J.Šteinbergs, Brīvā Daugava | 14.marts 2016, 14:10 | 35 komentāri | 24613 skatījumi

Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Salas, Krustpils novada, kā arī Jēkabpils pilsētas), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un veidotu pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.

Zinātnieki, izmantojot speciālus tīklus un elektrozveju, vasarā pētīja zivju sabiedrību Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā. Galvenie secinājumi ir šādi:

zivju šajā Daugavas posmā ir daudz, it sevišķi uzplūdinājumā;
barības bāze ir pietiekama un bagātīga;
ūdenskrātuves zivju sabiedrība vairāk līdzinās ezeram, bet, jo tuvāk Jēkabpilij, jo upe ir dabīgāka — zivju daudzums samazinās, bet sugu dažādība palielinās;
pēc skaita ūdenskrātuvē dominē asari, bet pēc svara — raudas;
visas zivis, t. sk. līdakas, zandarti, plauži (nav datu par samiem) atražojas dabīgi, nārsts pēdējos gados ir bijis veiksmīgs un papildu mazuļu ielaišana nav nepieciešama;
ūdens piesārņojums ir normas robežās un skābekļa daudzums pat 15 — 17 metru dziļumā ir pietiekams un apdzīvoti ir visi ūdens slāņi;
zandarti aug labi pirmos divus gadus, bet pēc tam to svara pieaugums ir lēnāks, jo ar tiem sāk konkurēt asari;
raudas sākumā aug līdzīgi kā citās ūdenstilpēs, taču, sasniedzot tādu lielumu, kad var sākt ēst gliemenes, to svars strauji pieaug un sasniedz ievērojamus izmērus;
plaužu ir daudz, bet uzplūdinājumā īpatnība ir tā, ka tie nebarojas no grunts kā citur, bet gan vidējos slāņos.

M. Žagars uzsvēra, ka zinātnieku tīklos bijis maz lielu eksemplāru, taču to noķeršana nebija viņu uzdevums. Lielās zivis ir makšķernieku mērķis, un tie tad arī izņem tās no ūdeņiem.

Noklausījušies VRI ziņojumu, klātesošie novadu pārstāvji izskatījās tādi kā mazliet samulsuši, jo viens no stūrakmeņiem, kas balstīja ideju par apsaimniekošanas aģentūras nepieciešamību, bija uzskats, ka Pļaviņu HES rada kaitējumu zivju resursiem, un pašvaldības te redzēja pamatojumu pieprasīt no «Latvenergo» šo kaitējuma kompensēšanu.
M. Žagars norādīja, ka apsaimniekotāju mērķi var būt dažādi, ne tikai zivju krājumu papildināšana, piemēram, Alūksnes ezera saimnieki nodarbojas ar visu, sākot no makšķernieku kontroles līdz tiltiņu būvei un salu sakopšanai.

Uz jautājumu, kāpēc pētījumā nav ietvertas rekomendācijas nākamajiem apsaimniekotājiem, VRI pārstāvis atbildēja, ka šajā sapulcē gribot dzirdēt priekšlikumus, un, balstoties uz tiem, tiks arī izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un zivsaimniecības attīstības stratēģija. M. Žagars uzsvēra, ka zivju resursi, sevišķi Pļaviņu ūdenskrātuvē, ir ekonomiski nozīmīgi un pat ierobežota rūpnieciskā zveja neradītu nekādas problēmas. Zivsaimniecisko vērtību varētu vēl vairāk palielināt, ielaižot tādas zivis kā sīgas un peledes.

Debatēs pēc ziņojuma bez pašvaldību pārstāvjiem piedalījās arī citi interesenti. Daugavai blakusesošo zemju īpašnieki pieprasīja padomāt par atļauju viņiem likt 30 metru tīklus savu īpašumu robežās. Viesu māju un kafejnīcu īpašnieki savukārt iestājās par ierobežotu zveju ar tīkliem — tikai tik, lai varētu nodrošināt tūristus un garāmbraucējus ar svaigu un žāvētu zivju produkciju, savukārt makšķernieki, protams, bija kategoriski pret tīkliem.
Izskanēja arī konstruktīvāki priekšlikumi, piemēram, mēģināt jaundibināmajai aģentūrai vienoties ar «Latvenergo», lai tas nesvārstītu ūdens līmeni ne tikai plaužu, bet arī līdaku nārsta laikā, nenolaistu ūdeni pārāk strauji, lai zivis paspēj aiziet uz dziļākām vietām utt. Vietējie zivaudzētāji savukārt uzsvēra, ka vajadzētu rūpēties, lai arī viņi varētu piedalīties konkursos par zivju mazuļu ielaišanu. Makšķernieki turpretī ieteica vairāk sargāt tieši nārsta vietas, kuru nemaz nav tik daudz un kas ir zināmas arī maluzvejniekiem.
Visi sapulces dalībnieki bija vienisprātis, ka licencēto makšķerēšanu šajā Daugavas posmā pagaidām ieviest nevajadzētu. Par to varētu domāt tikai pēc 3 — 4 gadiem.

Dīvainā kārtā sapulcē gandrīz nemaz netika pieminēti sami, kas, domājot par makšķerēšanas tūrisma attīstību, varētu ieņemt teju galveno lomu, jo jau tagad uz tiem speciāli brauc copmaņi pat no Lietuvas un Igaunijas. Iespējams tāpēc, ka par to daudzumu un atražošanos īstas saprašanas nav ne vietējiem makšķerniekiem, ne zinātniekiem. M. Žagars vien pieminēja, lai uz samu mazuļu ielaišanu necerot, jo tas esot pārāk dārgs pasākums.

Pēc kopīgās sanākšanas atsevišķi pulcējās pašvaldību pārstāvji, kas jau konkrētāk lēma par aģentūras dibināšanu. Visi bija vienisprātis, ka Daugavas apsaimniekošanā jāpiedalās, jo, ja kopā darbojas septiņi novadi, ir lielākas izredzes kaut ko panākt Saeimā vai Ministru kabinetā. Kokneses novada domes vadība solīja mēneša laikā izstrādāt statūtus un padomāt par mērķiem, uzdevumiem un līdzekļiem, kas to sasniegšanai būtu nepieciešami. Skaidrs, ka par iesaistīšanos aģentūrā, SIA vai biedrībā (jaundibinājuma juridiskais statuss pagaidām arī nav skaidrs) pa īstam lems novadu deputāti, kad redzēs, kādi finanšu un materiālie resursi tiks prasīti apsaimniekošanas uzsākšanai. Ja kāds no sākotnēji pieaicinātajiem novadiem atkritīs, diez vai aģentūrai būs liela jēga — piemēram, nezin vai būtu prātīgi, ja tajā ietilptu Jēkabpils pilsētas pašvaldība, bet nebūtu Krustpils vai Salas novada.

VRI izstrādāto dokumentu, kurā ietverti arī zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un attīstības stratēģija, pašvaldības ir saņēmušas un apmēram nedēļu notiks saskaņošana vadības līmeni. Apmēram februāra vidū tie tiks nodoti apspriešanai un priekšlikumu izteikšanai arī parastajiem makšķerniekiem un citiem interesentiem. Kad šie noteikumi parādīsies kādā no pašvaldību mājas lapām, iemetīšu šeit saiti. Pēc priekšlikumu apkopošanas un droši vien vēl kādas saskaņošanas dokumentu Vides risinājumu institūts iesniegs institūtā «BIOR» apstiprināšanai.

neasakas.wordpress.com

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 4.3333333333333 no 5

(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami