MOSP priekšlikumi, es tos neesmu redzējis. Ir kaut kas tieši konkrēts, kas bija makšķernieku interesēs un par ko vajadzēja iestāties? Ko tieši nepieņemamu no LMA lēmumiem esmu atbalstījis? Es melojot par tevi un Balodi, vari pateikt konkrēti ko? Gumijas lelles utt., atkal nav argumentu un ķeries pie zākāšanas. Brēka, ietekme … kurš izplatīja mītus, ka likumdošanā paredzētie iebildumi, tai skaitā citu ministriju, ne tikai VARAM, ir torpedēšana?

Pats kritiski pārlasi ko raksti, jeb naida uzplūdos radītos garadarbus publicē tāpat, jo visbiežāk lasītājam ir gūti iedziļināties un iespējams atmiņā patiek tavi neargumentētie apgalvojumi. Esi sev uzdevis jautājumu par sekojošām lietām, pirms raksti:

1.„Burtnieks ir spējis ar LM palīdzību akumulēt līdzekļus un iesākt pamatīgāko un modernāko pētījumu LV apstākļiem (piesaistot ārvalstu speciālistus arī) par zivju resursiem un ezera stāvokli. „ Cik saprotu pamatīgs ir viens ezers un ir parādījušās modernas Latvijā iepriekš neizmantotas metodes. Šādu pētījumu nevarēja veikt BIOR? Līdzekļus piesaistīt no Zivju fonda bija neiespējami?

2. „Joprojām ir balto zivju ir 10 reižu par daudz, plēsēju 4 reiz par daudz, nekā normāli.” Ja makšķerēšana ir par maksu, kurš ir ieinteresēts ķert baltās zivis? Ja zivis ir par daudz kāpēc to resursi ir jāpapildina? Ja zivis ir par daudz kāpēc jāprasa papildus maksa par to ķeršanu?

3. „Likvidējot tur LM, būs vienkārši vēl mazāk līdzekļu? (par Burtnieku)” Mazāk līdzekļu kam? Licencētās organizētājs patstāvīgi kontroli neveic, piedalās, ja kontroli veic VVD un DAP inspektori (LPS atskaite). Zivis ir par daudz. Kam šie līdzekļi tika tērēti līdz šim?

4. „Un ne jau Burtnieks tāds vienīgais, 70% ezeru LV ir tādi, aizaugoši, barības vielām pārbagāti.” Vai makšķernieki vienīgie nodrošina aizaugšanu un barības vielu pārbagātību? Kā ieviešot licencēto iegūst līdzekļus no pārējiem, kas veicina šo aizaugšanu un barības vielu pārbagātību.

5. „Mēs centāmies samazināt plēsējus lomā – visiem.” Kādā veidā grozījumi Makšķerēšanas noteikumos samazinātu plēsēju rūpnieciskās zvejas lomos? Kāds bija pamatojums Jūsu centībai? Vai cenšoties Jūs ņēmāt vērā BIOR viedokli? Vai ar grozījumiem Makšķerēšanas noteikumos nav paredzēts, ka pašvaldības var samazināt plēsēju skaitu lomā, ja tas ir nepieciešams?

6. „Tāpēc cilvēku tracināšana ar 29 tonnām Burtniekā nozvejas bija maldinoša.” Maldinošs bija apgalvojums, ka makšķernieku dēļ Burtniekā ir savairojušās baltās zivis un tāpēc nepieciešams samazināt lomā paturamo plēsēju skaitu makšķerniekiem. Tagad izrādās, gan baltās, gan plēsēju ir par daudz. 29t rūpnieciskās zvejas nozveja Burtniekā ir fakts, ja šī informācija ir maldinoša, tad kāda ir rūpnieciskās zvejas nozvejas apjoms Burtniekā?

7. „Jāveic melioratīvā zveja. Daži kungi savā glupībā reiz to bija aizlieguši vispār” Vai esi informēts par to, ka Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos tas ir tieši tas, kam tā ir nepieciešama Burtniekā, ir atļauta un nav bijusi aizliegta?

