Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Tādā dīvainā laikā dzīvojam. Ne katru dienu iepriekšējos 20 gados ir šķitis ka daudz pasaulē mainās un pats esi liela daļa no šīm mainībām.
Neziņa kā tālāk būt, kaut kāda vērtību pārvērtēšana - es nezinu kā to formulēt, tāpat nebūs skaidrs, bet tas ko gribu lai zinat- jo vairāk dzīvoju, jo mazāk ko saprotu.
Pat uz banālo - “Kā iet?!” man nav atbildes. es nezinu. parasti atsaku ka no malas labāk redzams.
Es turpinu meklēt kontaktus ar zivīm, man tāpat blakus ir mīļie cilvēki, esmu nolēmis uzcelt savu pieturvietu - Ērgļu staciju un daru to tā kā jūtu, māku un kā man dzīve atļauj to veikt.
Bet es nezinu ko un kā rakstīt, ko Tev, kas šo lasa, teikt.
Iespējams - mums būtu ko runāt aci uz aci. Bet mēs satiekamies pārāk reti. Vajadzētu kopā kaut kur aizbrauk - bet laivā vien divas vietas brīvas…Šūpoties FB dotās draugu un paziņu informācijas viļņos un cerēt ka tā kur iznesīs. Viss, ko var just un uz ko var cerēt. Pašķidra ziema, pašķidrs viss.
Bet Lielie asari šoziem klusē, kā ūdeni mutē ieņēmuši un es arī. Kad būs ko teikt - teikšu. Tiksimies.
P.s. Virsrakstu liku pēc labas Finley Quaye dziesmas. Laba.
Ir vajadzīgs laiks, lai apstātos. Jaukāk to ir saprast pašam, bet biežāk tevi vienkārši apstādina. Kad esi noķerts negribot, vajag laiku sapratnei un situācijas izvērtēšanai, ka, patiesībā, tā tam vajadzēja būt. Tad ieraugi citus apvāršņus un ceļus.
P.S. Noklausījos dziesmu. Laba.
Katram reiz nākas pārliecināties par nezūdošām patiesībām: jo vairāk es zinu, jo labāk saprotu, cik maz es zinu. Un latviešu sakāmvārdu: Mūžu dzīvo - mūžu mācies.
No šim patiesībām nevaram izbēgt neviens. Tas kas bija, tas ir pagājis. Jāmeklē jauni ceļi un jaunas iespējas, reizēm tas nav nemaz tik viegli.
Pēc katra noieta dzīves etapa iestājas izvērtēšanas laiks, krustceles. Jauno ceļu noteiks zināšanas, drosme, uzņēmība un izturība. Ja gribi iet, šīs vērtības sevī ir jāatrod!
.. kad sāc dzīvot atmiņās, arvien vairāk - bija,,,un arvien mazāk - būs !
Māri,kā var iet ar plikiem kātiem! Lai ban saka:Kas bez biksām,tas bez bēdām!