Jāinformē "BIOR", ja pie Liepājas noķer marķētas stores

Piekrastes zvejnieki devuši ziņu, ka jūrā pie Liepājas gadās noķert pa storei. Šobrīd notiek Baltijas storu atjaunošanas programma, tāpēc ir vairākas iespējas, kā tās nonākušas savvaļā.

Kā zināms stores, kā arī foreles un samus, audzē tepat Liepājā, "Kolumbijas LTD" zivjaudzētavā. Teorētiski kādā no savām attīstības stadijām store varēja izkļūt brīvībā un turpināt dzīvi jūrā. Taču viena no ticamākajām versijām skan, ka noķertas tiek tieši atjaunošanas programmas ietvaros audzētās dižciltīgās zivis.

Šī zivju suga visā Baltijas jūrā sastopama ārkārtīgi reti. Populācija iznīkusi pārmērīgas nozvejas rezultātā, galvenokārt melno ikru ieguves, kā arī piesārņojuma dēļ. Baltijas stores tiek uzskatītas par izmirstošu zivju sugu, un to aizsardzība un pavairošana Eiropā ir kļuvusi par starptautisku valstu iniciatīvu.

Kā informē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa, storu ataudzēšana "BIOR" zivju audzētavā "Tome" notiek kopš 2012. gada. Katru gadu Daugavā tiek ielaisti vairāki tūkstoši zivju mazuļi, kuru svars ir robežās no 150 līdz 800 gramiem. Liepājas zvejnieka noķertā zivs, dēļ kuras ir šis stāsts, svēra 1,4 kilogramus. Ja tā bijusi no "Tomes", tātad izlaist ir pagājušogad, uzskata zivjaudzētavas vadītājs Ivars Putviķis.

Iniciatīva Baltijas storu atjaunošanai jūrā nāk no Vācijas zivju audzētājiem, tiem pievienojās Polija, vēlāk Lietuva un kopš 2012. gada – Latvija. "Tas nebūtu pareizi, ja kaimiņvalstis ieguldītu lielus līdzekļus storu audzēšanā, bet mūsu zvejnieki tās izķert. Jūra ir kopīga, tāpēc arī Latvijā tiek audzēti storu mazuļi un izlaisti brīvībā," portālam pastāstīja Putviķis.

"Gandrīz visas šīs programmas zivis ir marķētas ar 2 līdz 2,5 centimetrus lielu birku, kas piestiprināta pie muguras spuras. Uz tās ir informācija par zivi. Aicinu zvejniekus stori laist atpakaļ ūdenī, informāciju par zivi sūtīt uz "BIOR". Ja zivs ir gājusi bojā, var sūtīt visu birku," aicina Putviķis.

Viņš zināja stāstīt, ka šeit izlaistās mazās stores tālu no piekrastes neiet. Tā kā četras valstis intensīvi tās audzē, tad noķerto storu skaits Liepājas zvejnieku tīklos varētu tikai palielināties. Plānots, ka drīzumā tās izlaidīs arī no Ventas upes, tad Kurzermes piekrastē to kļūs vēl vairāk.

Stores, gluži kā laši, nārsto upēs, kur tās ir dzimušas. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz tikai pēc septiņiem gadiem, bet mātītes – vēl vēlāk.

Tādēļ vēl daudziem gadiem jāpaiet līdz Latvijā sāks nārstot šeit izaugušās zivis. To mazuļi, kas būs pirmā savvaļā dzimusī paaudze, šeit atgriezīsies arī ātrākais tikai pēc padsmit gadiem.

Jāņem vērā, ka dzīves laikā Baltijas stores var sasniegt pat 60 gadu vecumu, 4,3 metru garumu un 368 kg svaru.

Tā kā pamatoti tiek uzskatīts, ka stores Latvijas upēs vairs nenārsto, šobrīd nav nekāda lieguma to zvejai. Tas, vai zivs tiek palaista atpakaļ brīvībā dzimumbrieduma sasniegšanai, ir uz katra mūsu zvejnieka sirdsapziņas. Tomēr Ivars Putviķis cer uz ķērāju godaprātu necensties gūt nelielu mirkļa labumu šobrīd, bet gan pagaidīt, lai to populācija Baltijas jūrā atjaunojas.

Kaspars Migla / irLiepaja