Kaut kur ir rakstīts, ka LM vispār nekam neder un jāaizliedz vispār? Rakstīts ir tikai par vienu iemeslu licencētās ieviešanai publiskos ūdeņos – tāpēc, ka kādam gribas. Otrs, Zemkopības ministrija pati anotācijā raksta Latvijā ir 207 publiskie ezeri, 42 publiskās upes un vēl 208 ezeri un 17 upes, kur zvejas tiesības pieder valstij un noteikumu projektā nav paredzēts, ka ieviest licencēto noteiktos gadījumos būtu obligāta prasība, tas ir visās vietās nav paredzēts ieviest licencēto makšķerēšanu.

Kā apsaimniekos ūdeņu tos ūdeņus, kuros licencēto netaisās ieviest, ja jau licencētā pēc Taviem vārdiem esot apsaimniekošana. Sanāk apsaimniekošana visos ūdeņos nav vajadzīga? Nākamais jautājums, cik no šīm vietām spēs nodrošināt tādus pašus ieņēmumu kā Burtniekā, Salacā, divas vietas ar visaugstākajiem ieņēmumiem Latvijā?

Tagad jau ir pierādījies, ka vairums vietās ieņēmumi ir mazi arī ZF atskaitījumu % likmes samazināšana tajās vietās neko būtisku nedod, tad kur vairumā vietu radīsies līdzekļi, ko guldīt ūdeņos? Atbilžu nav, tikai Grīnbergs nenogurdams aizstāv sistēmu, kura dod labumu dažām vietām, tās uzrādot kā piemēru un gānās uz katru kas atļaujas pateikt, ka apskatot LAD datus var secināt, ka vairumā vietu šī sistēma nestrādā un labumu nedod.

16.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Kādu brīdi atpakaļ Zvaigzne apgalvoja, ka saistībā ar LM prožektu viss pat ir OK, bet tagad pēkšņi sāk nārstot un šķiest šķidro masu uz visām pusēm. Kas tad noticies, Saimnieks atkal aplauzies?

Attiecībā uz LM par iedzīvošanās uz "makšķernieka vulgaris" rēķina diemžēl tāda pastāv. Viss ir ļoti vienkārši par iedzīvošanos nevar uzskatīt LM privātos ūdeņos.

Par iedzīvošanos nevar uzskatīt, ja LM dod virsvērtību tik daudz, ka ir iespējams papildināt lokāli zivju resursus un galvenais to dara.

Par iedzīvošanos nevar uzskatīt, ja LM dod iespēju attīstīt, kaut minimāli un netieši ezera apkārtējo infrastruktūru.

Bet par iedzīvošanos viennozīmīgi var uzskatīt to LM paveidu, ka LM ieviesta lai viens vai divi darboņi varētu saņemt ienākumus, kas nepārsniedz minimālo algu un ar to LM finansiālās iespējas beidzas. Protams var saprast, ka ieviešot kādas desmit šādas LM var arī kopā salasīt normālus ienākumus, bet reālā atdeve resursiem un sīkai apkārtējai infrastruktūrai tik un tā būs NULLE.

17.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Imi, jautājums ir par 5.3. punktu.

Pieņemsim sēžu pašvaldībā, atnāk Imis un saka vajadzētu šā ūdens "pasaimniekošanu" ieviest. Top documents, ka pilnvaroju Imi, taisīt maksas makšķerēšanu, bet par to, šim papildus uzdevums tur zivju resursus pavairot. Maksas makšķerēšana ieviesta. Zivis imis salaiž daudz bet uz papīra, es situ plaukstas un rādu paīrus makšķerniekiem. Pie tam imis vēl kontrolē, tiesa ar uz papīra, bet tas jau nav galvenais. Licences tirgojas ieguldījumi minimāli. .... lūk,tas tas ko vēlas padome, LM tāpēc ka kādam ienāk prātā. Es nebiju iedomājies ka var tā nagla pet likumu laist, pēc idejas jau iepriekš ir elementāri ir uzlikts likuma izdevējiem. Bonusā, pie bezmaksas kartēm un atlaidēm visur ir var .... var piemērot ... tikai nav rakstīts, ka makšķernieki var ievērot šos noteikumus.

17.12.15 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager