Spilvenpūku noteikumiem sagatavoto garlaicīgumu beidzot

Žurnāla CopesLietas februāra numurā 60 lpp sākas viens raksts, rakstu esot sagatavojusi Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome jeb MOSP. Prieks, ka „Makšķernieku organizāciju sadarbības padome”, pamainījis nosaukumu, „Makšķernieku” aizstājot ar vārdu „Makšķerēšanas” ar to padarot biedrības nosaukumu mazāk maldinošu.

MOSP veido 19 biedrības, tad nu sanāk, ka pie šī raksta tapšanas arī visas gudrās galvas kopā liktas un radīts garlaicīgs ieskats noteikumos. Kāpēc tas bija jātaisa garlaicīgs, lai paliek 19 autoru ziņā, ja kāds tic, ka MOSP nevis viena vai pāris personas ir autors.

Vēl man nav skaidrs, ko autors domājis ar ievadu ... daži desmiti nolemj izkauties, pūkas, līdzīgas manieres runājot, pūkām jānolaižas zemē. Jeb tā ir vienīgā analīze uz ko autors ir bijis spējīgs, lai paskaidrotu lasītājiem kāpēc noteikumi ir tādi, kādi ir?

Matu skaldīšana, jeb var skaidrot kas mainījies, bet kāpēc tas jādara tendenciozi?

Attiecībā uz lomā paturamo zivju izmēriem, vienīgais lūgums no BIOR bija izmaiņas zutim, pārējās izmaiņas ir balstītas uz „argumentētu” būs labāk. Skaisti jau skan, salīdzinot ar kaimiņiem, tikai … cik daudz vietās sami Igaunijā dzīvo un ir noķerami? Autoram, piemēram, nav skaidrs vai 60cm sams būs paspējis nonārstot. Saprotu, ka internetu vakar izgudroja, attiecīgi grūti sameklēt, ka samiem dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 35-108 cm garumu.

Līdzīgi ir ar loma skaita izmaiņām, arī vienīgais lūgums no BIOR bija skaita izmaiņas zutim, attiecīgi pārējās izmaiņas no kristāla bumbas. Kuriozi ir sanācis ar saudzēšanas laiku strauta forelēm, kurš ir ierosinājis izmaiņas noteikt aizliegt paturēt lomā no 1.septembra, tā arī nav izdevies noskaidrot. Vienam gan varu pievienoties, ja upes netiks koptas, drīz varēsim lomā paturamo foreļu skaitu samazināt līdz 1 nedēļā. Starp citu, tas attiecas arī uz pārējo ūdeņu stāvokli.

Priecē unikālā iespēja makšķerniekiem nārsta lieguma laikā Daugavas grīvā līča ūdeņos paturēt lomā vienu lasi, jo redz zvejniekiem tas atļauts. Par šo tika vilkta sarkanā līnija vēl šis tas notika, bet … ir… un uzvara. Bet tagad tā padomājam, esam 100 000, cik no makšķerniekiem ir iespējas vai cik izmantos iespējas makšķerēt tur? Savukārt taimiņus pieminot, zvejniekiem ar nav limita tos iegūt, tad kāpēc nesanāca MRK dabūt atbalstu no raksta autora, lai atļautu makšķerniekiem vienu taimiņu paturēt lomā neatkarīgi kur tas noķerts.

Īslaicīgie noteikumi

Raksta autors skaidro, ka noteikumi esot īslaicīgi – atbilstoši pārejas periodam, kamēr pašvaldības neizveidos savus ūdeņu apsaimniekošanas projektus. Lūk, te man tā paliek interesanti. Uz ko ir balstīts šāds 19 biedrību apgalvojums.

Izmeklējos izmaiņas Civillikumā, Zvejniecības likumā, Likumā Par pašvaldībām, Zemes pārvaldības likumu un ziniet neatradu uz kāda pamata ir izvirzīts šis apgalvojums. Vienīgās izmaiņas, kuras pašvaldības var veikt ar saistošajiem noteikumiem, ir aprakstītas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību notikumos un tad arī tam visam jābūt pamatojumam un ne jau tāpēc, ka kādam kas ienāks prātā.

Bīstamās ilūzijas.

Te man tāds jautājums, kuram tad bija tās ilūzijas un kuram viņas turpinās. To, ka pašvaldībām ir dotas iespējas samazināt līdakām un zandartiem lomā paturamo skaitu, tā vietā lai dēļ MOSP iegribām to uzspiestu visai Latvijai, pamanīja, bet to, ka tiešu turpat, nevis vēsturē, ir aizgājis LMA priekšlikums pa

manīt jau ir grūtāk. Spēku, ministrijas pierunāšanu, varas spēļu instruments … autoram kaut kā

piemirsusies, ka ar spēku panāca, ka netika ievērota noteikumu pieņemšanas procedūra, tika iesaistīts ministrs, ignorēts Ministru kabineta komitejas lēmums … nerunājot par makšķerēšanas noteikumiem, Licencētās makšķerēšanas (MK Nr.799) noteikumu pieņemšana vispār ir visatļautības un elementāras ētikas ignorēšanas paraugs.

Ko no šī visa ir mācījies MOSP, MIG, Padome? Ņemot vērā notiekošo, neapgalvoju, bet man ir aizdomas, ka mācība ir tāda, ka var nerēķināties ar citiem, jo ar ministra palīdzību var izstumt jebko. Visi nākamie noteikumi ies precīzi pa tādu pašu ceļu. Izņemot to, ka pirms tam ne ar padomi, ne ar interešu grupām, ne departamentu, ar idejām un priekšlikumiem neviens vairs nedalīsies. Domāju, ka arī sabiedriskā apspriešana neko nerādīs, jo kuram ir laiks un vēlme sekot līdzi kad ZM mājas lapā, kaut kur tur tuvu aizmugurei kāda informācija parādīsies? Savukārt, kad dokuments tiek sūtīts uz VSS, informāciju atsūta uz e-pastu. Tā, kā… gan jau kādu dienu arī ministram apniks, ka pie viņa sūdzēties piestaigā un ar mazākuma balsu vairākumu piesegtā patvaļa reiz beigsies. Cik ilgi var muļķot cilvēkus ar makšķernieku nesaskaņām?

Kas tad neizdevās jaunajai padomei?

Katram savs redzējums. Neesmu lasījis nevienā padomes lēmumā, ka padomes uzdevums bija padarīt makšķerēšanas noteikumu sarakstīšanu literārā valodā vai vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Vēl jo vairāk, neesmu redzējis pētījumu kāda ir makšķernieku domāšana? Pie iepriekšējiem noteikumiem visi bija pieraduši, tad kāpēc padome pieļāva, ka tos pārraksta pa savam? No mana ieskata padomei neizdevās elementāras lietas, pirmkārt darboties atbilstoši nolikumam, otrkārt sasniegt savu mērķi/uzdevumu – veicināt organizāciju sadarbību ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām. Savukārt iesaistīto privātie mērķi tika sasniegti ar uzviju.

Noslēgumā

Autors Jums apgalvo, ka iebrišanas liegums atrodoties kaut kādā ētikas kodeksa līmenī, tad man jautājums, cik no MOSP 19 biedrībām, visām ļoti aktīvām, šo rakstu un jaunos noteikumus ir izlasījušas? Tiešām neviena nav pamanījusi: MK nr. 800 „46.2.3. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī”?

Objektivitāte nulle, pašu apstiprināto noteikumu pārzināšana turpat, bet darbam šādā MIG pulciņā var pieteikties ikviens. Kas iepriekš tika lemts un par ko runāts, var iepazīties interešu grupas protokolos, kuru nav un cik liela iespēja neatkarīgai organizācijai ietekmēt lēmumus interešu grupās, kurās lielāko daļu grupas veido MOSP biedri un lēmumus pieņem ar balsu vairākumu variet paprasīt Pasaules Dabas fondam, ja nav skaidrs iepriekš. Pasakiet vienu iemeslu kāpēc neatkarīgai organizācijai būtu jāinteresē tur piedalīties?

Ceru, ka kādu dienu tiks izveidota Makšķernieku padome vai organizāciju apvienība, kura darbosies makšķernieku labumam, nevis makšķerēšanas, bet tieši makšķernieku labumam, ar mērķi uzklausīt makšķerniekus un panākt kopējus mērķus … nevis noslīcināt viņu balsi starp dažādiem biznesa projektiem, fondu tīkotājiem, licencētās rīkotājiem un ierēdņiem ieliktiem.